Kopš 2021. gada jūnijā pie Rīgas lidostas tika atklāts Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvlaukums, iespaidīgas aprises ieņēmusi Rail Baltica dzelzceļa stacijas ēka. Veikta apjomīga apakšzemes inženierkomunikāciju tīklu, pievedceļu un autostāvvietu pārbūve, un sācies otrais, apjoma ziņā lielākais posms būvniecībā, sliežu ceļa izbūvei virzoties gan uz Rīgu, gan Mārupi.
Trešajā būvniecības gadā noslēgumam tuvojas Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona sienu nesošo konstrukciju, pasažieru platformu un iekšējā viadukta posma izbūve. Būvniecībā jau izmantoti aptuveni 16 000 m3 betona. Viadukts stacijas posmā tiek būvēts īpaši izturīgs, ņemot vērā lielo slodzi, kas tam jāiztur, vilcienam bremzējot un ieskrienoties ar šobrīd aprēķināto ātrumu stacijas apkaimē – 120 km/h. Stacijas ēka jau ir pacēlusies 14 metru augstumā (kopējais augstums būs 24,8 metri), un vizuāli novērtēt iespaidīgās aprises var ikviens lidostas apmeklētājs. Ēkas dzelzsbetona konstrukcijas plānots pabeigt šogad.
Šogad arī sācies otrais, apjoma ziņā lielākais posms būvniecībā, jo sliežu ceļu izbūve izplešas gan virzienā uz Rīgu, gan Mārupi. Regulāri būvlaukumā strādā ap 250 būvnieku. Būvlaukums no 4315 m2 2021. gadā izaudzis līdz 30 320 m2 šāgada jūnijā.
Uzsākts darbs Rīgas lidostas slēgtajā teritorijā. Būvdarbus plānojot jānodrošina lidostas darbības nepārtrauktība un operatīvi jātiek galā ar jauniem pavērsieniem. “Slēgtajā teritorijā veicam gan esošo inženierkomunikāciju tīklu pārbūvi, gan lidostas degvielas uzpildes stacijas un katlu mājas pārbūvi – tā atbrīvojam vietu topošajam dzelzceļa viaduktam. Šobrīd jau veiksmīgi notestēta puse viadukta balstu testa pāļu Mārupes virzienā,” atklāj Maija Baltgalve, B.S.L. Infra izpildkomitejas locekle.
“Ziemeļu virzienā darbosimies rudens pusē, aizņemot daļu P3 stāvvietas. Taču autovadītājiem uztraukumam nav pamata, jo paralēli paplašinām P1 publisko Rīgas lidostas stāvvietu, un noslēgumam tuvojas jaunās P5 stāvvietas izbūve starp Biroju ielu un autoceļu uz Rīgu. Kopumā izbūvēti 28 585 m2 un tiks radītas vairāk nekā 1000 jaunas autostāvvietas, kas kompensēs aizņemto platību P3 stāvlaukumā dzelzceļa sliežu izbūvei,” skaidro Maija Baltgalve.
Trīs būvniecības gados paveikts iespaidīgs apjoms, tai skaitā, izbūvējot ceļus 2490 metru garumā un komunikāciju tīklus 52 350 metru garumā. Līdz ar minētajiem 16 000 m3 betona būvlaukumā ievesti ap 53 000 m3 smilts un ap 64 000 m3 šķembu.
Nākamais būvdarbu posms paredz dzelzceļa uzbēruma un pārvada pār Ulmaņa gatvi būvniecību.
Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā “Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā. Tiks izveidots moderns daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas būs savienots ar lidostas infrastruktūru un pasažieriem piedāvās jaunas mobilitātes iespējas un ērtības.
Projekta gaitā jāuzbūvē 4,5 km ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan dzelzceļa staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu, pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru.
Rail Baltica dzelzceļa stacija un lidosta pēc jaunā termināļa būvniecības būs savienotas ar gājēju tiltu un skvēru. Pēc projekta, lidostā pasažieri ik pēc 15 minūtēm varēs nokļūt ar atspoles vilcienu no Rīgas Centrālās stacijas.
Par B.S.L. Infra
Pilnsabiedrība B.S.L. Infra ir projekta Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētāja lidostā “Rīga”. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi: ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries – viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā.
Par projektu
Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma, Itālija, Prodex, Slovākija, un Vektors T, Latvija) – projektu. Būvuzraudzību veic personu apvienība, kas sastāv no SIA Forma 2 (Latvija) un Prointec S.A.U. (Spānija).
Šā projekta finansējumu 81–85 % apmērā nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.