Ministru kabineta (MK) sēdē šī gada 26. novembrī konceptuāli atbalstīti projekta pirmās kārtas ieviešanas prioritārie uzdevumi, kuru īstenošanai tiks izmantots jau nodrošinātais finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un Militārās mobilitātes finansēšanas programmas un citiem ES fondu līdzekļiem. Papildus valdība vienojās par turpmāku darbu un Satiksmes ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā” izskatīšanu nākošajā MK sēdē šī gada 10. decembrī.
"Satiksmes ministrija savu darbu ir izdarījusi. Mēs samazinājām pirmās kārtas izmaksas par vairāk nekā trīs miljardiem eiro un uz valdību atnesām reālistisku ieviešanas plānu, nebūvējot sapņu pilis. Valdības konceptuālais lēmums ir skaidrs signāls Eiropas Komisijai un projekta partneriem, kas to ir jau ilgi gaidījuši. Tas apliecina valdības gatavību uzņemties kopīgu atbildību par Rail Baltica projekta ieviešanu un vieš skaidrību par projekta tālākiem, konkrētiem soļiem. Vienlaikus tas nozīmē, ka Latvija varēs sevi pārliecinošāk pārstāvēt sarunās par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, kas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu turpmāko Eiropas finansiālo atbalstu projektam. Tajā pašā laikā turpināsim detalizēti un sadarbībā ar pārējo nozaru ministrijām skatīt ar pamattrases ieviešanu saistītos detalizētos jautājumus, par kuriem netika panākta vienošanās,” uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Lai nodrošinātu Latvijas nacionālo sociālekonomisko un drošības interešu ievērošanu, Latvijas starptautisko saistību izpildi un ņemot vērā ierobežoto finansējumu, ar mērķi iespējami ātri panākt Latvijas Rail Baltica posma funkcionalitāti vismaz minimālajā līmenī, valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus:
- kā pamattrasi attīstīt 1435 mm dzelzceļa Rail Baltica pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus;
- būvdarbu pabeigšanu Rail Baltica pasažieru stacijā Rīgas lidostā (RIX) un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (RCS) dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti.
Papildus SM turpinās darbu pie Rail Baltica projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tai skaitā administratīvo, samazināšanas.
Tāpat valdība konceptuāli vienojās, ka SM papildinās sagatavoto informatīvo ziņojumu atbilstoši MK sēdes protokollēmumam un iesniegs to atkārtotai izskatīšanai līdz 2024. gada 10. decembrim, lai turpinātu vienoties par prioritāro uzdevumu īstenošanai nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem.
Informatīvais ziņojums ir vispārpieejams ikvienam interesantam Tiesību aktu projektu publiskā portālā (TAP).