Tehnoloģiski stiprina Latvijas austrumu robežas apsardzību un pārvaldību

Pagājušajā nedēļā Latvijas austrumu pierobežā robežas kontroles punktā “Pāternieki” notika divu apjomīgu tehnoloģisko risinājumu,  kas šobrīd tiek izstrādāti Valsts robežsardzes un citu robežas apsardzībā un robežas šķērsošanā iesaistīto iestāžu vajadzībām,  prezentācija Latgales novadu pašvaldību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC), kam ir uzticēta automatizētās robežuzraudzības infrastruktūras izbūves tehnoloģiskā risinājuma izveide, kā arī Latvijas Republikas ārējās robežas šķērsošanas elektroniskās iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēmas e-pakalpojuma, un robežšķērsošanas vietas kontroles procesa elektronizētās pārvaldības risinājumam nepieciešamās infrastruktūras izveide, izklāstīja projektu gaitu un apjomu.   

“Šobrīd ir jādara viss iespējamais, lai padarītu Latviju gan  maksimāli grūti pieejamu nelegālajiem robežšķērsotājiem, gan arī veiktu pasākumus, lai Latvijas fiziskā drošība un militārā aizsardzība būtu pēc iespējas augstākā līmenī. Šobrīd realizējamie projekti ļaus sasniegt šo mērķi un sniedz pārliecību par valsts drošības stiprināšanu. Mēs sargājam robežu visu Eiropas dalībvalstu interesēs. Latvijas ārējā robeža ir ne tikai Eiropas Savienības, bet arī NATO ārējā robeža, ” uzsvēra Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

LVRTC ir noslēdzis visus būvniecības līgumus par tehnoloģiskās infrastruktūras izveidi visā Latvijas – Krievijas un Latvijas- Baltkrievijas robežas joslā. Divos robežas posmos Latvijas – Baltkrievijas robežā jau ir sākusies tehnoloģiju izbūve, bet vienā no Latvijas – Krievijas robežas posmiem tā sāksies jau nākamajā mēnesī. Kopumā tehnoloģiskā risinājuma izbūve notiks septiņos posmos un to īstenos divi ģenerālbūvnieki, piesaistot aptuveni 50 apakšuzņēmējus.    

“Mūsdienu ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju vides attīstība no iestādēm un organizācijām,  un jo īpaši tām, kas jau vairākus gadus austrumu robežā strādā ārkārtas apstākļos,  pieprasa arī šo organizāciju digitālās kapacitātes stiprināšanu – drošus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus, lai strādātu viedāk, aizstātu “roku” darbu  un papildinātu cilvēka maņām uzticētās funkcijas ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem, “ norādīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.   

Tehnoloģiskā risinājuma izbūve ir kompleksa un sarežģīta informācijas un komunikāciju infrastruktūras izveide, kas sastāv no optisko šķiedru kabeļu tīklu infrastruktūras (tajā skaitā elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizācijas), elektroapgādes tīkla infrastruktūras, videonovērošanas stabu infrastruktūras, datu pārraides tīkla infrastruktūras un perimetra uzraudzības tehnoloģisko līdzekļu (piemēram, videonovērošanas) infrastruktūras un citas saistītās infrastruktūras izbūves, kas nodrošinās spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība, nelikumīga migrācija un citiem draudiem atbilstoši normatīvajiem aktiem nacionālās drošības un robežapsardzības jomā, un tā ir neatņemama ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras sastāvdaļa.  

Realizējot projektu paaugstināsies kontroles un reaģēšanas spējas uz situāciju pierobežā, tiks stiprināta kopēja likumpārkāpumu novēršanas, profilakses un atklāšanas kapacitāte, kā arī paaugstināsies vietējo iedzīvotāju drošība un dzīves kvalitāte. Projekts kopumā sniegs ieguldījumu Eiropas Savienības drošības stratēģijas īstenošanā un aizsargās pamattiesības un Eiropas vērtības. Projektu īsteno Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un Nodrošinājuma valsts aģentūru Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai ietvaros, kura vadošā iestāde Latvijā ir Iekšlietu ministrija.  Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Tāpat pasākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols izklāstīja šobrīd izstrādē esošo Elektroniskas un automatizētas sistēmas izveidi attālinātās rindas, robežšķērsošanas un kontroles procesu pārvaldībai. Pērn Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu par informācijas sistēmas izveidi Elektroniskas un automatizētas sistēmas izveide attālinātās rindas, robežšķērsošanas un kontroles procesu pārvaldībai. Satiksmes ministrijai tika uzdots izveidot iepriekšpieteikšanās sistēmu, savukārt projekta otrajā posmā ir jāizveido plūsmas kontrole un procesu pārvaldība. Projekta otro posmu īstenos Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde ciešā sadarbībā ar LVRTC.   

“Latvijas Republikas un NATO ārējās robežas efektīva pārvaldība ir būtiska gan drošībai, gan ekonomikai. Viedās robežas šķērsošanas risinājums ļaus padarīt robežšķērsošanu ātrāku un ērtāku, vienlaikus nodrošinot augstu kontroles līmeni. Lai šī sistēma darbotos efektīvi, nepieciešama cieša sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm. Kopumā  projekta laikā Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanas vietas tiks aprīkotas ar automatizētu transportlīdzekļu kustības organizāciju un iepriekšēju elektronisko pieteikšanos (rindas rezervāciju) robežas šķērsošanai, tiks nodrošināta tehniskā aprīkojuma un informācijas sistēmu savstarpēja integrācija, secīgas kontroles darbības, datu sinhronizācija un validācija, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un automatizētu robežšķērsošanas procesu un novērstu šobrīd pastāvošos riskus un automašīnu drūzmēšanos pierobežā,” uzsvēra Kaspars Briškens.   

Pasākuma dalībnieki apmeklēja arī Latvijas – Baltkrievijas robežu Kaplavā, kurā jau noslēgusies robežas labiekārtošana un norit tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve. 

VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs informēja par robežas labiekārtošanas un žoga izbūves darbiem. “VNĪ ar vislielāko atbildības sajūtu veic valdības uzticēto uzdevumu – vadīt Austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūves procesu. Esam gandarīti par paveikto žoga izbūvi saskaņā ar plānoto un iekļaujoties termiņos, kas būtiski atvieglo robežsargu darbu, kontrolējot robežu no migrantu iekļūšanas. Vienlaikus jāsaprot, ka žogs ir tikai daļa no robežas aizsardzībai vajadzīgajiem risinājumiem. Lai robeža patiesi būtu aizsargāta, nepieciešama daudzpakāpju aizsardzības sistēma, uzlabojot infrastruktūru robežas novērošanai kā, piemēram, izbūvējot patruļtakas, laipas, pontonu tiltus, sakaru torņus u.c, pie kā turpina strādāt VNĪ, vienlaikus liela nozīme ir tehnoloģiskiem un militāriem risinājumiem, pie kuriem strādā citas iesaistītās puse,” skaidroja R.Griškevičs.

 LR Aizsardzības ministrs Andris Sprūds informēja klātesošos par pretmobilitātes pasākumiem, kas īstenoti austrumu robežā. Tāpat pasākumā piedalījās Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas prezidente profesore Signe Bāliņa, kura uzsvēra informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares pienesumu tautsaimniecībai, drošu sakaru pieejamību reģionos, kā arī uzteica Latgales pašvaldības, kurās operatori plaši izmanto iespēju pieslēgties platjoslas optiskajam tīklam.  

"Mūsdienās bez IKT tehnoloģijām nav iedomājama ne ikdiena, ne valsts drošība. IKT ir viena no TOP3 nozarēm eksportā, kas nozīmē, ka mūsu zināšanas ir pasaulē novērtētas, tāpēc būtiski ir tās izmantot arī šeit - austrumu robežā," viesojoties robežas kontroles punktā un uz Latvijas - Baltkrievijas robežas Kaplavā pauda Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Informāciju sagatavoja:

________________________________________________________________________________________

Par LVRTC:

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir 100% valstij piederoša kapitālsabiedrība, kuras darbības jomas ietver datu glabāšanu gan fiziskos serveros, gan mākoņdatošanas platformās, datu pārraidi, uzticamības pakalpojumus, kā arī kiberaizsardzības pakalpojumus organizācijām. LVRTC nodrošina TV un radio apraidi, kā arī optiskā tīkla nomu elektronisko sakaru komersantiem, nodrošinot kvalitatīvus un drošus sakaru pakalpojumus visā valstī. 2024.gadā apritēja 100 gadi kopš uzņēmuma dibināšanas.