Ministru kabinets (MK) otrdien, 11. jūnijā, izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Rail Baltica projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto Rail Baltica projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030. gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.
Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek pilnībā finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.
Vienlaikus MK bija vienisprātis, ka Latvijas prioritātei pirmajā ieviešanās kārtā ir jābūt pilnvērtīgai Rīgas integrācijai. Tādēļ valdība lēma, ka nepieciešams meklēt risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses jau Rail Baltica projekta pirmajā kārtā.
“Mana galvenā prioritāte nemainīgi ir bijusi nodrošināt, lai Latvija var virzīties uz priekšu ar šo stratēģiski svarīgo projektu, tostarp neatsakoties no Rīgas savienošanas jau projekta pirmajā fāzē. Nākamais solis ir piesaistīt papildu finansējumu, vai tas būtu no Eiropas Savienības, vai privātām investīcijām. Projekts ir gadiem ilgi cietis no politiskas nolaidības. Tomēr šobrīd es vēlos koncentrēties uz risinājumiem, nevis rādīt ar pirkstu. Ļoti svarīgi, ka projekta pārraudzība beidzot ir nonākusi Ministru kabinetā, jo šis nav tikai vienas ministrijas vai ministra projekts. Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet! Vienlaikus mēs esam uzsākuši un turpināsim atslepenot informāciju par pagātnē pieņemtajiem lēmumiem un kritisku aspektu noklusēšanu, lai sabiedrība, žurnālisti un tiesībsargājošās institūcijas paši var izdarīt nepieciešamos secinājumus”, atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
SM informēja par 2023. gadā veikto nepieciešamo investīciju pārrēķinu pilnam Rail Baltica projekta tvērumam. Analīze liecina, ka projekta pilnais tvērums ir ekonomiski pamatots un tā ekonomiskie ieguvumi pārsniegs plānoto investīciju apmēru. Lielākos sociālekonomiskos ieguvumus radīs pasažieru pārvadājumi (81% no visiem ieguvumiem). Tāpat būtiski ieguvumi būs vides jomā un no kravu pārvadājumiem. Vienlaikus projekts netieši sekmēs Baltijas reģiona iekšzemes kopprodukta pieaugumu infrastruktūras dzīves cikla laikā un palielinās militārās loģistikas un piegāžu ķēžu efektivitāti reģionā.
Secināts, ka pilna tvēruma Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā būs nepieciešams lielāks investīciju apjoms nekā sākotnēji plānots. Pieaugums primāri saistīts ar neprecīziem sākotnējiem pieņēmumiem un aprēķiniem, kas izrietēja no projekta skiču projektiem, kā arī ar projekta tvēruma izmaiņām. Rail Baltica izmaksas tiek lēstas 26 miljonu eiro apmērā par kilometru. Pētījumi liecina, ka līdzīgiem ātrgaitas dzelzceļa projektiem Eiropā vidējās izmaksas par kilometru ir 24 miljoni eiro un var sasniegt līdz 35 miljoniem eiro par kilometru.
Kā skaidro Kaspars Briškens, pirmās kārtas risinājumā paredzēts savienojums ar Rīgu, jo vislielākā pasažieru plūsma Rail Baltica līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu. Tāpat viņš akcentē, ka ir svarīgi nodrošināt ērtu lidostas sasniedzamību no kaimiņvalstīm, vienlaikus radot iespēju īsos lidojumus starp Baltijas valstu galvaspilsētām aizstāt ar ātrgaitas vilcienu satiksmi.
Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā līdz 2030.gadam, plānoto divsliežu ceļa vietā tiks izbūvēts viens sliežu ceļš Rail Baltica pamattrasē, taču visa saistītā infrastruktūra, kā arī satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu ar otru sliežu ceļu. Tāpat vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam.
SM sadarbībā ar RB Rail AS un SIA „Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) turpinās darbu pie Rail Baltica projekta izmaksu optimizācijas, līdz 2024. gada 30. jūnijam informējot MK par starptautisko pasažieru staciju „Rīgas Centrālā stacija” un dzelzceļa stacijas „Starptautiskā lidosta „Rīga”” būvniecības progresu, būvniecības pabeigšanai nepieciešamo finansējumu un neattiecināmo izmaksu segšanu.
Tāpat SM sadarbībā ar RB Rail AS, EDzL, Finanšu ministriju līdz 2024.gada 30. septembrim iesniegs MK Rail Baltica projekta ilgtermiņa finansēšanas plānu, sagatavojot priekšlikumus projektam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai no dažādiem finansējuma avotiem, lai neradītu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu.
Vienlaikus valdība atbalstīja Rail Baltica centralizēta pārvaldības modeļa ieviešanu un Latvijas vadības grupas izveidi līdz 1.jūlijam, lai stiprinātu SM funkcijas un iesaisti projekta stratēģisko un finanšu jautājumu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī projektu risku vadībā un iesaistīto pušu sadarbības koordinācijā. Vadības grupu vadīs SM valsts sekretāra vietnieks Rail Baltica jautājumos sadarbībā ar citu līdzatbildīgo institūciju un ministriju pārstāvjiem. Papildus šī mērķa sasniegšanai SM izstrādās un iesniegs MK priekšlikumus grozījumiem Rail Baltica projekta īstenošanas likumā līdz šī gada 1. septembrim.
Tāpat plānots stiprināt MK lomu, nosakot, ka lēmumi saistīti ar Rail Baltica projekta tvērumu, ieviešanas plāniem un to izmaiņām, kā arī projekta ieviešanai nepieciešamo finansējumu, t.sk., valsts budžeta līdzfinansējumu tiek pieņemti MK.
MK lēma arī par nepieciešamību līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegt priekšlikumus Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības uzlabošanai, attiecīgi paredzot arī projekta iekļaušanos kopējā Latvijas dzelzceļa ekosistēmā. Tāpat MK lēma, ka SM jāturpina sarunas par infrastruktūras pārvaldības uzlabošanu ar Lietuvu un Igauniju.
Papildu informācija:
No 2015. līdz 2024. gadam Latvijā, piedaloties EK izsludinātajos projektu iesniegumu konkursos par finanšu palīdzības piešķiršanu no EISI, t.sk. no Militārās mobilitātes aploksnes, parakstīti kopskaitā 11 finansēšanas līgumi un nodrošināts finansējums 1,019 miljardu eiro apmērā, no kuriem 796,04 miljoni eiro ir ES finansējums un 223,07 miljoni eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.
2024. gada vasarā gaidāms indikatīvais ziņojums par CEF 10 pieteikumā apstiprināto finansējumu Rail Baltica aktivitāšu turpināšanai Latvijā.
Piešķirtie ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi ir nozīmīgs ieguvums projektam, ko nodrošina Latvijas 20 gadu dalība Eiropas Savienībā.