Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi un publiskajai apspriešanai nodevusi informatīvo ziņojumu “Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma izvērtējums”. Ziņojumā novērtēts progress attiecībā uz Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (TAP2027) izvirzīto politiku un mērķu sasniegšanu, kā arī apkopoti priekšlikumi turpmākajām rīcībām. Ar ziņojumu var iepazīties un priekšlikumus līdz šī gada 27. septembrim iesniegt Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.
“Transporta nozares attīstības plānā nosprausto mērķu sasniegšana ir liels izaicinājums, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas sekas un ģeopolitiskās izmaiņas pasaulē. Tagad mēs skaidrāk redzam, cik būtiska nozīme sekmīgai nozares attīstībai ir noturības spējai pret dažāda veida ārējiem faktoriem. Esmu pārliecināts, ka, pieņemot uz datiem balstītus lēmumus un īstenojot nozares prioritātes – virzību uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanu, labas pārvaldības ieviešanu un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, mēs ilgtermiņā sasniegsim izvirzītos mērķus. Vienlaikus būtisks aspekts attīstībai ir finansējuma pieejamība,” atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
TAP2027 pieņemtas 2021. gada oktobrī, tā mērķis noteikts saskaņā ar vienu no Eiropas zaļā kursa elementiem – paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti – attīstīt integrētu transporta sistēmu, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku.
Būtiski atzīmēt, ka TAP2027 sagatavošana un īstenošana notika Covid-19 globālās pandēmijas laikā, kas radīja virkni izaicinājumu un neparedzētu pārmaiņu transporta nozarē. Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā tika noteikti dažādi ierobežojumi, kas būtiski ietekmēja gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus. Lai arī pandēmija ir beigusies, transporta sektors joprojām izjūt tās sekas, piemēram, sabiedriskā transporta lietotāju skaits kopumā vēl nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat, pēc TAP2027 apstiprināšanas, 2022. gada februārī Krievija iebruka Ukrainā, uzsākot nepamatotu un neprovocētu karu, kas radījis krīzi un nepieciešamību pēc jaunām stratēģijām pasaules ekonomikā un drošībā, būtiski ietekmējot Latvijas transporta loģistikas nozares darbību. Krievijas karš Ukrainā un Baltkrievijas atbalsts agresoram ir iemesls aizvien jaunu sankciju pieņemšanai pret Krieviju un Baltkrieviju. Iepriekš minētie apstākļi ir būtiski ietekmējuši nozares darbību un iespēju sasniegt TAP2027 nospraustos mērķus.
Izvērtējuma ietvaros secināts, ka līdzšinējā transporta nozares politika pieejamā finansējuma ietvarā sekmējusi virzību uz pilnvērtīga TEN-T tīkla izveidi Latvijā, taču joprojām pastāv risks nesasniegt TEN-T Regulā izvirzītos 2030. gada mērķus. Turpinot mērķtiecīgu TAP2027 iekļauto pasākumu īstenošanu un nodrošinot tiem atbilstošu finansējumu, ilgtermiņā ir iespējams izveidot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūru. Steidzami jārisina virkne izaicinājumu, kas saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi. Rail Baltica ir pamats reģiona ekonomiskās un militārās drošības stiprināšanai, kā arī ciešākai integrācijai Eiropas transporta infrastruktūras tīklā.
Siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas dati liecina, ka nav sasniegts plānotais SEG emisiju samazinājums transporta sektorā. Lai uz to virzītos, nepieciešams nodrošināt sinerģiju ar aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļautajiem pasākumiem. Jāņem vērā, ka mērķu sasniegšanu ietekmē ierobežotais finansējums, kā arī to sasniegšanai nepieciešami laikietilpīgi risinājumi, t.sk. sabiedrības paradumu maiņa.
Tāpat jāturpina prioritizēt sabiedrisko transportu un tā pieejamības salāgošanu ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanas iespējām, liekot uzsvaru uz dzelzceļu kā transporta sistēmas mugurkaulu, veicinot ilgtspējīgu mobilitātes risinājumu ieviešanu pilsētās. Statistikas dati rāda, ka dzelzceļa nostiprināšanās sabiedriskā transporta sistēmā notiek, jo pieaug dzelzceļa pasažieru skaits un tā īpatsvars. Izvērtējums parāda, ka pieaug bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars un ir jāturpina uzsāktā pāreja uz atjaunīgos resursus un bezizmešu tehnoloģijas izmantojošiem transportlīdzekļiem. Ņemot vērā privāto transportlīdzekļu skaitu un struktūru, tas ir būtisks izaicinājums klimata mērķu sasniegšanai ilgtermiņā.
Ziņojumā secināts, ka kravu apjoma samazināšanās Latvijā nav tieši saistīta ar piekļuves dzelzceļa vai ostu infrastruktūrai pasliktināšanos, bet gan ar tranzīta maršrutu pārstrukturēšanu un ģeopolitiskās situācijas izmaiņām reģionā un pasaulē. Lai stiprinātu dzelzceļa lomu, nepieciešams palielināt dzelzceļa iekšzemes kravu pārvadājumu apjomus, izveidojot stimulējošu mehānismu kravu pārvaldījumu pārcelšanai no autotransporta uz dzelzceļu. Apgrozījuma pieaugums rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos Latvijas ostās liecina par sekmīgu industrializācijas attīstību. Ostas attīstītās par daudzveidīgiem industriāliem parkiem ar ražotnēm un inovāciju centriem.
TAP2027 starpposma izvērtējuma sagatavošanai, SM piesaistīja konsultantus no SIA “CSE COE”, kas veica objektīvu un datos balstītu transporta politikas izvērtējumu un analīzi. Tāpat konsultanti organizēja aptauju, intervijas un fokusa grupu, lai noskaidrotu mērķa grupu (NVO, sadarbības partneri, profesionālās asociācijas, pašvaldības, plānošanas reģioni, citas valsts pārvaldes iestādes) pieredzē balstītu vērtējumu par līdz šim TAP2027 ietvaros sasniegto.