Regula paredz virkni prasību, kas attiecas uz ostu pārvaldes iestādēm un kompetentajām iestādēm. Analizējot definīcijas, regulas 2.panta 3.punktā minētā “kompetentā iestāde” un 2.panta 5.punktā minētā “ostas pārvaldes iestāde” pēc to funkcijām, Latvijas gadījumā ir viena un tā pati iestāde. Latvijā tā ir ostas pārvalde, uz kuru attiecas lielākā daļa Regulas normu. Ostas pārvalde ir publisko tiesību subjekts, kas nodrošina ostas pārvaldīšanu un veic dažādas valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar Likumu par ostām. Šis likums reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību. Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums. Latvijas ostu pārvaldēs izpildvara ir tieši pakļauta ostas valdei, kura ir augstākā lēmējinstitūcija. Ostu valdes pieņemtie lēmumi attiecībā uz trešajām personām ir administratīvie akti. Ostu valdes izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā un citos speciālajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas Republikā kā sūdzības izskatošajā institūcija ir Administratīvā rajona tiesa, kura izskata sūdzības par valsts un pašvaldību institūciju lēmumiem un faktisko rīcību.
Administratīvā rajona tiesa pēc personas pieteikuma veic kontroli pār institūcijas izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību, kā arī personas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošanu. Administratīvajā rajona tiesā var vērsties ikviena rīcībspējīga fiziska vai privāto tiesību juridiska persona, ja valsts institūcija no valsts varas nesējas pozīcijām, pieņemot šai personai individuāli adresētu lēmumu vai veicot attiecībā uz šo personu kādu darbību, būs aizskārusi šīs personas tiesības. Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu var vērsties arī citas personas, kuru tiesības vai tiesiskās intereses ierobežojis attiecīgais ostas pārvaldes lēmums.
Pārkāpuma (sūdzības) izskatīšanas process norisinās saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Administratīvā procesa likuma 6.nodaļa nosaka administratīvā procesa norisi un lēmumu pieņemšanu iestādē. Lietas izskatīšanu tiesā regulē Administratīvā procesa likuma C daļa “Administratīvais process tiesā”. Spriedums tiek taisīts saskaņā ar šā likuma 26.nodaļu “Spriedums”. Administratīvās tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies tā pārsūdzēšanas termiņš. Ja tas nav pārsūdzams, tad tas stājas spēkā pasludināšanas dienā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu ir iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, savukārt tās spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Savukārt, sūdzības par Regulas normu piemērošanu konkurences jomā sniedzamas Konkurences padomē, kuras darbības mērķis ir nodrošināt iespēju tirgus dalībniekiem veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visos tautsaimniecības sektoros sabiedrības interesēs. Konkurences padome darbojas saskaņā ar Konkurences likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Tā, cita starpā, uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un karteļa veidošanas aizliegums. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.pantu Konkurences padome pieņem saistošus lēmumus. Konkurences likuma 26.pants nosaka kārtību, kādā norisinās lietas (sūdzības) izskatīšanas procedūra. Konkurences padome pieņem lēmumus sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Konkurences padomes lēmumus ir iespējams pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu ir iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, savukārt tās spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
