Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas prasības, kas paredz vienotu dzelzceļa telpas izmantošanu un saskaņotu dzelzceļa drošības prasību pārņemšanu, otrdien, 13. augustā Ministru Kabinets (MK) atbalstīja grozījumus “Dzelzceļa likumā”. Grozījumi paredz virkni izmaiņas līdzšinējā likuma ietvērumā, tostarp tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantēt drošu pakalpojumu sniegšanu, kā arī identificēt drošības riskus, kas saistīti ar dzelzceļa transportu.
Minētās direktīvas kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu 2016/796/ES par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (ESDzA) veido tā saucamo Ceturtās dzelzceļa pakotnes tehnisko pīlāru, kas paredz administratīvo un tehnisko šķēršļu novēršanu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē, jo īpaši izveidojot kopīgu pieeju drošības un savstarpējas izmantojamības prasībām. Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakotne satur būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar drošības sertifikātu un ritekļu atļauju izdošanu Eiropas Savienības (ES) līmenī, paredzot turpmāk būtisku lomu ESDzA.
Šobrīd Latvijā spēkā esošie normatīvie akti šajā jomā aptver prasības, kas atbilst iepriekšējās - Trešās dzelzceļa tiesību aktu pakotnes regulējumam.
Šobrīd, lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu, pārvadātājam ir jāsaņem drošības sertifikāts, kuru veido A un B daļas, ko izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (VDzTI). Izmaiņas paredz drošības sertifikāta A un B daļas aizstāt ar vienotu drošības sertifikātu, ko izsniegtu ESDzA vai VDzTI, atkarībā no pārvadātāja darbības teritorijas. Tāpat paredzēts ritošā sastāva pieņemšanu ekspluatācijā aizstāt ar atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniegšanu, ko veiks ESDzA vai VDzTI.
Sagatavotie likuma grozījumi paredz arī noteikt precīzākas prasības, kā tiks nodotas ekspluatācijā energoapgādes, infrastruktūras, kā arī vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas. Visa dokumentu aprite attiecībā uz drošības sertifikāciju un ritekļu laišanu tirgū notiks, izmantojot vienotu kontaktpunktu – elektronisku informācijas un komunikācijas sistēmu, kuru uztur ESDzA.
Jānorāda, ka viens no normatīvo grozījumu izstrādes mērķiem ir drošības risku identificēšana un procesu atbilstoša uzraudzība, lai nodrošinātu to, ka dzelzceļa transports būtu drošs. Tāpat precīzāk tiek noteikta dzelzceļa sistēmas dalībnieku loma, pienākumi un atbildība dzelzceļa drošības jautājumos.
Izmaiņas precizē šobrīd “Dzelzceļa likumā” noteiktās VDzTI organizatoriskās un neatkarības prasības. Lai nodrošinātu direktīvu prasību pārņemšanu, VDzTI ir nepieciešams noteikt papildus funkcijas, kas arī ietvertas šajos likuma grozījumos.
Plānots, ka Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakotnes direktīva tiks pārņemta 2020.gada 16.jūnijā.
Iveta Kancēna
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv