Publicēts: 27.02.2020.
Atjaunināts: 19.01.2024.

Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem pārvietošanās veidiem, tas pamatoti tiek uzskatīts gan par drošāko, gan dabai draudzīgāko sauszemes transportu. Latvijas un Eiropas Savienības transporta nozares politiku un tās būtiskākos mērķus noteicošie dokumenti definē dzelzceļu kā transporta sistēmas mugurkaulu, nodrošinot integrētu un ilgtspējīgu transporta sistēmu, kas veicina pasažieru un kravu mobilitāti visā  ES, t.sk., Latvijas teritorijā.

Dzelzceļš spēj nodrošināt liela apjoma pārvadājumu efektīvu realizāciju. Dzelzceļa tīkls nodrošina valsts pasūtījumu pasažieru pārvadājumu jomā.

No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars ir apmēram 24%, bet pasažieru pārvadājumu – 12%. Dzelzceļu kravu pārvadājumu struktūrā importa pārvadājumi veido 59,2%, eksporta pārvadājumi 24,5%, iekšzemes pārvadājumi 10,4%, bet sauszemes tranzīts 5,8%.

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši mobilitātes vajadzībām un tās vienīgais pārvaldītājs ir VAS „Latvijas dzelzceļš”. Īstenojot savas pamatdarbības mērķi – dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstīšana, VAS "Latvijas dzelzceļš" pastāvīgi plāno infrastruktūras uzlabošanu un modernizāciju, tostarp piesaistot arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.  Lai dzelzceļš kļūtu arvien videi draudzīgāks, VAS "Latvijas dzelzceļš"  pakāpeniski veic esošā, bet tehniski novecojušā 3.3kV kontakttīkla sistēmas nomaiņu uz 25kV sistēmu, kā arī pakāpeniski paplašina elektrificēto dzelzceļa tīklu.

Lai nodrošinātu visu pārvadātāju vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai, ir izveidota AS “LatRailNet”, kas veic publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas: dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas noteikšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

Vietējos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu veic AS “Pasažieru vilciens” un SIA “Gulbenes–Alūksnes bānītis”. Realizējot vīziju “dzelzceļš kā sabiedriskā transporta mugurkauls”, pastāvīgi tiek modernizēta dzelzceļa pasažieru infrastruktūra.

Šobrīd turpinās aktīvi būvdarbi pasažieru platformu modernizācijas projekta ietvaros, kas būtiski paaugstinās pasažieru ērtības stacijās un pieturas punktos Jelgavas, Skultes, Tukuma, Krustpils un pasažieru apkalpošanai atjaunojamajā Bolderājas līnijā. Projekta ietvaros tiek izbūvēti arī 4 jauni pieturas punkti. Jaunās pasažieru platformas būs ērti pieejamas jebkuram sabiedrības loceklim, tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šajās stacijās un pieturvietās tiks izbūvētas paaugstinātās platformas, kas pēc moduļu principa tiks aprīkotas ar ērtām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, velonovietnēm un citu nepieciešamo aprīkojumu, kuru skaits, nepieciešamības gadījumā būs vienkārši pielāgojams, nākotnē mainoties pasažieru plūsmai konkrētā vietā.

Tāpat pasažieru stacijās tiks uzstādītas apziņošanas iekārtas, apgaismojums, videokameras. Staciju modernizēšanas rezultātā tiks veicināta to mobilitātes punktu loma, sadarbībā ar pašvaldībām paredzot izbūvēt tajās velosipēdu novietnes un automašīnu autostāvvietas, tostarp park&ride vajadzībām.

Veicot nozares liberalizāciju atbilstoši Eiropas dzelzceļu perspektīvo attīstības politiku virzienam, Latvijā papildus SIA „LDZ CARGO” kravu pārvadājumu tirgū jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas arī kapitālsabiedrības - A/S „Baltijas ekspresis”, SIA “EURO RAIL CARGO” un A/S „Baltijas tranzīta serviss”, pārvadājot 20% no kopējā apjoma.

Ņemot vērā Rail Baltica attīstības plānus un “Latvijas dzelzceļš” staciju un pieturas punktu modernizācijas projektus, dzelzceļa stacijas Rīga pasažieru, Torņakalns, Zasulauks un Imanta kļūs par nozīmīgiem vietējā, reģionāla un starptautiska mēroga mobilitātes punktiem. Nodrošinot pasažieru pārvadājumu sinerģiju starp abu sliežu ceļu platuma dzelzceļiem, tiks ievērojami palielinātas pasažieru pārvadājumu iespējas pa dzelzceļu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Mobilitātes punktu izveides rezultātā tiks uzlabota reģionu sasniedzamība un attīstības iespējas.

 Dzelzceļa pasažieru infrastruktūra tiek attīstīta sinerģijā ar AS “Pasažieru vilciens” jauna un modernu ritošā sastāva ieviešanu ekspluatācijā - no 2023. gada 29. novembra, kad AS "Pasažieru vilciens" tika nodoti pirmie "Škoda Vagonka" ražotie elektrovilcieni, uzņēmums vilciena pasažieru pārvadājumos pakāpeniski pāriet uz zīmolu "Vivi". Nosaukums "Vivi" ir veidots no saukļa "Vienā vilcienā" vārdu pirmajiem diviem burtiem. Sauklis "Vienā vilcienā" simbolizē pārvietošanos no punkta A uz punktu B ātrā, paredzamā un uzticamā veidā. Tas runā par kustību un cilvēku pārvietošanās paradumiem. Zīmols "Vivi" tiks izmantots jauno vilcienu interjera un eksterjera dizainā, tīmekļvietnē, mobilajā lietotnē, informatīvajos un reprezentatīvajos materiālos. Pilnu zīmola ieviešanas procesu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

Dzelzceļa pasažieru infrastruktūra tiks attīstīta sinerģijā ar A/S “Pasažieru vilciens” jaunu un modernu ritošā sastāva ieviešanu ekspluatācijā. 2023.gada 15.decembrī A/S “Pasažieru vilciens”  uzsāka pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem, līdz 2023. gada beigām piegādāti 17 elektrovilcieni. Plānots līdz 2024.gada vidum pasažieru pārvadājumus veikt ar 32 jaunajiem elektrovilcieniem. Tie darbojas 3 kV līdzstrāvas sistēmā, ar iespēju nepieciešamības gadījumā tos nākotnē pielāgot 25 kV maiņstrāvas sistēmai. Jaunie elektrovilcieni kursēs visos elektrificētajos maršrutos (pašlaik tie ir: Rīga – Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Skulte, Rīga – Aizkraukle). Nākotnē ir plānota pasažieru vilcienu kustības ātruma palielināšana līdz 140 km/h, modernizācijas gaitā paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un likvidējot vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas.

2023. gada 27. decembrī uzsākti starptautiskie pasažieru pārvadājumi starp Latviju un  Lietuvu, maršrutā  Viļņa- Rīga, ko nodrošina Lietuvas dzelzceļa uzņēmums "LTG Link". Vilciens no rīta pulksten 6.30 izbrauc no Viļņas, bet pēcpusdienā, pulksten 15.28, dodas atpakaļ no Rīgas uz Viļņu. Brauciens starp abām galvaspilsētām ilgst aptuveni četras stundas un 15 minūtes.

Dzelzceļa nozares normatīvo aktu sistēma ir harmonizēta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un praksē izpildītas prasības par dzelzceļa transporta tirgus liberalizāciju, par valsts pārvaldi un satiksmes drošību. Pašreiz Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta un ministrijas padotības iestāžu — Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, kā arī Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja — speciālisti un nozares eksperti aktīvi strādā Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas dzelzceļa aģentūras darba grupās, lai Latvijas intereses tiktu atspoguļotas topošajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Starptautiskās organizācijas

Pašreiz Latvijas Republikā starptautiskos dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumus regulē šādi starptautiskie tiesību akti:

Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kurai Latvijas Republika pievienojusies ar 03.06.1999. likumu „Par 1980.gada 9.maija Bernes konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)” un grozījumiem ar 12.03.2004. likumu „Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”. COTIF ir normatīvs “likumdošanas līgums”, kas nosaka starptautiskus vispārējas piemērošanas noteikumus, kas reglamentē starptautiskos dzelzceļa pārvadājumus. COTIF sastāv no pamatteksta un 7.pielikumiem, kas nosaka vienveida noteikumus attiecībā uz pasažieru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIV; COTIF A papildinājums), Vienveida noteikumiem attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIM; COTIF B papildinājums), Nolikumu par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID; COTIF C papildinājums), Vienveida noteikumiem attiecībā uz līgumu par transportlīdzekļu izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē (CUV; D papildinājums), Vienveida noteikumiem attiecībā uz līgumu par infrastruktūras izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē (CUI; E papildinājums), Vienveida noteikumiem attiecībā uz tehnisko standartu apstiprināšanu un vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu, kas piemērojami dzelzceļa materiāliem, ko paredzēts izmantot starptautiskajā satiksmē (APTU; F papildinājums), Vienveida noteikumiem attiecībā uz dzelzceļa materiālu tehnisko atzīšanu izmantošanai starptautiskajā satiksmē (ATMF; COTIF G papildinājums).

Starptautiskā dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācija (OTIF), kas uztur šo konvenciju, tika nodibināta 1985.gada 01.maijā. OTIF galvenā mītne atrodas Bernē. Organizācijas mērķis ir starptautiskās dzelzceļa satiksmes īstenošanas kārtības pilnveidošana un vienkāršošana, vienotu noteikumu, kas regulē starptautiskos dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumus, pilnveidošana.

Latvija pievienojās:

  1. 1999.gadā - 1980.gada 9.maija Bernes Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF);
  2. 2004.gadā – Konsolidētajai 1999.gada COTIF konvencijai.”

Nolīgums par pasažieru starptautisko satiksmi (SMPS), kuram Latvijas Republika pievienojusies ar 21.11.2003. likumu „Par Nolīgumu par pasažieru starptautisko satiksmi (SMPS)”. Nolīgums par pasažieru starptautisko satiksmi ir nolīgums (SMPS) ir nolīgums, kas reglamentē pasažieru, bagāžas un kravas bagāžas pārvadājumus starptautiskajā dzelzceļa satiksmē un darbojas kopš 1951.gada 1.novembra. SMPS panti satur tiesību normas par pasažieru, bagāžas, kravas bagāžas pārvadājumiem, pārvadājumu maksājumiem, atbildību starp pārvadājuma dalībniekiem.

SMPS konsolidētā teksta aktuālā redakcija krievu valodā un tā tulkojums latviešu valodā, kā arī grozījumu, kas izdarīti līdz 2015. gada 1. maijam, un grozījumu, kas izdarīti līdz 2016. gada 1. maijam, teksts latviešu un krievu valodā elektroniskā veidā.

SMPS grozījumu, kas piemērojami sākot ar 2017.gada 1.maiju, teksts latviešu un krievu valodā elektroniskā veidā.

SMPS grozījumu, kas piemērojami, sākot ar 2018.gada 1.maiju, teksts latviešu un krievu valodā elektroniskā veidā.

SMPS grozījumu, kas piemērojami sākot ar 2019.gada 1.maiju, teksts latviešu valodā elektroniskā veidā.

SMPS grozījumu, kas piemērojami sākot ar 2020.gada 1.maiju, teksts latviešu valodā elektroniskā veidā.

 

Nolīgums par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kurš ir spēkā no 1993.gada 1.marta. Nolīgums par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) ir nolīgums, ko piemēro kravu pārvadājumiem starptautiskajā dzelzceļa kravu satiksmē Nolīguma dalībvalstis kopš 1951.gada 1.novembra. Kopš 1951.gada tika veikti vairāki grozījumi un papildinājumi, ko ietekmēja politiskie un ekonomiskie faktori, dzelzceļa transporta vadības principu maiņa, starptautisko tiesību aktu harmonizācijas nepieciešamība. Rezultātā tapa SMGS konsolidētā versija, kurā tika realizēti kompleksie grozījumi, sakārtojot struktūru, terminoloģiju un sagrupējot tiesiskās normas pēc to nozīmes. SMGS pamatteksta panti ir unificētās tiesību normas, kas regulē klienta un pārvadātāja attiecības, savstarpēju atbildību pārvadājuma līguma ietvaros, bet pielikumi detalizē SMGS pamatteksta tiesību normu piemērošanu.


SMGS konsolidētās versijas tulkojuma latviešu valodā aktuālā redakcija un aktuālā redakcija krievu valodā elektroniskā veidā.
Konsolidētais SMGS ar grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikā stājies spēkā 2015.gada 1.jūlijā.
SMGS grozījumu, kas piemērojami, sākot ar 2016.gada 1. jūliju, teksts latviešu un krievu valodā elektroniskā veidā.

SMGS grozījumu, kas piemērojami, sākot ar 2017.gada 1. jūliju, teksts latviešu un krievu valodā elektroniskā veidā.

SMGS grozījumu, kas piemērojami, sākot ar 2018.gada 1. jūliju, teksts latviešu un krievu valodā elektroniskā veidā.

SMGS grozījumu, kas piemērojami, sākot ar 2019.gada 1. jūliju, teksts latviešu valodā elektroniskā veidā.

SMGS grozījumu, kas piemērojami, sākot ar 2020.gada 1. jūliju, teksts latviešu valodā elektroniskā veidā.

Šos nolīgumus uztur un nolīgumu aktuālās redakcijas publicē Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD), kuras dalībvalsts Latvija ir kopš 1992.gada. OSŽD, kurā ir 29 dalībvalstis, dibināta 1956.gada 28.jūnijā Sofijā (Bulgārija) dzelzceļa transporta ministru sanāksmes ietvaros. Organizācijas galvenā mītne atrodas Varšavā. Latvijas pasažieru un kravu pārvadājumos uz un no OSŽD valstīm, kā arī tranzītā caur tām tiek izmantoti šīs organizācijas izstrādātie noteikumi un starptautiskie līgumi. Pašlaik starptautisko dzelzceļa kravas pārvadājumu apjoms veido 93 % no kopējā dzelzceļa pārvadājumu apjoma – it īpaši kravu pārvadājumos ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Ķīnu. Pārvadājumos ar minētajām valstīm SMGS un SMPS Nolīgumi ir vienīgā līgumtiesiskā pārvadājumu regulējuma bāze. Turklāt jāatzīmē, ka dzelzceļa kravu pārvadājumiem Latvijas ekonomikā ir būtiska nozīme.

OSŽD galvenie mērķi ir starptautisku dzelzceļa kravas un pasažieru pārvadājumu attīstība, vienotas dzelzceļa transporta telpas izveide Eirāzijas reģionā, transkontinentālo dzelzceļa virzienu konkurētspējas palielināšana, kā arī zinātniski tehniskās sadarbības veicināšana dzelzceļa transporta nozarē.