Lai līdz 2030. gadam nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras iekļaušanu Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridorā, kopuzņēmuma RB Rail AS vadībā kopā ar pārējiem projekta ieviesējiem Baltijas valstīs notiek diskusijas par projekta ieviešanas programmu un darbu secības scenārijiem. Satiksmes ministrija (SM) līdz decembra vidum iesniegs ziņojumu valdībai par Latvijai vēlamo Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju līdz 2030. gadam.
SM vadība iesaistās diskusijās un seko līdzi procesam, lai vienotos par darbu secību jeb projekta īstenošanu kārtās. "Mana galvenā prioritāte ir aizstāvēt Latvijas intereses, un scenārijs ar Rail Baltica ātrvilciena neiebraukšanu Rīgā nav pieņemams," uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Rail Baltica ieviešanai būs nepieciešams lielāks investīciju apjoms nekā sākotnēji plānots, tāpēc šobrīd tiek veikta atjaunoto izmaksu un ieguvumu analīze, lai atkārtoti izvērtētu projekta sociālekonomiskos ieguvumus, apzinātu turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu un optimizētu projekta īstenošanu.
Paralēli norit darbs pie Rail Baltica ieviešanas programmas un darbu secības scenārijiem, lai ar pieejamo un nākotnē plānoto finansējumu ieviestu funkcionējošu un tehniskajām prasībām atbilstošu Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru, kas savieno Baltijas valstis ar Poliju (Varšavu) līdz 2030. gadam.
SM vērš uzmanību, ka pašlaik nav plānots samazināt projekta tvērumu un izslēgt kādu no dzelzceļa līnijas posmiem. Pilns Rail Baltica projekta tvērums Latvijā ietver dzelzceļa līniju 265 kilometru garumā, divas starptautiskās pasažieru apkalpes vietas, reģionālās stacijas, kravu terminālu izveidi, jaunas infrastruktūras un ritošā sastāva apkopes vietas. Tehniski sarežģītākais posms ir Rīgas pilsētā, kura projektēšanā ir nozīmīgi kavējumi.
Vienlaikus SM uzsver, ka kopā ar projektā iesaistītām pusēm meklē Latvijai izdevīgāko risinājumu darbu secībai un prioritizēšanai, lai nodrošinātu savienojumu starp Baltijas valstīm saskaņā ar TEN-T regulas prasībām, tostarp paredzot vismaz daļēju Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijas būvniecības pirmajā fāzē.
Papildu informācija:
No 2015. līdz 2023. gadam, piedaloties Eiropas Komisijas izsludinātajos projektu pieteikumu konkursos par finanšu palīdzības piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), t.sk. no Militārās mobilitātes aploksnes, parakstīti kopskaitā 10 finansēšanas līgumi un nodrošināts finansējums 916 miljonu eiro apmērā, no kuriem 744 miljoni eiro ir ES finansējums un 172 miljoni eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. Tādējādi ir nodrošināts finansējums esošo būvdarbu nākošajām fāzēm, tostarp pamattrases ārpus Rīgas būvniecības uzsākšanai Iecavas apkārtnē.