Visiem satiksmes dalībniekiem drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstība, kas veicina Latvijas reģionu izaugsmi – to paredz Satiksmes ministrijas izstrādātās Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (TAP 2027), ko otrdien, 5.oktobrī, apstiprināja valdība.
Transporta nozarē attīstība plānota, veidojot ērtu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu, veicinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus pa dzelzceļu, uzlabojot Latvijas reģionu sasniedzamību pa autoceļiem un sekmējot digitalizāciju un pētniecību nozares attīstībai.
“Droša un ērta savienojamība ir transporta nozares attīstības galvenais uzdevums tuvākajā desmitgadē,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “To panāksim, uzlabojot autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti, veidojot mūsdienīgu sabiedriskā transporta sistēmu un izmantojot viedās tehnoloģijas,” piebilst T. Linkaits.
Transporta attīstības pamatnostādnes paredz veidot sabiedriskā transporta sistēmu, kas ir iedzīvotājiem ērta, ātra un pieejama ikdienas braucieniem, savukārt reģionālajā satiksmē stiprināt dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Ap dzelzceļu attīstītie mobilitātes punktu tīkli nodrošinās dažāda veida transporta veidu savienojumus, piedāvājot pasažieriem ērtu un ātru pārsēšanos no autotransporta vai velo uz vilcienu. Plānos ietilpst izstrādāt vienotu elektronisko sistēmu sabiedriskā transporta biļešu iegādei iedzīvotāju ērtībām. Starptautiskās savienojamības uzlabošanai tiks turpināta Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstība, tostarp nodrošinot arī reģionālo staciju projektēšanu un to integrāciju jau esošajā sabiedriskā transporta tīklā.
“Dzelzceļa attīstība ir būtiska ne tikai pasažieru pārvadājumiem, bet arī iekšzemes kravu novirzīšanai uz dzelzceļu no pārvadājumiem pa autoceļiem. Arī kravu pārvadājumiem svarīgs ir ātrums un savienojamības iespējas. Pārkraušanas termināļa infrastruktūras izveide Salaspilī uz Rail Baltica līnijas radīs iespēju attīstīt kombinētos autoransporta-dzelceļa pārvadājumus, izmantojot vienotās Eiropas dzelzceļu telpas priekšrocības,” saka ministrs.
Līdz ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību kravu pārvadājumu sekmēšanai pamatnostādnes paredz Latvijas ostu infrastruktūras modernizāciju un starptautiskās lidostas “Rīga” kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra tālāku attīstību.
Transporta attīstības pamatnostādnēs būtisks aspekts ir autoceļu kvalitātes paaugstināšana, par pamatu izvirzot novadu centru savienošanu un drošu pārvietošanos. Vienlaikus uzstādījums ir veicināt iedzīvotāju mikromobilitātes īpatsvara pieaugumu kopējā mobilitātē, uzlabojot veloceļu infrastruktūru, lai iedzīvotāji biežāk izvēlētos pārvietoties ar velosipēdu, ietu ar kājām.
Gan transporta organizēšanā, gan satiksmes drošības uzlabošanā pieaug digitalizācijas sniegto iespēju izmantošana. Baltijas valstis paredz 5G tīklu pakāpenisku ieviešanu uz Via Baltica autoceļa. Transportlīdzekļi pamatā izmantos 5G tīklus savstarpējai datu pārraidei un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu vākšanai no dažāda veida infrastruktūras sensoriem turpmākai apstrādei. Šīs tehnoloģijas dos iespēju jau preventīvi izvairīties no ceļu satiksmes negadījumiem.
Līdz ar Eiropas Zaļā kursa uzstādījumiem paredzēts veicināt videi draudzīgu mobilitāti un samazināt SEG emisijas transporta nozarē. Vides kvalitātes uzlabošanai izstrādās un īstenos rīcības plānus transporta radītā trokšņa samazināšanai, plašākai alternatīvo degvielu izmantošanai, organizēs dzelzceļa radītā piesārņojuma sanāciju un veiks citas darbības, lai mazinātu transporta ietekmi uz vidi.
Nozares attīstībai un TAP2027 izvirzīto mērķu sasniegšanai plānots izmantot valsts un pašvaldību budžeta finansējumu un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu, kā arī piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu.
TAP2027 izstrādātas sadarbībā ar citu nozaru ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, biedrību “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija”, apvienību “Pilsēta cilvēkiem”, biedrību “Latvijas Biogāzes asociācija”, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, biedrību “Reģionālo attīstības centru apvienība”, biedrību “Zaļā brīvība” un nodibinājums “Pasaules dabas fonds”.