Pieejams un drošs gaisa transports ir mūsu prioritāte!
Aviācijas stratēģija Eiropai uzsver, ka aviācijas nozare ir būtiska Eiropas Savienības tautsaimniecības daļa, kas veicina sabiedrības mobilitāti, ekonomisko attīstību un inovācijas.
Vadošie Latvijas aviācijas uzņēmumi:
- VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (turpmāk - lidosta „Rīga”);
- VAS “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk - LGS);
- Latvijā reģistrētie un bāzētie gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „Air Baltic Corporation” (turpmāk – airBaltic).
Eiropas transporta tīkla infrastruktūras (TEN-T) regulējums ietver divu līmeņu struktūru – visaptverošo tīklu un pamattīklu, kas ir izveidots uz visaptverošā tīkla pamata. TEN-T tīkla attīstīšanas nolūks ir stiprināt ES sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un sniegt ieguldījumu vienotas transporta telpas izveidē, kas ir efektīva un ilgtspējīga, vairo labumu tās lietotājiem un atbalsta iekļaujošu izaugsmi. Latvijā, kopējā Eiropas Savienības transporta sistēmā un visaptverošajā tīklā ir iekļauta lidosta “Rīga”, bet pamattīklā definēti Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidlauki.
Darbības, kas saistītas ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un vada VAS “Latvijas Gaisa Satiksme” (LGS), kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta regulas (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē
Akciju sabiedrība airBaltic ir vadošā aviosabiedrība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošinot tiešos lidojumus no visām Baltijas valstu galvaspilsētām - no Rīgas (Latvija), Viļņas (Lietuva) un Tallinas (Igaunija). airBaltic apvieno labāko komercdarbības praksi gan no tradicionālajām pilna servisa tīkla aviosabiedrībām, gan no zemo cenu pārvadātājiem. Veidojot airBaltic aviopārvadājumu tīklu, kas ir balstīts uz tranzīta satiksmes koncentrēšanu Rīgas lidostā, tiek nodrošināta Latvijas aviācijas līderība gan Baltijas valstīs, tā arī radot konkurenci Ziemeļeiropas aviosabiedrībām.
Arī Latvijas aviācijas privātais sektors darbojas ar augstu atdevi un pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībā. Latvijas aviācijas konkurētspējas priekšrocības tiek īstenotas sekojošās apakšnozarēs:
- gaisa kuģu remonts un tehniskās apkopes;
- aviācijas apmācības, zinātne un izglītība;
- aviācijas inženiertehniskie pakalpojumi;
- biznesa aviācija un saistītie pakalpojumi;
- aviācijas loģistika;
- bezpilota gaisa kuģu sistēmu ražošana, industriālā pielietošana un integrācija pakalpojumos.
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi aviācijā, Latvijas vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – saglabāt lielākā gaisa satiksmes centra statusu Baltijā un turpināt izaugsmi, lai kļūtu par nozīmīgu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru, nodrošinot labu savienojamību uz un no reģiona.
Gaisa transporta jomā turpmākajās desmitgadēs gaidāmi būtiski dekarbonizācijas izaicinājumi. Šai jautājumā Eiropas Komisija 2021.gada 14.jūnijā ir nākusi ar priekšlikumu kopumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai pārskatītu un atjauninātu ES tiesību aktus un ieviestu jaunas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības politika atbilst klimata mērķiem. Šī iniciatīva ietver Eiropas Savienības mērķi siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisiju samazinājumu līdz 2030. gadam, nosakot vismaz 55 % emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.