Satiksmes drošība valsts autoceļu tīklā katru gadu tiek uzlabota, realizējot autoceļu pārbūvi, kā arī atsevišķus satiksmes organizācijas uzlabošanas projektus. Šogad plānots pilnībā realizēt vai uzsākt 11 šādus projektus.
Kopējie ieguldījumi būs vairāk nekā 13 miljonu eiro, no tiem 7,5 miljoni eiro – Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums.
Uzlabojot satiksmes drošību, šogad valsts ceļu tīklā septiņās vietās plānots izbūvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem, četrās no tām būvdarbi notiks ar ES KF līdzfinansējumu:
- starp Valmieru un Mūrmuižu (V187) (3.7–10.4 km);
- starp Jāņmuižu un Cēsīm (P20) (24,9.–28,2. km);
- starp Daugavpili un Locikiem (A13) (129,4.– 134,7. km);
- starp Tukumu un Milzkalni (V1446) (2,2.–4,3. km);
- starp Būriņiem un Viesturciemu (P97) (8,8.–10,34. km).
Tāpat šogad plānots pārbūvēt divus krustojumus: Vidzemes šosejas (A2) un reģionālā autoceļa P27 (Smiltenes krustojums) mezglā tiks veikti satiksmes uzlabošanas pasākumi, t. sk. apgaismojuma izbūve un nobrauktuves no Rīgas puses uz Gulbeni pārbūve. Savukārt reģionālo autoceļu P8 un P4 krustojumā Suntažos tiks uzlabota gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, sabiedriskā transporta pieturas, kā arī pārbūvēts tilts pār Abzes upi.
Šogad arī sāks būvēt divus divlīmeņu škērsojumus: pie Brankām zem Jelgavas šosejas (A8) sāks būvēt tuneli autotransportam, gājējiem un velobraucējiem, savukārt Pierīgā, Krustkalnos, zem Bauskas šosejas ievada Rīgā sāks būvēt tuneli gājējiem un velobraucējiem. Abi šķērsojumi taps, pateicoties ES finansējumam.
Tuneļa būvdarbus Krustkalnos plānots uzsākt 2025. gadā, un autovadītājiem būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem šogad un arī 2026. gadā. Tunelis dos iespēju gājējiem un velosipēdistiem droši šķērsot ceļu, netraucējot intensīvo satiksmes plūsmu. Kā zināms, Bauskas šoseja ir viens no noslogotākajiem autoceļiem, Pierīgā satiksmes intensitāte ir no 13 000 līdz 30 000 transportlīdzekļu diennaktī.
No 2025. līdz 2029. gadam VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) realizēs vairākus satiksmes drošības projektus, izmantojot ES finansējumu: tiks izbūvēti 10 divlīmeņu šķērsojumi vietās, kur ir ceļu mezgli ar konfliktpunktiem vai intensīva gājēju un velosipēdistu satiksme. Tāpat ar ES finansējumu 15 vietās taps infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem. Kopumā abām programmām no ES ir pieejami gandrīz 90 milj. eiro.
Šogad arī turpinās darbs pie vidējā ātruma kontroles tīkla paplašināšanas – pērn ir izbūvēts pieslēgums un balsti 17 jauniem vidējā ātruma kontroles posmiem, un patlaban notiek iepirkums par attiecīgā aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu. Piedāvājumus tajā ir iesnieguši septiņi komersanti. Plānots, ka visi 17 jauni posmi darbu uzsāks līdz gada beigām.
Vairāk informācijas par šogad plānotajiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanas projektiem ŠEIT.
Informāciju sagatavoja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa