Publicēts: 02.03.2023.
Atjaunināts: 13.07.2023.
  • Rail Baltica projekts tiek dēvēts par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā – līdz 2. pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes. Kopš 20. gadsimta vidus Baltijas valstis galvenokārt piekļāvušās rietumu-austrumu dzelzceļa virzienam, izmantojot pēc Krievijas standartiem būvētos 1520 mm platos sliežu ceļus;
  • 90-to gadu sākumā pēc 11 Baltijas jūras valstu iniciatīvas pirmo reizi Baltijas jūras reģiona kartogrāfiskajā materiālā tiek parādīts starptautisks ātrgaitas dzelzceļš Tallina-Berlīne un tiek uzturētas diskusijas telpiskās plānošanas jomā par Baltijas valstu savienojamību ar Centrālo Eiropu, izveidojot dzelzceļa līniju ziemeļu–dienvidu virzienā;
  • 2017.gadā tiek parakstīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas starpvalstu līgums par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi;
  • 2018. gadā Eiropas Komisija paraksta Ieviešanas lēmumu par Ziemeļjūras-Baltijas jūras TEN-T koridora pārrobežu projekta Rail Baltica ieviešanu, ar to nostiprinot Eiropas Komisijas un visu ES dalībvalstu apņemšanos īstenot projektu;
  • Rail Baltica projekts ir iekļauts ES prioritāro transporta tīklu sarakstā, iezīmēts visās Eiropas transporta attīstības kartēs un iegūst aizvien lielāku lomu Baltijas valstu drošības garantiju stiprināšanā.
  • 2022. gada 7. decembrī Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā pie lidostas "Rīga" iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm. Vairāk:
  • 2022. gada 6. decembrī notiek Rail Baltica Industrijas diena, kurā sniegts visaptverošs pārskats par Rail Baltica projekta progresu 2022. gadā, tostarp uzsvērta projekta nozīmība jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos. Vairāk:
  • 2022. gada 4. novembrī SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" paraksta līgumu ar personu apvienību “RERE INECO” par Rail Baltica 16 reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšanu un autoruzraudzību. Līgums paredz būvprojektu izstrādi līdz 2024. gadam un autoruzraudzību līdz ēku nodošanai ekspluatācijā. Vairāk:
  • 2022. gada 31. oktobrī notiek diskusija “Apvienotais tilts – Rail Baltica risinājums Daugavas abu pušu savienošanai”, kurā eksperti diskutēja par aktuālajiem divlīmeņa šķērsojuma tehniskajiem risinājumiem un būvniecības ieceri, kā arī apsprieda ar autoceļu infrastruktūru saistītus jautājumus. Vairāk: 
  • 2022. gada 21. oktobrī Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS paraksta jaunu finansēšanas līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par kopējo budžetu 422,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ieguldījums būs 353,9 miljoni. Finansējums papildinās jau pieejamo finansējumu 2014.-2021. gada finanšu periodā. Vairāk: 
  • 2022. gada 20. oktobrī Saeima apstiprina SM sagatavoto likumprojektu “Rail Baltica projekta likums". Lai sekmētu Rail Baltica projekta savlaicīgu pabeigšanu paredzētajos termiņos ar noteikto finansējumu, likumā izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu novēršanai gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu veikšanas laikā. Vairāk:
  • 2022. gada 27. septembrī iesniegts Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrā (CINEA) pieteikums otrajā Militārās mobilitātes projektu pieteikumu atlases uzsaukumā finansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Vairāk: 
  • 2022. gada 14. septembrī darba vizītē Latvijā ierodas Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann). Tiekoties ar satiksmes ministru, EK pārstāve apliecina Rail Baltica projekta nozīmību Eiropas līmenī un aicina projektu īstenot iespējami ātrākā termiņā. Vairāk:
  • 2022. gada 13. septembrī uzsākta Rail Baltica dzelzceļa stacijas vērienīgākās estakādes izbūve pie lidostas "Rīga". Izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Vairāk:
  • 2022. gada 6. septembrī valdība izskata Rail Baltica projekta ieviešanas progresu Latvijā. Satiksmes ministrija iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par Rail Baltica projekta ieviešanas progresu Latvijā 2022. gada 2. ceturksnī. Vairāk:
  • 2022. gada 6. septembrī izsludina konkursa otro kārtu Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā. Pabeigta otrās kārtas prasību izstrāde un kvalificētie kandidāti uzaicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus otrajā iepirkuma posmā. Ar iepirkuma otro kārtu sperts liels solis, lai 2023. gadā varētu uzsākt Rail Baltica dzelzceļa pamattrases būvniecību Latvijā. Vairāk:
  • 2022. gada 30. augustā izvēlēts Rail Baltica dzelzceļa ekspluatācijas un pārvadājumu konsultants. Vairāk:
  • 2022. gada 9. augustā valdība apstiprina likumprojektu Rail Baltica ātrākai īstenošanai. Likumprojekts sekmēs nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību, tostarp ieviešanu noteiktā termiņā un finansējuma apmērā. Izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu novēršanai gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu veikšanas laikā. Vairāk:
  • 2022. gada 8. augustā “Rail Baltica” projektam piesaista militārās mobilitātes finansējumu. Paraksta līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru par finansējumu “Rail Baltica” prioritārām aktivitātēm no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Militārās mobilitātes aploksnes. Līgums paredz nepilnu 5 miljonu eiro finansējumu no Militārās mobilitātes fonda 2021. – 2027. finanšu plānošanas periodā. Vairāk: 
  • 2022. gada 29. jūnijā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra jaunā finanšu perioda uzsaukumā Rail Baltica piešķir vairāk kā 350 miljonus eiro. Vairāk:
  • 2022. gada 16. jūnijā uzsākta būvprojekta izstrāde Rail Baltica Salaspils Intermodālajam kravu terminālim. Tas nodrošinās konteinerkravu pārkraušanu gan uz 1435 mm platuma dzelzceļu, gan 1520 mm platuma dzelzceļu, gan autotransportu, kā arī kravas auto puspiekabju iekraušanu un izkraušanu specializētajos vilcienu vagonos. Kravu terminālis būs daļa no Salaspils Intermodālā loģistikas centra, kurā papildus kravu pieņemšanai, nosūtīšanai un apstrādei, uzņēmējiem būs iespēja attīstīt ražotnes un noliktavas. Plānots, ka būvprojektam jābūt izstrādātam 2024. gadā. Vairāk:
  • 2022. gada 1. jūnijā uzsākts vēsturisks “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas iepirkums. RB Rails AS izsludina iepirkumu par Rail Baltica enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību visai Rail Baltica pamattrasei, kas aptver vairāk nekā 870 km Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Vienotā iepirkuma pieeja ļaus pilnībā ievērot drošības un savietojamības prasības, kā arī gūt papildu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem un paplašināt pozitīvo ietekmi uz vidi. Vairāk:
  • 2022. gada 24. maijā valdību iepazīstina ar aktualitātēm un progresu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” tapšanas projektā. Līdz ar kara sākšanos Ukrainā Rail Baltica projekta  ģeopolitiskā nozīme ir būtiski augusi un tādēļ ir nepieciešams konkrēts plāns, kā to uzbūvēt ātrāk, nekā plānots. Vairāk: 
  • 2022. gada 27. aprīlī Eiropas Parlamentā (EP) prezentē Rail Baltica īstenošanas gaitu. Rail Baltica īstenotāji tiekas ar EP deputātu izveidoto Rail Baltica starpinstitucionālo atbalsta grupu “Friends of Rail Baltica” un iepazīstināja ar topošā ātrgaitas infrastruktūras projekta īstenošanas gaitu. Dalībnieki vienojas – “Rail Baltica vairs nav tikai prioritāte – tas ir pienākums. Vairāk:
  • 2022. gada 11. aprīlī atbalsta finansējumu “Rail Baltica” prioritārajām  aktivitātēm no Militārās mobilitātes piešķīruma. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Transporta koordinācijas komiteja nolemj “Rail Baltica” projekta prioritārajām aktivitātēm Latvijā atvēlēt nepilnu 5 miljonu eiro finansējumu no Militārās mobilitātes piešķīruma. Vairāk:
  • 2022. gada 4. aprīlī Salaspilī svinīgi atklāj vides izstādi “Ar vienu vilcienu rītdienā”, kas veltīta “Rail Baltica” projekta īstenošanai Latvijā. Izstādes ceļojums pa Latvijas novadu pašvaldībām, ko šķērso topošā dzelzceļa līnija, norisināsies līdz oktobra beigām, aicinot iedzīvotājus uz tikšanos ar projekta pārstāvjiem par projektēšanas gaitu un gaidāmo būvniecību. Vairāk:
  • 2022. gada 31. martā Saeima pieņem SM rosinātos grozījumus Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā. Grozījumi likumā pieņemti ar mērķi radīt regulējumu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai gadījumos, attiecībā uz kuriem līdz šim regulējums nav bijis. Vairāk:
  • 2022. gada 25. martā Baltijas Asamblejas (BA) Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas sēdē apspriež “Rail Baltica” projekta nozīmību jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos. Vairāk:
  • 2022. gada 17. martā izsludina konkursu zemes ierīcības un mērniecības darbiem Rail Baltica projektā.  izsludina atklātu konkursu, lai tā rezultātā rastu zemes ierīcības projektēšanas, zemes kadastrālās uzmērīšanas un robežu ierīkošanas darbu veicējus nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami “Rail Baltica” izbūvei Latvijā  – Rīgas pilsētā un deviņos novados, caur kuriem stiepjas jaunbūvējamā trase: Limbažu, Saulkrastu, Siguldas, Mārupes, Salaspils, Ropažu, Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā. Vairāk: 
  • 2022. gada 2. martā notiek ekspertu diskusija “Rail Baltica" – ceļā uz pirmo ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izveidi Baltijā”. Tā turpina sarunu ciklu par “Rail Baltica” projekta ieviešanu Latvijā. Vairāk:
  • 2022. gada 15. februārī publisko ikgadējo Baltijas mēroga pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret “Rail Baltica” projektu. Dati liecina par vispārējā atbalsta pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs. Vislielākais atbalsts projektam ir Lietuvā - vairāk nekā 70% aptaujāto pauduši savu pozitīvo attieksmi pret projektu, kam seko Latvija (66%) un Igaunija (47%). Vairāk:
  • 2022. gada 18. janvārī noslēdz līgumu par inženiertehniskajiem pakalpojumiem “Rail Baltica” vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu (Control-Command and Signalling - CCS) ieviešanai. Līgumu ar starptautisku konsorciju paraksta topošās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS. Vairāk:
  • 2022. gada 11. janvārī uzsāk “Rail Baltica” projekta īstenošanu Rīgas Starptautiskās autoostas teritorijā. Četru gadu laikā tiks norakts dzelzceļa uzbērums un turpmāk dzelzceļa satiksmi organizēs pa estakādi. Tas nodrošinās divu pilsētas daļu – Vecrīgas, Centrāltirgus un Latgales priekšpilsētas – savienošanu, ļaujot pat par 25 %  palielināt publisko ārtelpu. Vairāk:
  • 2022. gada 11. janvārī atbalsta Latvijas pieteikumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021. gada uzsaukumam (CEF8). Ministru kabinets apstiprina arī finansējuma pieteikumu Militārās mobilitātes piešķīrumam, kas paredzēts Rail Baltica projekta īstenošanai. Vairāk:

  • 2021. gada 17. decembrī izsludina starptautisku konkursu “Rail Baltica” pamattrases Latvijā būvdarbu uzraudzībai. Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”, lai izveidotu būvdarbu un to uzraudzības komandu savlaicīgai būvdarbu veikšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām. Vairāk:

  • 2021. gada 15. decembrī noslēdz līgumu par Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā būvprojektu izstrādi un autoruzraudzību. Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdz līgumu ar Latvijas un Itālijas uzņēmumu apvienību, ko veido SIA BRD projekts un uzņēmums Sintagma Srl. Apvienības iesniegtais piedāvājums atzīts par darbu kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu iepirkuma procedūrā. Vairāk:

  • 2021. gada 25. novembrī norisinās “Rail Baltica” Industrijas diena. Lai sniegtu visaptverošu pārskatu par “Rail Baltica” globālā projekta gaitu, plāniem un nozīmīgākajām norisēm, norit Rail Baltica Industrijas diena – digitāla konference esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem. Vairāk

  • 2021. gada 12. novembrī “Rail Baltica” projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums "Eiropas Dzelzceļa līnijas" izsludina starptautisku konkursu “Rail Baltica” pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai. Vairāk

  • 2021. gada 29. oktobrī SM apliecina - 2022. gadā "Rail Baltica" projekta īstenošana paliek nemainīga satiksmes nozares prioritāte. 2022. gada budžeta projektā tam plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro būs piesaistītais ES finansējums. Vairāk

  • 2021. gada 19. oktobrī Ministru kabinets atbalsta Satiksmes ministrijas priekšlikumu par “Rail Baltica” likuma izstrādi. Tiesiskā regulējuma mērķis ir sekmēt “Rail Baltica” projekta īstenošanas paātrināšanu, novēršot “Rail Baltica” projektēšanas un būvniecības gaitā identificētos problēmjautājumus. Vairāk

  • 2021. gada 13. oktobrī tiek atklāts sabiedrības balsojums  par “Rail Baltica” reģionālo staciju nosaukumiem. Lai palīdzētu rast topošo “Rail Baltica” reģionālo staciju nosaukumus, līdz oktobra beigām norisinās sabiedrības iesaistes kampaņa „Kā sauksi, tā brauksi”. Vairāk

  • 2021. gada 12. oktobrī Ministru kabinets pieņem lēmumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) septītā projektu uzsaukuma finansējuma līguma parakstīšanu. Lēmums uzdod Satiksmes ministrijai pilnvarot AS “RB Rail” ministrijas vārdā parakstīt finansēšanas līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA). Vairāk

  • 2021. gada 21. septembrī Baltijas valstu satiksmes ministri sagatavo laika kapsulu iemūrēšanai Rīgas Centrālās stacijas pamatos. Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā pietur “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens, kas brauciena laikā uz diskusijām par pārmaiņām dzelzceļa sistēmā pulcē trīs Baltijas valstu satiksmes ministrus, Eiropas Komisijas pārstāvjus un “Rail Baltica” projekta ieviesējus. Viesi Rīgā iepazinās ar gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā un “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu, atstājot kopīgu vēstījumu nākamajām paaudzēm svinīgā laika kapsulas sagatavošanas ceremonijā. Vairāk

  • 2021. gada 14. septembrī Ministru kabinets pieņem lēmumu par "Rail Baltica" projekta nacionālo interešu objekta tvēruma precizējumu. Lēmums nosaka aktuālo NIO funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju publicēšanu Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS). Vairāk

  • 2021. gada 2. septembrī uzsāk pirmā “Rail Baltica” dzelzceļa pārvada būvniecību. “Rail Baltica” trases izbūve Rīgas centrālajā daļā iezīmē jaunu posmu – izbūve sākas pilsētvidē ar dzelzceļa tilta un pārvada būvniecības darbiem Lāčplēša ielā. 2. Vairāk

  • Visa augusta garumā Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem apmeklē jauno novadu pašvaldības, ko šķērsos topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija. Tiekoties ar jauno pašvaldību vadību tiek pārrunāta "Rail Baltica" projekta virzība un katrai pašvaldībai aktuālākie projektēšanas risinājumi, kā arī iesaistīto pušu sadarbības stiprināšana projekta un novadu attīstības mērķu sasniegšanai. Ministra tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem noritēja Siguldā 6. augustā, Bauskā 9. augustā, Ropažos 11. augustā, Limbažos 13. augustā un Ķekavā 26. augustā. Līdzīgas tikšanās ar ministrijas pārstāvju dalību notika Mārupē, Olainē, Salaspilī un Saulkrastos. Vairāk

  • 2021. gada 10. augustā Ministru kabinets nolemj atbalstīt apvienotā autoceļa un “Rail Baltica” dzelzceļa tilta pār Daugavu projektēšanu. Projekta ietvaros tiks izbūvēts jauns apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu pie Salaspils un ar to saistītā autoceļu infrastruktūra. Vairāk

  • 2021. gada 15. jūlijā Eiropas Komisija (EK) vienojās par 242,2 miljonu eiro liela finansējuma piešķiršanu transporta infrastruktūras projektiem, tostarp "Rail Baltica" projektam, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI). Vienošanās ietvaros atzinīgi novērtēts “Rail Baltica” projekta pieteikums un tā īstenošanai drīzumā tiks piešķirts papildu finansējums no EISI, indikatīvais finansējuma apmērs Latvijai aptuveni 5 miljoni eiro. Plānots, ka finansēšanas līgums tiks noslēgs līdz 2021.gada beigām. Vairāk

  • 2021. gada 30. jūnijā notiek “Rail Baltica” stacijas un infrastruktūras būvlaukuma atklāšana lidostā „Rīga”. Tiek atklāts otrs vērienīgākais “Rail Baltica” būvprojekts Latvijā pie lidostas “Rīga”. “Rail Baltica” stacijas izbūve lidostā “Rīga” nodrošinās avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojumu, kas paver jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Vairāk

  • 2021. gada 17. maijā noritēja tiešsaistes diskusija "Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija pārtop par multimodālu mobilitātes centru Baltijā". Turpinoties “Rail Baltica” būvniecības darbiem, “Rail Baltica” projekta ieviesēji, dzelzceļa un autotransporta nozares pārstāvji kopā ar pilsētplānošanas, vides pieejamības un labiekārtošanas speciālistiem kopīgā diskusijā pārrunāja aktualitātes un risināmos jautājumus ceļā uz multimodālu mobilitātes centru. Vairāk

  • 2021. gada 7. aprīlī Latvija pievienojās Eiropas Savienības nakts vilcienu iniciatīvai. Ar mērķi radīt iedzīvotājiem un videi draudzīgu mobilitāti, satiksmes ministrs Tālis Linkaits paraksta Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības (ES) nakts vilcienu iniciatīvai, tādējādi apņemoties veicināt nakts ātrvilcienu pakalpojumu attīstību. Ar šo deklarāciju sniegts politiskais atbalsts jaunajai iniciatīvai "Transeiropas Ekspresis", kas ir simbols Eiropas tālākai integrācijai un savienojamībai starp dažādām Eiropas pilsētām un kultūras vietām. Jaunā iniciatīva ir platforma, uz ko arī balstīt un attīstīt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" satiksmi, lai nākotnē nodrošinātu efektīvu "Rail Baltica" pasažieru vilcienu iekļaušanos Eiropas kopējā dzelzceļa pārvadājumu tīklā. Vairāk
  • Eiropas līmeņa sarunās 2021. gada 11. martā panākta konceptuāla vienošanās par “Rail Baltica“ finansējumu nākamajā Eiropas Savienības Daudzgadu budžeta plānošanas un apguves periodā. Vienošanās paredz finansējumu 1.5 miljardu eiro apmērā “Rail Baltica” projekta īstenošanai Latvijā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem. Tas ļaus turpināt Rīgas Centrālās stacijas pārbūvi, “Rail Baltica” stacijas un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi starptautiskajā lidostā “Rīga”, veikt būvniecības darbus dzelzceļa posmiem no lidostas “Rīga” līdz Lietuvas robežai un no Vangažiem līdz Igaunijas robežai, kā arī savienot Rīgas Centrālo staciju ar “Rail Baltica” termināli lidostā “Rīga”. Vairāk
  • 2021. gada 2. martā noslēgts līgums par “Rail Baltica” stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā “Rīga” izbūvi. Būvniecības darbu veiks starptautiskā konkursa uzvarētājs – personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un  Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim. Pirmais darbu posms – Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas „Imanta” līdz starptautiskajai lidostai „Rīga”, kā arī stacijas termināļa būvniecība – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim. Vairāk

  • 2020. gada 9. decembrī tiek parakstīts līgums ar INEA par papildu finansējumu 214,3 miljonu eiro apmērā “Rail Baltica” projektam. Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" AS Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas, Latvijas Satiksmes ministrijas un Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrijas vārdā paraksta divus pārrobežu līgumus ar Inovāciju un tīklu izpildaģentūru (INEA) par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumu "Rail Baltica" projektam. Šo divu līgumu kopējais budžets ir 214,3 miljoni eiro, no kuriem CEF finansējums nepārsniedz 182,2 miljonus eiro, veidojot 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušos 15% finansēs Baltijas valstu valdības. Vairāk

  • 2020. gada 23. novembrī atklāj “Rail Baltica” Rīgas Centrālās mezgla pirmo būvlaukumu. Ar svinīgu atklāšanu būvnieku pilnsabiedrība BERERIX uzsāk būvniecību vienam no nozīmīgākajiem posmiem “Rail Baltica” projektā – Rīgas Centrālajam mezglam, kas ietver Rīgas dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūvi, dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecību, Eiropas platuma sliežu ceļu izbūvi, uzbēruma norakšanu un estakādes izbūvi, kā arī pieguļošās infrastruktūras būvniecību. Vairāk

  • Ministru kabinets 2020. gada 6. oktobrī apstiprina “Rail Baltica” projekta 4. un 5. finansēšanas līguma parakstīšanu ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (INEA) prioritāro aktivitāšu finansēšanai. Eiropas Komisijas apstiprinātais CEF6 finansējums Latvijai “Rail Baltica” projekta īstenošanai ir 84 miljoni eiro, no kā 72 miljoni eiro ir ārvalstu finanšu palīdzības daļa. Finansējums paredzēts “Rail Baltica” prioritāro aktivitāšu realizācijai un nodrošinās projektam stratēģiski svarīgu objektu izveidi un darbu veikšanu Latvijā. Vairāk

  • Ministru kabinets 2020. gada 11. augustā atbalsta Satiksmes ministrijas ierosinājumu par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldītāju noteikt projekta nacionālo ieviesēju SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL). “Latvijas mērķis  ir kopīgi  pārvaldīta “Rail Baltica” infrastruktūra visā Baltijā. Lēmums “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldību Latvijā sākotnējā posmā nodot EDzL ir svarīgs solis šī mērķa īstenošanai,” uzsvēra Linkaits. Vairāk

  • Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) komitejas lēmumu  2020. gada 16. jūlijā “Rail Baltica” projektam Baltijas valstīs piešķirts papildu CEF finansējums 184 miljonu eiro apmērā, kas jāiegulda projekta īstenošanā līdz 2024. gadam, tai skaitā projekta īstenošanai Latvijā - 72,2 miljoni EUR. “Piešķirtais finansējums ir vēl viens pierādījums tam, ka “Rail Baltica” ir kas vairāk nekā dzelzceļa infrastruktūra - tas ir ekonomisks koridors, kas atbalsta reģionālos savienojumus. Nodrošinātais finansējums ļauj Latvijai sākt gan reģionālo staciju projektēšanu, gan arī reģionālo multimodālo mezglu veidošanu, lai labāk integrētu nacionālos transporta tīklus,” teica Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Dalībvalstu un ES institūciju lēmums vēlreiz apstiprina Rail Baltica kā vienu no galvenajiem Eiropas vadošajiem infrastruktūras projektiem, kas pilnībā atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem un dod ieguldījumu ES, reģionālā un nacionālā transporta, kohēzijas, vides, kā arī inovāciju politikā.

  • 2020.gada 6.aprīlī “Rail Baltica” kopuzņēmums “RB RAIL AS” Satiksmes ministrijas vārdā noslēdza divus līgumus par projektēšanu un projektēšanas uzraudzības pakalpojumiem atlikušajos Rail Baltica pamata trases posmos Latvijā. Pirmā posma projektēšana no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai tiek uzticēta uzņēmumu apvienībai INECO-ARDANUY. Līguma summa ir EUR 12 954 952. Otro trases posmu no Misas līdz Latvijas un Lietuvas valsts robežai projektēs uzņēmumu apvienība IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U. Līguma summa ir EUR 6 924 020. Vairāk
  • 2020.gada 27. janvārī augsta līmeņa starpresoru Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā atzina, ka Rail Baltica projekta ietvaros plānotā Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla pārbūve vērtējama kā nozīmīga iespēja Latvijas galvaspilsētā izveidot starptautisku mobilitātes centru un multimodālu transporta mezglu. “Rail Baltica ir gadsimta projekts un tam ir jābūt īstenotam laikā un telpā, lai rīdziniekiem tas būtu maksimāli izdevīgs. Visām iesaistītajām pusēm ir jāprot izmantot dotās iespējas un ko projekts dos gan valstij un tautsaimniecībai, gan arī Rīgai,” atklājot sanāksmi, norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Rail Baltica projekts no plānošanas pārliecinoši iegājis būvprojektēšanas fāzē, tāpēc jo svarīgāka ir sadarbība starp valsts un Rīgas pilsētas institūcijām operatīvai informācijas un viedokļu apmaiņai un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai. Vairāk
  • 2020.gada 24. janvārī Rail Baltica projekta ieviesēji, Satiksmes ministrijas, Rīgas pašvaldības un Rīgas apkaimju organizāciju pārstāvji tikās publiskā diskusijā, lai apspriestu Rail Baltica rosinātās pārmaiņas Rīgas Centrālās stacijas apkaimē. Apspriedē, kas pulcēja plašu interesentu loku, klātesošie tika iepazīstināti ar idejām un vīzijām, kā nākotnē izskatīsies apkārtne ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju, un tika diskutēts par konkrētiem priekšlikumiem. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, atklājot apspriedi, norādīja: „Rail Baltica projekts ir viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais projekts Rīgā un visā valstī pēdējās desmitgadēs. Tas būtiski mainīs Latvijas un Rīgas seju, transporta sistēmu un paradumus, kā dzīvosim, strādāsim un kustēsimies. Svarīgi, gatavojot Rail Baltica trasi, pēc iespējas ņemt vērā ne tikai iedzīvotāju un citu pasažieru, bet arī ilgtermiņa vajadzības transporta jomā, jo tāda iespēja mainīt galvaspilsētas centru un apkaimes var nebūt nākamos 20-30 gadus.” Vairāk

  • 2019.gada 19. decembrī – SIA Eiropas dzelzceļa līnijas noslēdza Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzības un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā līgumu ar apvienību EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International. Darbu veicējs noskaidrots atklātā starptautiskā konkursā. Konkursa uzvarētājam 5 gadus, kas ietver visu projektēšanas un būvdarbu periodu, un 5 gadus, kas ietver garantijas periodu, būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā un arī jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves konsultanta/inženiera pienākumus, kā arī jāveic ekspertīze un būvuzraudzība. Kopējā līguma summa ir 23 959 441,56 EUR bez PVN. Vairāk

  • 2019.gada 6. decembrī Baltijas Ministru padomes ietvaros, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas par transporta nozari atbildīgie risināja jautājumus par Rail Baltica projekta attīstību un citiem aktuāliem jautājumiem transporta jomā. Baltijas un Polijas transporta ministri vienojās turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā. Ministri turpinās sarunas ar ES institūcijām, kur šobrīd tiek lemts par ES daudzgadu budžetu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu projekta īstenošanai. Nākamais ES daudzgadu budžets aptver laika periodu līdz 2027. gadam, kurā pienāk plānotais projekta pabeigšanas termiņš. No aprēķinātā nepieciešamā finansējuma 5,8 miljardu eiro apmērā līdz šim projekts ir saņēmis 800 miljonus eiro. Vairāk

  • 2019.gada 5. septembrī tika noslēgts sadarbības memorands par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā, ko parakstīja Satiksmes ministrija, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail AS un vairākas NVO un biedrības. Vairāk

  • 2019.gada 5. jūlijā tika parakstīti 2 būvprojektēšanas darbu līgumi:
    • centrālajam posmam caur Rīgu Upeslejas - Rīgas - Misa būvprojektēšanas darbus un autoruzraudzības pakalpojumus veiks divu spāņu uzņēmumu konsorcijs, kas sastāv no IDOM Consulting, Engineering, Architecture (IDOM) un Ingeniería y Economía del Transporte (INECO).· Kopējā līguma summa ir 12,99 miljoni eiro.
    • Dzelzceļa posma paredzamais garums ir 56 km. Posmā Vangaži-Salaspils-Misa būvprojektēšanas un autoruzraudzības darbus veiks uzņēmumu apvienība Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting GmbH un Olimps SIA. Kopējā līguma summa ir 12,02 miljoni eiro. Projektējamā posma paredzamais garums ir 67 km.
    • Šo būvprojektu finansējumu 85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžets. Par projekta ieviešanu un ES finansējuma izmantošanu Latvijā atbild LR Satiksmes ministrija, savukārt būvprojektu izstrādi Satiksmes ministrijas uzdevumā nodrošina RB Rail AS.
  • 2019. gada 4. jūlijā tika izsludināta iepirkuma 1. kārta Rail Baltica Ziemeļu sekcijas būvprojektēšanai posmā Vangaži - Latvijas/Igaunijas robeža (94km) un Dienvidu sekcijas būvprojektēšanai posmā Misa – Latvijas/Lietuvas robeža (45 km).
  • 2019.gada 11. jūnijā Rīgā, Satiksmes ministrijā notika svinīga projektēšanas un būvdarbu prezentācija. Vairāk
  • 2019. gada 29. maijā tika parakstīts līgums par Rail Baltica dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojektu un būvdarbiem. Līgums parakstīts ar personu apvienību BESIX RERE GROUP, kurā apvienojušies uzņēmumi N.V.BESIX (Beļģija) un SIA RERE Būve (Latvija). Kopējā līguma summa ir 430,5 miljoni eiro. Tas ietver 2.6 km garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posmu Rīgā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielu, kā arī jaunu 1 km garu tiltu pār Daugavu un mazo Daugavu. Izstrādātais projekts paredz esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas līdz Stockmann universālveikalam un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai izveidot estakādi, pa kuru turpmāk organizēt dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana ļaus vizuāli un funkcionāli savienot divas Rīgas pilsētas daļas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu, no Vecrīgas puses atverot skatu uz Rīgas Centrāltirgu. Gājēju ērtībām tiks izbūvēti gājēju ceļi zem platformām. Rīga tiks arī pie jaunas ielas - tiks savienota Elizabetes iela ar Timoteja ielu.
  • 2019. gada aprīlī Viļņā (Lietuva) notika ikgadējais Rail Baltica Globālais forums, kurā piedalījās pārstāvji no 30 valstīm -vadītāji, lēmumu pieņēmēji, kā arī dzelzceļa, loģistikas, ekonomikas eksperti un potenciālie piegādātāji no visas Eiropas, lai apspriestu Rail Baltica potenciālu reģiona un transporta infrastruktūras attīstībā Eiropā. Vairāk.
  • 2018. gadā tika pabeigta kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte visā Latvijas dzelzceļa trases koridorā 265 km, secinot, ka kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu. Šī izpēte ir nozīmīgs solis, lai sagatavotos Rail Baltica trases būvniecībai, savlaicīgi identificētu saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildus izpēte būvniecības laikā. Vairāk
  • 2018. gada 26. oktobrī Eiropas Komisija parakstīja ieviešanas lēmumu par Ziemeļjūras-Baltijas jūras TEN-T koridora pārrobežu projekta Rail Baltica ieviešanu, nostiprinot Eiropas Komisijas un visu ES dalībvalstu apņemšanos savlaicīgi īstenot projektu; Ieviešanas lēmums
  • Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikāciju ministrija ir apstiprinājušas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas – obligātos vienotos standartus Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai, ko izstrādāja Francijas konsultāciju un inženierijas uzņēmums “SYSTRA S.A”, kas uzvarēja atklātajā konkursā par Rail Baltica globālā projekta vienoto būvprojektēšanas vadlīniju izstrādi. Vairāk
  • 2018. gada 13. jūlijā Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra, trīs Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Igaunijas Republikas Ekonomikas un Komunikāciju ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un Komunikāciju ministrija parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu (CEF3) Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Kopējā līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem. Vairāk
  • 2018. gada 20. martā parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga” ar atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāju - trīs valstu uzņēmumu apvienību „PROSIV” („Sintagma” (Itālija), „Prodex” (Slovākija) un „Vektors T” (Latvija)). Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz estakādes, kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu, jauns dzelzceļa pārvads pāri K. Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai. Vairāk
  • 24.04.2017. “Rail Baltica Global Forum 2017” ietvaros prezentētā Rail Baltica globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze apstiprina, ka Rail Baltica projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots. EY (Ernst & Young Baltic) veiktais pētījums liecina, ka projekta kopējās plānotās izmaksas ir 5,8 miljardi eiro visās trīs valstīs. Igaunijā – 1,346 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~268 miljoni eiro); Latvijā – 1,968 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~393 miljoni eiro); Lietuvā – 2,473 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~493 miljoni eiro). Projekta izmērāmie sociāli ekonomiskie ieguvumi paredzami 16,2 miljardu eiro apmērā, tādējādi daudzkārt pārsniedzot valstu finansiālo ieguldījumu apmēru.Vairāk
  • 31.01.2017. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību vadītāji Tallinā parakstīja Starpvaldību līgumu par projekta "Rail Baltica" realizāciju. Līguma mērķis ir nodrošināt efektīva, ātra Eiropas sliežu platuma parastā dzelzceļa pabeigšanu un funkcionalitāti pasažieru un kravu transportēšanai pa maršrutu, ko būvē kā daļu no Eiropas transporta tīkla kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgu interešu projektu saskaņā ar kopīgiem tehniskajiem parametriem. Līgumā uzsvērts Baltijas valstu kopīgais mērķis attīstīt Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. Tāpat Rail Baltica ir nozīmīgs infrastruktūras projekts arī Polijai un Somijai un Eiropas Savienībai, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, tostarp Ziemeļjūras–Baltijas jūras transporta koridoru.
  • Noslēgusies izpēte „ Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums”. Izpētes rezultātā noteikts precīzs Rail Baltica dzelzceļa trases novietojums Latvijā, ir veikts IVN un saņemts paredzētās darbības akcepts, kā arī sagatavoti dati būvprojektēšanas uzsākšanai.
  1. Izpētes gala ziņojuma kopsavilkums latviešu valodā
  2. Izpētes gala ziņojuma kopsavilkums angļu valodā
  3. Izmaksu-ieguvumu analīzes sociālekonomiskās ietekmes izvērtējuma pārskats
  • 2016.gada 18. novembrī Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA - Innovation and Networks Executive Agency), triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikācijas ministrija parakstīja līdzfinansējuma līgumu (CEF2) par kopējo summu 225 milj. eiro.
  • Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu” apstiprināja Rail Baltica trases izvietojumu Latvijā. Ministru kabineta rīkojums Nr. 467
  • Ar rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” Ministru kabinets minētajai dzelzceļa infrastruktūrai noteica nacionālo interešu objekta statuss. Ministru kabineta rīkojums Nr. 468
  • 21.06.2016. Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dienu ietvaros Roterdamā, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija, kā arī Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore parakstīja Deklarāciju, apliecinot Rail Baltica projekta nozīmību reģionā, kā arī ieinteresētību kopīgi aktīvi turpināt projekta realizāciju. 
  • 02.05.2016. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu Satiksmes ministrijas (SM) paredzētajai darbībai – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai.
  • Noslēgusies izpēte „Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrācija Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezglā - tehniskā risinājuma izstrāde”. Izpētes rezultātā izstrādāts priekšlikums Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla tehniskajam un pilsētbūvnieciskajam risinājumam, kurš nodrošina divu dzelzceļa sistēmu, sabiedriskā transporta un individuālās mobilitātes risinājumu savstarpēju integrāciju vienotā transporta mezglā. 
  • 24.11.2015. Tallinā Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA - Innovation and Networks Executive Agency), triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikācijas ministrija parakstīja līdzfinansēšanas līgumu (CEF1) par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai . Kopējā līguma vērtība ir 540 miljoni eiro, no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 442 miljonus eiro. 
  • 23.02.2015. tiek uzsākta dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāk.
  • 28.oktobrī, lai sekmīgi varētu realizētRail Baltica Eiropas standarta dzelzceļa līnijas projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibinātsRail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums. Prezentācija no pasākuma.
  • Valdība apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Latvijas Republiku pārstāvošais akcionārs kopuzņēmumā būs šim mērķim jaundibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Eiropas dzelzceļa līnijas”, kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.
  • 30. janvārī Satiksmes ministrija izsludina atklātu konkursu uz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu.
  • Tiek gatavots iepirkums, lai veiktu Rail Baltica līnijas trases sasaisti ar teritoriju plāniem un noteiktu maršruta novietojumu.
  • 12.04.2010.noslēgts līgums par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi par standarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Balticakoridors) ar atklātā konkursa uzvarētāju - Lielbritānijas uzņēmumu AECOM Ltd.