Autosatiksme

Pārvaldīšana

Autoceļu pārvaldīšanas mērķis ir autoceļu tīkla efektīva uzturēšana un attīstība, lai veicinātu valsts ekonomisko progresu, iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos un sekmētu Latvijas starptautisko autoceļu atbilstību Eiropas autoceļu tīkla prasībām, kā arī nodrošinātu, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Valsts ceļi” pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē piešķirto finansējumu, organizē iepirkumus valsts pasūtījumiem valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem (tostarp par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu), administrē valsts autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu, nodrošina ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā, veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un to veikšanas kontroli, uzrauga pašvaldību autoceļu uzturēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām, kā arī izsniedz lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas. https://lvceli.lv/pakalpojumi/saskanojumi-un-atlaujas/atlaujas-parvadajumu-veiksanai/  

VSIA „Latvijas Valsts ceļi” tīmekļvietnē ir publicēta aktuālā informācija par braukšanas apstākļiem, transportlīdzekļu maksimālās masas ierobežojumiem, autoceļu posmiem, kuros notiek būvdarbi vai ir ierobežota satiksme.

Savukārt valsts akciju sabiedrība „Latvijas autoceļu uzturētājs” veic valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu uz valsts autoceļiem.

Plānošana

Autoceļu būvniecības darbi tiek plānoti atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam izvirzītajiem mērķiem.

Ņemot vērā, ka plānošanas process autoceļu tīklā ir nepārtraukts, noteiktās prioritātes pa gadiem mainās, ko nosaka satiksmes parametru izmaiņas, dažādu autoceļu posmu stāvokļa izmaiņu ātrums, kā arī pieejamā finansējuma apjoms.

Informācija par aktuālajiem būvobjektiem pieejama https:/lvceli.lv/celu-tikls/buvnieciba-un-uzturesana/aktualo-buvobjektu-saraksts/.

Papildus, lai efektīvāk plānotu valsts autoceļu tīkla attīstību ilgtermiņā un izpildītu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības ir izstrādāta “Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040.gadam”, kura tika atbalstīta Autoceļu padomes 2020.gada 16.jūnija sēdē (https://www.sam.gov.lv/lv/18062020-autocelu-padomes-sede) un 2021.gada 29.jūnijā ir izskatīta Ministru kabineta sēdē, pieņemot zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu  (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2020-07-28&dateTo=2021-07-28&text=TA-882&org=0&area=0&type=0). Stratēģija, kā valsts autoceļu tīkla attīstības vīzija, ietver autoceļu tīkla ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģisko mērķi, uzdevumus un attīstības prioritātes.

Finansēšana

Valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014. - 2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto valsts reģionālo autoceļu pārbūves projektu īstenošanas rezultātā pārbūvēti autoceļi kopumā 355  km garumā, nodrošinot piekļuvi TEN-T pamattīklam, uzlabojot iedzīvotāju mobilitāti, dzīves vides kvalitāti, publisko pakalpojumu pieejamību un samazinot apkārtējās vides piesārņojums. Šajā periodā realizēti tādi valsts reģionālo autoceļu pārbūves projekti, kā:

• Autoceļš P73 Vecumnieki - Nereta - Subate posms Valles pagasta robeža - tilts pār Iecavu km 7,30 - 20,89;
• Autoceļš P120 Talsi - Stende - Kuldīga posms Talsi - Stende km 1,56 - 10,91 (ceļa pārvads);
• Autoceļš P62 Krāslava – Preiļi – Madona posms Bašķi – Preiļi km 44,15 – 57,54 (tilts);
• Autoceļš P108 Ventspils - Kuldīga -Saldus posms km 3,98 - 24,26.

Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto valsts galveno autoceļu pārbūves projektu īstenošanas rezultātā ir uzlaboti braukšanas apstākļi 356 km garumā, dažādos valsts galveno autoceļu posmos, piemēram:

• Autoceļš A13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) km 113,12 – 134,70;
• Autoceļš A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) km 60,20 – 79,45;
• Autoceļš A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) km 25,50 – 39,40;
• Autoceļš A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) km 88,10 – 95,20.

Projekti ar atklātu konkursu kārtībā piesaistītu līdzfinansējumu

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aktīvi apzina un izmanto ārējā finansējuma piesaistes iespējas atklātu konkursu kārtībā, proti, piedaloties projektu konkursos ja to tēma un nosacījumi ļauj piesaistīt papildus līdzekļus uzņēmuma vai nozares attīstībai.

Konkurējot ar līdzīgām institūcijām Eiropā, 2014.-2020. gada plānošanas periodā LVC ir piesaistījis finansējumu un īstenojis 3 Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētus projektus.

Divi no tiem – SMART E67 (CB241) un SMART E263/E77 (CB891) - īstenoti Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros sadarbībā ar Igaunijas Transporta administrāciju, piesaistot līdz 85% no visām būvniecības izmaksām un uzstādot pirmās elektronikās satiksmes vadības sistēmas (mainīgās ceļa zīmes , apstākļu novērošanas kameras, sensori, adaptīvie luksofori u.c. (Latvijas teritorijā pie A1 un A2). Jaunie intelektiskie transporta sistēmas elementi iekļauti kopējā satiksmes vadības sistēmā.

Vairāk informācijas par projektiem: SMART E67 - Latvijas Valsts Ceļi (lvceli.lv) SMART E263 /E77 - Latvijas Valsts Ceļi (lvceli.lv).

Savukārt sadarbībā ar Lietuvas ceļu administrāciju īstenots projekts EASYCROSSING (LLI-280) ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansējumu atjaunojot 6 ceļa posmus  ar kopējo garumu 45,93 km Latvijas un Lietuvas pierobežā. Objekti Latvijas pusē:

• valsts reģionālais autoceļš P106 Ezere–Embūte–Grobiņa, 0,07-13.95 km (ar turpinājumu līdz Mažeiķiem);
• valsts reģionālais autoceļš P75 Jēkabpils–Lietuvas robeža, 56,08-60,50 km;
• valsts vietējais autoceļš V961 Nereta–Sleķi, 0,10-1,15 km (ar turpinājumu Pandelis virzienā);
• valsts vietējais autoceļš V1028 Bauska–Bērzi–LT robeža, 7,44-14,62 km (ar turpinājumu virzienā uz Žeimeli).

Vairāk informācijas par projektu: EASYCROSSING - Latvijas Valsts Ceļi (lvceli.lv).

Šobrīd jau 2021-2027.gada plānošanas perioda  ietvaros tiek īstenoti divi Eiropas Infrastruktūras Savienošanas Instrumenta līdzfinansētie projekti plašā sadarbībā ar citiem Eiropas Savienības partneriem. MERIDIAN (Nr. 101075396) ietvaros līdz 2025.gadam tiks ieviesti viedie risinājumi transporta un infrastruktūras datu vākšanai uz Latvijā esošā TEN-T tīkla autoceļiem ar mērķi uzlabot autoceļu kvalitātes uzraudzību, aktīvu pārvaldību, plānošanas procesu u.c.

Vairāk informācijas par projektu: MERIDIAN - Latvijas Valsts Ceļi (lvceli.lv).

Tā pašas programmas ietvaros tiek īstenots partnerības projekts  NAPCORE (MOVE/B4-2020-123), lai izveidotu vienotu pieeju valstu Nacionālo piekļuves punktu attīstībai.

Vairāk informācijas par projektu: NAPCORE - Latvijas Valsts Ceļi (lvceli.lv)

Publiskā un privātā partnerība

Kopš 2016.gada, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016.gada 10.marta rīkojumu Nr. 172, tika uzsākts mērķtiecīgs darbs pie Baltijā pirmā tik liela apmēra publiskās un privātās partnerības projekta transporta infrastruktūras nozarē – Ķekavas apvedceļa projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas. Tika izstrādāta unikāla iepirkuma dokumentācija, publiskās – privātās partnerības modelis un līguma nosacījumi, kas atbilst projekta aktīvu uzskaites valsts budžeta ārpusbilancē principiem.

2018. gada 5. decembrī  tika  izsludināts iepirkums “Publiskās un Privātās partnerības līgums par E67 / A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 -25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”, kurš noritēja  3 kārtās. Pretendentu kvalifikācijas kārta norisinājās līdz 2019. gada 17. maijam, kuras laikā tika saņemti un izvērtēti 5 pretendentu pieteikumi, no kuriem 2 tika uzaicināti sagatavot un iesniegt sākotnējos finanšu un tehniskos piedāvājumus. Abi uzaicinātie pretendenti iesniedza savus piedāvājumus, kuri tika vērtēti līdz oktobra vidum, vēlāk uzsākot sarunu procedūru par iespējām tos pilnveidot, t.sk., samazinot paredzamo līguma cenu. Pēc sarunu noslēguma pretendenti tika aicināti iesniegt labākos un galīgos finanšu un tehniskos piedāvājumus.

2021.gada 16.jūlijā ir noslēgts publiskās – privātās partnerības līgums “Par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 – 25,0 km (Ķekavas apvedceļa)  projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”. Līgums noslēgts starp Latvijas Republiku, kuru pārstāv Satiksmes ministrija, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (Publiskais partneris) un akciju sabiedrību “Kekava ABT” (Privātais partneris). Saskaņā ar līgumu, Ķekavas apvedceļa projektēšana ir pabeigta 2021.gadā, būvniecību plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt uzturēšanas periods un līguma izpilde kopumā pilnībā noslēgsies 2043.gada septembrī - 20 gadus pēc brīža, kad infrastruktūra padarīta pieejama gala lietotājiem. 

Kopējais Ķekavas apvedceļa garums plānots 17,5 km, t.sk., jauna ātrgaitas ceļa posma izbūve   14,4 km un esošā ceļa pārbūve – 3,1 km. 11,1 km plānoti kā divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām, bet 6,4 km – viena brauktuve ar divām joslām. Projekts ietver arī 4 divlīmeņu krustojumus, 4 tuneļus, 1 tiltu, 7 rotācijas apļus un paralēlos ceļus 16,2 km garumā.

Vairāk par Ķekavas apvedceļu: https://lvceli.lv/aktualitates/sak-buvet-kekavas-apvedcelu-fotoreportaza/

2022.gadā veikta finanšu un ekonomiskā analīze iespējamajai valsta galvenā autoceļa A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūvei, ietverot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, izmantojot publiskās un privātās partnerības modeli. Lēmums par turpmāku projekta attīstību publiskās -privātās partnerības modeļa ietvaros būs jāpieņem Ministru kabinetam.  

Autotransporta joma sevī ietver kravu pārvadājumus un pasažieru pārvadājumus pa autoceļiem.

Autotransporta jomas pārvalde un attīstība tiek plānota atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam izvirzītajiem mērķiem.

Nacionālais attīstības plāns nosaka lielākos valsts budžeta ieguldījumus Latvijas attīstībā un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā 7 gadu periodā. Tas ietver valsts attīstības prioritātes, mērķus un investīciju virzienus, kā arī plānotās reformas un politikas izmaiņas.

Transporta nozares jautājumi ietverti prioritātes “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” rīcības virzienos: Virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” mērķis ir integrēta, ilgtspējīga transporta sistēma, kas sniedz kvalitatīvas cilvēku un kravu mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā. Virziens “Līdzsvarota reģionālā attīstība” paredz nodrošināt mobilitāti nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot infrastruktūru un sniedzot atbalstu inovatīviem mikromobilitātes risinājumiem. Virziens “Daba un vide – “Zaļais kurss”” paredz SEG emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu, dekarbonizējot transporta sistēmu.

Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027)

TAP2027 ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai, kurā  ir noteikts transporta politikas mērķis - integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku. TAP2027 noteikti šādi sasniedzamie politikas rezultāti:

• Uzlabotas mobilitātes iespējas;
• Samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides, t.sk. gaisa, kvalitāte;
• Nodrošināta konkurētspējīga un resursefektīva transporta un loģistikas sistēma;
• Paaugstināta transporta drošība un drošums;
• Sekmētas inovācijas un augsti kvalificētu nozares profesionāļu sagatavošana.

Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.–2020.gadam Satiksmes ministrija izstrādāja, apzinoties alternatīvo degvielu būtisko lomu nākotnē un pamatojoties uz Eiropas Komisijas ierosinājumu transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazināt par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, nosakot vienotas prasības alternatīvo degvielu (elektroenerģija, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze un ūdeņradis) infrastruktūrai, kā arī uzpildes un uzlādes stacijām.

Starptautiskie kravu un pasažieru pārvadājumi

Vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā un autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā ir  Valsts SIA „Autotransporta direkcija” (turpmāk – Autotransporta direkcija). 

Autotransporta direkcijas darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta – pasažieru pārvadājumu ar autobusiem un vilcieniem – plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

Atbilstoši noslēgtajiem starpvalstu divpusējiem līgumiem par starptautiskajiem autopārvadājumiem, notiek sadarbība ar ārvalstīm. Saskaņā ar divpusējo līgumu nosacījumiem tiek organizētas starpvalstu Kopējās komisijas sanāksmes par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem, lai nozares ekspertu apspriedes gaitā vienotos par starptautisko autopārvadājumu atļauju kvotām un apmainītos ar aktuālāko informāciju starptautisko autopārvadājumu jomā.

Ikgadējās Baltijas valstu starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu ekspertu sanāksmes ir labākas prakses un pieredzes apmaiņa par ES tiesību normu piemērošanu, informācijas apmaiņa par pārvadātāju konstatētajām problēmām Eiropā un Āzijā.  

Pasažieru pārvadājumi ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem

Taksometru un vieglo automobiļu vadītāju reģistrāciju  un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili tīmekļvietņu un mobilo lietotņu reģistrāciju veic Autotransporta direkcija.

Tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili ir tādai personai, kuras stāžs, vadot B transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ir vismaz trīs gadi un kura ir reģistrēta Autotransporta direkcijas  uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā.

Speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru izsniedz plānošanas reģions (dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus plānošanas reģiona teritorijā) vai valstspilsētas   pilsētas pašvaldība (dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus  pilsētas administratīvajā teritorijā)  uz četriem gadiem. Pamatojoties uz plānošanas reģiona vai valstspilsētas pašvaldības izsniegto speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, pārvadātāja turējumā vai īpašumā esošam autotransporta līdzeklim izsniedz licences kartīti. Pārvadātājs var saņemt vairākas licences darbības nodrošināšanai vienlaikus gan plānošanas reģionā gan valstspilsētā.

Īpašs regulējums noteikts taksometru pakalpojumiem starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektu (autoosta, dzelzceļa stacija, lidosta, osta) publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās, šobrīd tās attiecināmas uz starptautisko lidostu “Rīga”. Starptautiskās lidostas “Rīga” publiskiem mērķiem paredzētajā teritorijā ar ierobežotu piekļuvi pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru, izpildot noteiktas prasības un saņemot speciālo licences kartīti, var veikt pārvadātājs vai uz līguma pamata izveidota pārvadātāju apvienība.

Pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobili tiek piedāvāts, pieprasīts un apstiprināts, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Apmaksa par pakalpojumu tiek veikta tikai bezskaidrā naudā. Pārvadājumos atļauts izmantot pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā piecas sēdvietas.

Speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili izsniedz Autotransporta direkcija uz četriem gadiem un tās ir derīgas pakalpojuma sniegšanai visā valsts teritorijā. Pamatojoties uz ATD izsniegto speciālo atļauju (licenci) pārvadātāja autotransporta līdzeklim izsniedz licences kartīti.

Tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumus Latvijas Republikā var sniegt un pārvadātājs un autovadītājs šos pakalpojumus var izmantot, ja tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs atbilst noteiktām prasībām un ir reģistrēts Autotransporta direkcijas uzturētajā Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē

Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu iedzīvotāju neatkarīgi no tā, vai tas ir gājējs, velosipēda vadītājs vai transportlīdzekļa vadītājs vai pasažieris. Tāpat arī mūsdienu transporta sistēmas turpmākie attīstības tempi rada nopietnus izaicinājumus tālākas ceļu satiksmes drošības politikas veidotājiem. Globālā mērogā šie izaicinājumi ir galvenokārt saistīti ar šādiem aspektiem: straujiem urbanizācijas tempiem, nepietiekošiem drošības standartiem gan transportlīdzekļos, gan infrastruktūrai, dažādu iepriekš pieņemtu būtisku lēmumu izpildes kontroles trūkums, resursu trūkums, ceļu satiksmes dalībnieku zināšanas un attieksme (transportlīdzekļu vadīšana noguruma stāvoklī, alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, atļautā ātruma pārsniegšana, drošības jostu nelietošana u.c. apzināti vai netīši pieļauti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi).

Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir sadarbības nodrošināšanā un veicināšanā starp visām atbildīgajām institūcijām, kuras  ir iesaistītas procesos, saistītos ar sabiedrības izglītošanu, informēšanu, prevenciju, ceļu auditu un infrastruktūras uzlabošanu, normatīvo aktu un sodu sistēmas pilnveidi un ceļu  satiksmes negadījumos cietušo glābšanu un cietušo veselības atjaunošanu.

Ceļu  satiksmes negadījumos ievainoto un bojāgājušo personu skaits Latvijā joprojām ir  lielāks nekā citās ES dalībvalstīs. Lai sasniegtu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumu par 50% 2030.gadā salīdzinot ar 2020.gadu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi “Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.-2027.gadam” (turpmāk – Plāns).

Plāns ir izstrādāts, lai sasniegtu ES politikas plānošanas dokumentos, tostarp politikas plānošanas dokumentā "ES ceļu satiksmes drošības politikas pamatnostādnes 2021.-2030.gadam - nākamie soļi ceļā uz Nulles Vīziju", izvirzītos politikas rezultātus - 2030.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājums 50% apmērā pret 2020.gadu. Plāna mērķis ir 2027.gadā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu 35% apmērā pret 2020.gadu.

Plāns paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nosakot atbildīgās institūcijas un rīcības virzienu īstenošanas termiņus un nepieciešamo finansējumu.

Plānā tiek pievērsta uzmanība faktoriem, kas tiešā mērā ietekmē ceļu satiksmes drošību (to raksturojošus statistikas datus – ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu). Jānorāda, ka ceļu satiksmes drošība ir atkarīga no trīs pamata faktoriem: no cilvēka (satiksmes dalībnieka), transportlīdzekļa (tā tehniskā stāvokļa un aprīkojuma) un apkārtējās vides (ceļu infrastruktūras).

Lai sasniegtu plānā noteikto mērķi, ir noteikti trīs rīcības virzieni:

• drošs ceļu satiksmes dalībnieks;
• droša vide;
• drošs transportlīdzeklis.