Lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām nacionālo interešu objekta statusā esošā “Rail Baltica” projekta un citu tehniskās infrastruktūras projektu īstenošanai, otrdien, 2. jūlijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par zemes ierīcības projekta izstrādi.
Tas nepieciešams, lai varētu izstrādāt zemes ierīcības projektu, zemesgabala robežai šķērsojot būvi, pirms projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā. Tas būs iespējams ar nosacījumu, ja projekta izstrāde ierosināta par nekustamo īpašumu, ko paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām.
Pašreiz noteikumi paredz, ka projektētā robeža var šķērsot būvi, ja būvi var sadalīt, ja tā ir lineāra inženierbūve vai būvi ir paredzēts nojaukt, un tas tiek veikts pirms zemes ierīcības projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā.
Saskaņā ar MK noteikumiem, lai iegūtu sabiedrības vajadzībām tieši tik lielu zemes platību, kāda tā nepieciešama attiecīgā projekta īstenošanai, sākotnēji būtu jāveic visas būves atsavināšana un nojaukšana un tikai tad zemes vienības sadale un sabiedrības vajadzībām paredzētajam projektam nepieciešamās nodalītās zemes daļas atsavināšana. Minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošana būtu iespējama tikai ar nosacījumu, ka zeme un būve tiek izdalīta atsevišķos patstāvīgos nekustamajos īpašumos.
Šādu ēkas un zemes sadalīšanu atsevišķos nekustamajos īpašumos ierobežo Civillikums, kas noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tāpat atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam, ja zemes vienība un zemes īpašniekam piederošās būves ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā kā vienots nekustamais īpašums, tad, dalot nekustamo īpašumu, būve nav atdalāma no zemes vienības, uz kuras tā atrodas.
Ar minēto noteikumu projektu tiks rasts risinājums, kā procesu padarīt efektīvāku, jo zemes ierīcības projekta izstrāde ir laikietilpīga, jo īpaši tajos gadījumos, kad projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma atbalstu un tam noteikts nacionālo interešu statuss, piemēram, kā "Rail Baltica" projekta īstenošanas gadījumā.
Lai nekustamā īpašuma īpašnieks varētu paturēt savā īpašumā zemes platību, kas nav nepieciešama attiecīgā projekta īstenošanai, bet uz kuras atrodas ēkas daļa, kas nav nodalāma un kura tiks atsavināta sabiedrības vajadzībām pilnā apjomā un demontēta, ar zemes īpašnieka piekrišanu zemes sadale tiek veikta atbilstoši attiecīgā projekta robežai (šķeļot būvi).
Jānorāda, ka "Rail Baltica" projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūve atbilstoši sākotnējās izpētes datiem skars vairāk nekā 1600 nekustamos īpašumus, kurus nepieciešams atsavināt sabiedrības vajadzībām, no kuriem vairāk nekā 1000 nekustamo īpašumu sastāvā ir ēkas. Lai nodrošinātu iespēju iegūt sabiedrības vajadzībām tieši tik lielu zemes platību, kāda tā nepieciešama attiecīgā projekta īstenošanai, normatīvajos aktos būtu rodams risinājums efektīva un sabalansēta nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot ēkas un sabiedrības vajadzībām nepieciešamās zemes daļas atsavināšanas procesa īstenošanu.
Tamdēļ MK noteikumi papildināti ar jaunu normu, paredzot, ka zemesgabala projektētā robeža var šķērsot būvi arī gadījumā, ja to ir paredzēts nojaukt un tas tiek veikts pēc projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā, kad projekta izstrāde ierosināta par nekustamo īpašumu, kuru paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām.
Savukārt, lai nodrošinātu vienotu Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumu piemērošanu, vienlaikus noteikumu projekts paredz noteikt, ka pašvaldības izsniegto projekta izstrādes nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi līdz projekta iesniegšanai vietējā pašvaldībā.