Atjaunināts: 06.07.2024.
Pētījuma mērķi:
- veikt aprēķinus un izvērtējumu par klimata mērķu sasniegšanu un prognozēm transporta sektorā, ņemot vērā Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam (turpmāk - TAP2027) projektā iekļautos pasākumus un tam plānoto pieejamo finansējumu. Veikt novērtējumu – ietekmes novērtējumu uz CO2 emisijām Latvijā transporta sektorā;
- veikt novērtējumu, cik lielā mērā ar TAP2027 iekļautajiem pasākumiem tiek sasniegts izvirzītais rezultatīvais rādītājs par SEG emisiju samazinājumu 28%, kas salāgots ar NEKP2030 SEG emisiju prognožu ziņojumu, un kā TAP2027 nodrošina NEKP2030 (apstiprināts Ministru kabinetā 2020. gada 4. februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 46) iekļauto pasākumu un aprēķināto prognožu trajektorijas izpildīšanu;
- novērtēt plānoto TAP2027 pasākumu papildinošo devumu gaisa kvalitāti ietekmējošo emisiju samazināšanai.
Pētījuma publikācija Pārresoru koordinācijas centra Pētījumu un publikāciju datu bāzē.
Finansē Eiropas Savienības Strukturālo reformu atbalsta programma un izpilda KPMG un VVA sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu.
Informācija Pārresoru koordinācijas centra mājaslapā.
“Elektrisko skrejriteņu kustības un manevrēšanas parametru pētījumam” finansējumu piešķīrusi Ceļu satiksmes drošības padome, un tas veikts Rīgas Tehniskajā universitātē laika posmā no 2020. gada 31. marta līdz 2021. gada 31. janvārim.
Pētījuma autori RTU eksperti: pētnieks Māris Gailis, Ph.D., pētnieks Mg.sc.ing., MBA Juris Kreicbergs, pētnieks Mg.sc.ing. Gundars Zalcmanis, pētnieks Mg.sc.ing. Jānis Rudzītis, zinātniskā asistente Bc.sc.ing. Santa Odmiņa, zinātniskais asistents Raimonds Šīrants, asistents Valdis Priede.
Pētījuma mērķis ir izstrādāt esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējumu un vienotu transporta investīciju novērtēšanas metodiku transporta politikas plānošanai, lai nodrošinātu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopīgo noteikumu regulas priekšlikumā noteiktā 3.politiskā mērķa “Ciešāk savienota Eiropa” ieguldījumu priekšnosacījuma “Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī” izpildi.
Pētījuma mērķis ir izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas plānošanai.
Pētījuma mērķis ir izpētīt pieprasījumu, esošo lietojumu, attīstības tendences un perspektīvas pasaulē un Latvijā elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras nodrošināšanas kontekstā un sagatavot informāciju par nozarēm, kuru inovatīvo risinājumu attīstībai ir nepieciešams ātrgaitas internets: viedais transports, viedā veselības aprūpe, digitālā satura pakalpojumi (mediji un izklaide), viedā ražošana un viedā izglītība
ES fondu ieguldījumu izvērtēšana transporta nozares attīstībā 2007.–2013. gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana
- Pielikums Faktuala informacija 2007_2013
- Pielikums Izmantota literatura
- Pielikums Interviju jautajumi
- Pielikums Interveto iestazu saraksts
- Pielikums Analizeto novadu attistibas raditaji
- Pielikums Analizejamo novadu atlase
- Pielikums Investicijas un melnie punkti
- Pielikums EISI
- Pielikums DG NEAR
- Pielikums Apvarsnis2020
- Pielikums EJZF
Pasaules bankas pētījums par Latvijas ostām
2013.gadā Pasaules Banka veica pētījumu par situāciju Latvijas ostās, kurā sniegts neatkarīgs vērtējums par Latvijas ostu konkurētspēju un to darbības rezultātiem, kā arī priekšlikumi konkurētspējas celšanai.