2024. gadā transporta un sakaru nozarei joprojām ir grūtības ģeopolitisko notikumu dēļ. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens saka, ka ministrija un uzņēmumi turpina strādāt pie svarīgām lietām, kā, piemēram, videi draudzīgas politikas ieviešana, drošības uzlabošana un sacensības spēju stiprināšana starptautiskā līmenī.
Autoceļu jomā svarīgi projekti ir ES finansējuma piesaiste un jauna tilta būvniecība Salacgrīvā, kas būs gatavs šogad. Tiek būvēts jauns tilts, kas būs drošs arī gājējiem. Valdība arī atbalsta jaunu ceļu projektu starp Rīgu un Lietuvu, un šogad plāno sākt iepirkumu.
Pagājušajā gadā uz valsts ceļiem veikti darbi 525 km garumā. Ar Atveseļošanas fonda palīdzību uzbūvēti 49 km vietējo ceļu, kas palīdz cilvēkiem vieglāk pārvietoties. Atjaunoti 11 tilti un veikti drošības uzlabojumi.
Likumdošanā ir izmaiņas, kas paredz, ka 2025. gadā palielinās ceļu lietošanas maksu smagajām mašīnām virs 3 tonnām. Šīs izmaiņas palīdzēs sasniegt Eiropas vides mērķus un uzlabos ceļu infrastruktūru. No šīs maksas iegūtos līdzekļus izmantos galveno ceļu būvniecībai.
Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, 2025. gadā uzstādīs ātruma mērīšanas iekārtas 17 ceļu posmos. Noteikti arī jauni noteikumi mikromobilitātes rīkiem, piemēram, obligātas ķiveres un elektroskrejriteņu reģistrācija.
Ar Atveseļošanas fonda finansējumu sākts veloceļu izveide Rīgā un Pierīgā, kopumā 52 km. Piešķirts arī finansējums gājēju un velosipēdu ceļu izveidei gar ceļiem un pašvaldību teritorijās vismaz 60 km garumā.
Reģionālajā sabiedriskajā transportā pagājušajā gadā pārvadāti apmēram 41 miljons pasažieru, kas ir vairāk nekā 2023. gadā. Vilcienu satiksme nodrošināta ar 32 jauniem elektrovilcieniem, un pārvadāti 19,45 miljoni pasažieru. Arī velo novietņu izveidei vilcienos nodrošināts ES finansējums.
Dzelzceļā izbūvēti jauni pieturas punkti, un ērta piekļūstamība nodrošināta daudzās stacijās. Uzsākta investīciju programma staciju uzlabošanai ar pieejamiem 88 miljoniem eiro.
Ir vienošanās ar Igauniju un Lietuvu, lai 2025. gadā varētu ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm. Pirmais vilciena reiss notika 6. janvārī.
Ar autobusiem pagājušajā gadā pārvietojušies 21,53 miljoni pasažieru. Jauni autobusi kursē 13 maršrutos, un uzsākti komercreisi dažādos maršrutos. Uzsākts darbs pie vienotas biļetes izveides braucieniem Rīgā un reģionos.
Izveidota Mobilitātes vienlīdzības padome, kas sadarbojas ar transporta uzņēmumiem un ekspertiem, lai uzlabotu pārvietošanās iespējas cilvēkiem ar invaliditāti.
Labāka un drošāka savienojamība, vairāk iespēju ceļotājiem
Pagājušogad Rīgas lidostā notika lielas izmaiņas. Lidostas jumtā uzstādīja saules paneļus, kas dod daļu enerģijas. Lidostas tehniku sāka mainīt uz videi draudzīgāku. Ar ES fondu palīdzību plāno pārveidot lidostas peronu, lai to varētu izmantot gan civilajiem, gan militārajiem mērķiem. Turpinās arī lidostas paplašināšana. Pasažieriem uzlaboja drošības pārbaudes, izveidojot atsevišķu līniju tiem, kuri ceļo ar maziem bērniem. Atvēra arī jaunu viesnīcu “Kepler Club”.
Pagājušogad Rīgas lidostā bija 7,12 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 2023. gadā. Vasarā varēja lidot uz 105 galamērķiem, ziemā uz vairāk nekā 80. 'airBaltic' sāka lidojumus 28 jaunās vietās un pievienoja 3 jaunus lidaparātus. 2024. gadā 'airBaltic' pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru, veicot 73,3 tūkstošus lidojumu.
Rīgas lidosta kļuva par bāzi aviokompānijai “Norwegian”. Tāpat “Lufthansa Cargo” sāka regulārus kravu lidojumus no Rīgas.
2024. gadā “Latvijas Gaisa satiksme” vadīja 235,3 tūkstošus lidojumu. Tas ir vairāk nekā 2023. gadā. Svarīgs notikums bija jaunā gaisa satiksmes torņa būvniecības sagatavošana, kas sāks darboties 2026. gada beigās. LGS arī uzlaboja gaisa vadības sistēmas un atbalstīja Baltijas gaisa telpas patrulēšanu.
'airBaltic' atklāja Tehnisko akadēmiju, kurā mācās nākamie lidmašīnu tehniķi.
Pagājušogad “Civilās aviācijas aģentūra” sāka lietot digitālo platformu dronu lidojumu uzraudzībai. Tas palīdz samazināt riskus, ko rada neatļauti dronu lidojumi. Ar ES atbalstu izveidotā sistēma palīdz arī policijai un armijai reaģēt uz neatļautiem dronu lidojumiem. 2024. gada beigās sistēmā bija reģistrēti vairāk nekā 17 000 lietotāju.
Elektroniskie sakari un pasta pakalpojumi kļūst pieejamāki
Lai cilvēki varētu saņemt pasta pakalpojumus, "Latvijas Pasts" (LP) nolēma neslēgt pasta nodaļas. Tagad ir 155 nodaļas. LP arī palielināja pakomātu skaitu līdz 421. Visiem āra pakomātiem ir vieta vēstuļu sūtīšanai. LP klientus apkalpo arī tirdzniecības centros, piemēram, Jelgavā, Ogrē un Balvos. Dažās pašvaldībās, piemēram, Saldū, pasta pakalpojumi ir pieejami pašvaldības telpās.
"Elektronisko sakaru likumā" veiktas izmaiņas, lai sabiedrībai un uzņēmumiem būtu labāk. Tas palīdz arī 5G attīstībai un mākoņdatošanas paplašināšanai.
Pagājušajā gadā vairāk uzņēmumu sāka izmantot optisko tīklu. 17 uzņēmumi, tostarp 11 reģionālie interneta un kabeļtelevīzijas sniedzēji, izmanto šo tīklu. Kopumā iznomāti vairāk nekā 7000 km tīkla. Visvairāk to izmanto Vidzemē.
eParaksta rīki ir izmantoti 22 miljonus reižu, kas ir daudz vairāk nekā pirms 5 gadiem. Lietotne eParaksts mobile izmantota vidēji 725 000 reižu mēnesī, bet eID karte – nepilnus 600 000 reižu mēnesī.
Rail Baltica projekta attīstība
Valdība apstiprināja Rail Baltica pirmo posmu. Tā galvenā prioritāte ir savienojums no Lietuvas līdz Igaunijai, kā arī darbi Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā. Būs jauns dzelzceļa savienojums no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu. Tiek pārskatīti veidi, kā labāk savienot Rīgu.
Projekta vadībai izveidots jauns amats. Satiksmes ministrija atslepenoja vairākus dokumentus, lai cilvēki labāk saprastu projektu.
Latvijas ostas, piemēram, Rīga, Ventspils un Liepāja, strādā pie projekta, lai atvieglotu darbu kuģu operatoriem, kad kuģi piestāj ostās. Tas samazinās papīru darbus un ļaus izmantot datus vairākas reizes. Jaunie risinājumi palīdzēs gan ostu vadībai, gan uzņēmumiem.
2024. gadā Latvijas ostās ārvalstu kuģi piestāja 5736 reizes, visvairāk Rīgā - 2653 reizes. Tas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pagājušajā gadā ostās bija 261,9 tūkstoši pasažieru.
Lai gan kopējais kravu apgrozījums samazinājās, ostas meklē jaunus veidus, kā attīstīties. Rīgas ostā bija jauni kravu rekordi. Divi jauni konteineru pārvadājumu uzņēmumi sāka darbību Rīgā. Rīgā apkalpoja 66 kruīza kuģus. Tika veikti lieli infrastruktūras projekti, piemēram, militārās mobilitātes projekts, kas padarīs Kundziņsalu par modernu ostas teritoriju. Tāpat plāno attīstīt saules parku.
Rīgas ostā mežsaimniecības kravu apjoms pieauga par 26%. Bija arī lieli infrastruktūras projekti, kas padarīs Kundziņsalu par modernu ostas teritoriju.
Liepājas SEZ īstenoja projektus par 128,5 miljoniem eiro. Tika uzsākti būvdarbi bijušajā metalurģijas rūpnīcas teritorijā. Veido Liepājas Ilgtspējīgās Industrijas centru, kas apvieno 7 nozīmīgus projektus, piemēram, vēja atbalsta bāzi un zaļā ūdeņraža ražotni.
Ventspils brīvostā attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri un pārtikas produktu eksportu. Veikts pētījums par ostas pielāgošanu vēja parku apkalpošanai. Plāno paplašināt zaļā amonjaka ražošanu. Noslēdzās pievedceļu atjaunošanas projekts. Lai stiprinātu pozīcijas, ostā pārbūvēta piestātne.
"Latvijas Jūras administrācija" ar SM palīdzību izveidoja sistēmu, lai kuģu aģenti varētu elektroniski iesniegt atskaites par atkritumiem.