Publicēts: 27.02.2020.
Atjaunināts: 27.04.2024.

Jūrlietas (jūras drošība) ir viena no starptautiski visplašāk regulētajām nozarēm. Palielinoties kuģu satiksmes intensitātei, palielinās arī starptautisko instrumentu skaits, kuri ir saistoši kuģu karoga valstīm, ostu un piekrastes valstīm; šo valstu uzdevums ir nodrošināt drošu kuģu satiksmi un jūras vides aizsardzību no piesārņojuma. 

Latvija ir jūras valsts ar aptuveni 500 km garu jūras robežu, desmit ostām, gar tās piekrasti notiek intensīva kuģu satiksme. Lai nodrošinātu drošu kuģu satiksmi un jūras vides un piekrastes aizsardzību, ir efektīvi jāievieš un turpmāk jāpiemēro Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (International Maritime organization, IMO) ietvaros pieņemtās konvencijas. Viens no Latvijas kā IMO dalībvalsts uzdevumiem ir nodrošināt dalību IMO Asamblejas, komiteju un apakškomiteju darbā. IMO komiteju un apakškomiteju darba plāns tiek ņemts vērā, izstrādājot jūrniecības apakšnozares vadības darba plānu. Starptautiski noteiktās prasības ir attiecināmas uz kuģi, kuģa personālu, kravu, navigāciju, kā arī cilvēku drošību uz jūras un drošību ostās. Starptautiskais regulējums un tā atbilstoša ieviešana nacionālā līmenī ir obligāts priekšnosacījums kuģošanas drošības un aizsardzības uzlabošanai, kā arī jūras vides piesārņojuma novēršanai. Drošas un aizsargātas ostas, droši, aizsargāti un videi draudzīgi kuģi, kompetenti speciālisti, droši un precīzi apzīmēti kuģu ceļi, korekta un savlaicīga kuģošanas informācija ir drošas kuģošanas pamatelementi. 

Satiksmes ministrija saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. pantu īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju jūrlietās, ņemot vērā nozares starptautiskās konvencijas un IMO vadlīnijas dalībvalstīm starptautisko prasību ieviešanas jautājumos, kā arī Eiropas Savienības (ES) prasības. Satiksmes ministrijas Jūrlietu departaments sadarbojas ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, kurai saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.pantu ir noteikta kompetence valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas, Valsts vides dienests, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes ir institūcijas, kas pilda atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei.

Par augstas un efektīvas kuģošanas drošības līmeņa un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas pasākumu nodrošināšanu ES līmenī atbildīgā institūcija ir Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA). EMSA dalībvalstīm un Eiropas Komisijai sniedz vajadzīgo tehnisko un zinātnisko palīdzību, konsultē ES normatīvo aktu par kuģošanas drošību, jūras drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu ieviešanā, kā arī uzrauga normatīvo aktu ieviešanu dalībvalstīs un novērtē veikto pasākumu efektivitāti. EMSA uzdevumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu.

Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu Satiksmes ministrija nodrošina Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) dalībvalsts audita norisi Latvijā. Audita mērķis ir noteikt, cik efektīvi attiecīgā IMO dalībvalsts ir ieviesusi un turpina piemērot IMO konvencijas, kuru dalībvalsts tā ir. 

No 2016. gada 1. janvāra audits ir obligāts visām IMO dalībvalstīm. Tā mērķis ir noteikt, kā dalībvalstis īsteno savus pienākumus un atbildību IMO instrumentu ieviešanā attiecībā uz cilvēka dzīvības drošību uz jūras (SOLAS 1974 un tās 1988. gada protokols), piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), jūrnieku sagatavošanu, sertificēšanu un sardzes pildīšanas standartiem (STCW 1978), kravas zīmi (LL 1966 un tās 1988. gada protokols), kuģu tilpības mērīšanu (TONNAGE 1969) un kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG 1972). 

Saskaņā ar IMO apstiprināto grafiku IMO dalībvalsts audits Latvijā notika 2024. gada aprīlī, piedaloties nozares kompetento institūciju pārstāvjiem. Audita rezultāti palīdzēs uzlabot atsevišķus IMO ietvaros pieņemto konvenciju piemērošanas aspektus.

2023. gada 24. novembrī starp Latvijas Republiku un Starptautiskās Jūrniecības organizāciju tika parakstīts Sadarbības Memorands “MEMORANDUM OF COOPERATION BETWEEN THE REPUBLIC OF LATVIA AND THE INTERNATIONAL MARITIME ORGANIZATION CONCERNING PARTICIPATION IN THE IMO MEMBER STATE AUDIT SCHEME”

2012. gada 1. jūlijā Latvija no Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Pelēkā saraksta iekļuva Baltajā sarakstā. Latvijas atrašanās Baltajā sarakstā ir ne tikai valsts, bet arī kuģu īpašnieku interesēs, jo tas ir viens no kritērijiem, lai zem Latvijas karoga esošs kuģis atbilstu zema riska standartam. Atbilstoši Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) komitejas 2023. gadā publiskotajai informācijai, Latvija atrodas Baltajā sarakstā.

Viens no Satiksmes ministrijas būtiskākajiem uzdevumiem jūrlietu jomā ir nodrošināt pasākumu kompleksu,  lai veicinātu Latvijas statusa saglabāšanu Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Baltajā sarakstā, ieviešot starptautiskās prasības.

2006. gada 23. februāra Konvencijā par darbu jūrniecībā (MLC konvencija), kas stājusies spēkā 2013. gada 20. augustā, periodiski tiek veikti grozījumi. Piemēram, MLC konvencijas 2018. gada grozījumi ir stājušies spēkā 2020. gada 26. decembrī. Saskaņā ar likuma „Par 2006. gada 23. februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” 4. pantā noteikto, MLC konvencijas normu izpildi Latvijas Republikā atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencei nodrošina Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Konvencijas normu ieviešanai ir veikti grozījumi Jūras kodeksā, kā arī izstrādāti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. Satiksmes ministrija sadarbībā ar citām līdzatbildīgajām ministrijām un VSIA „Latvijas Jūras administrācija” ir sagatavojusi regulāros Valdības ziņojuma projektus par MLC konvencijas tiesību normu ieviešanu Latvijas Republikā. Lai nodrošinātu MLC konvencijas attiecīgo grozījumu ieviešanu, tiek izstrādāti grozījumi Jūras kodeksā. 

Nodrošināt starptautiskā regulējuma efektīvu ieviešanu un veicināt tā ievērošanu uz Latvijas karoga kuģiem un Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

Transporta nozares vidējā termiņa attīstības virzieni, t.sk. prioritātes jūrniecības apakšnozarē, ir definētas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam. Jūrniecības apakšnozares uzdevums ir nodrošināt apakšnozares attīstību atbilstoši starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām, kam pakārtoti tādi pasākumi kā Latvijas statusa saglabāšana PMoU „Baltajā sarakstā”, galveno kuģu ceļu jūrā uzmērīšana un Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas pilnveidošana.