Piedaloties valsts un pašvaldības amatpersonām, Rail Baltica projekta īstenotājiem, būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem un sadarbības partneriem 30. jūnijā ar svinīgu pasākumu oficiāli atklāts Rail Baltica stacijas lidostā „Rīga” un saistītās infrastruktūras būvlaukums.
Pasākuma laikā runātāji uzsvēra šī projekta, kas būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, nozīmīgumu, kas paredz piecu gadu laikā izveidot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas tiks savienots ar lidostas infrastruktūru un piedāvās jaunas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem.
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs, atklājot pasākumu, teica: „Rail Baltica būvniecības procesa uzsākšana lidostā „Rīga” ir kā vizuāls apliecinājums tam, ka Rail Baltica projekts straujiem soļiem iet uz priekšu. Moderna, mūsdienīga lidosta nav iedomājama bez dzelzceļa savienojuma ar pārējo valsti un kaimiņvalstīm. Ar šo savienojumu lidosta „Rīga” veidojas par modernu multimodālu transporta mezglu. Ērtāka pārvietošanās, ātrākas iespējas nokļūt lidostā gan kaimiņvalstu iedzīvotājiem, gan mūsu valsts iedzīvotājiem, izmantojot 16 reģionālās stacijas, kas tiks izveidotas uz Rail Baltica dzelzceļa līnijas.”
Ministrs norādīja, ka „Rail Baltica nav tikai pasažieru pārvadājumi, bet arī kravu pārvadājumi. Esmu pārliecināts, ka dzelzceļa savienojums ar lidostu ļaus radīt jaunus biznesa kravu risinājumus. Šis notikums ir nozīmīgs lidostas „Rīga” apkaimei un Mārupes novadam. Moderna dzelzceļa infrastruktūra, mūsdienīga stacija un savienojamība dos iespēju attīstīt ne tikai aviācijas, kravu apstrādes un loģistiku pakalpojumus, bet sekmēs arī biznesa centru, biroja ēku un viesnīcu attīstību lidostas apkaimē nākotnē”.
Agnis Driksna, RB Rail valdes loceklis, uzsvēra: „Neskatoties uz pandēmijas radītājiem izaicinājumiem, kas ietekmē arī Rail Baltica darbus, esam spējuši nodrošināt darbu nepārtrauktību, tādēļ jaunās stacijas būvniecības atklāšana ir nozīmīgs solis, kas apliecina Rail Baltica projekta progresu un briedumu visās trīs Baltijas valstīs. Tas, ka šajā sarežģītajā gadā kopīgiem spēkiem esam spējuši sagatavoties līdz šim Latvijā otram lielākajam Rail Baltica būvniecības projektam un to arī uzsākt, ir liels komandas darbs, tādēļ liels paldies kolēģiem no Satiksmes ministrijas, Eiropas Dzelzceļa līnijām un mūsu partneriem. Šis ir sasniegums ne tikai Baltijas, bet visas Eiropas Savienības līmenī! Mēs jau šobrīd redzam, ka Rail Baltica starptautiskās stacijas, tai skaitā starptautiskajā lidostā „Rīga”, radīs pievienoto vērtību ikviena mūsu nākotnei. Tā veicinās ērta un multimodāla sabiedriskā transporta mezgla izveidi un būs spēcīgs pamats jaunu investīciju piesaistei, partnerību izveidei un pakalpojumu attīstībai.
Mārupes teritorijā – Jaunmārupē plānota arī Rail Baltica reģionālā stacija un vilcienu ritošā sastāva depo, tādēļ, lai pilnvērtīgi izmantotu projekta sniegtās iespējas, ir jāturpina jau uzsāktā sadarbība valsts mērogā, ar Mārupes pašvaldību, lidostu, kā arī ar kaimiņu novadiem – Rīgu un Olaini. Mēs esam pārliecināti, ka nākotnē šī stacija dos pienesumu arī starptautiskās lidostas „Rīga” attīstībai, veidojot uz lietotāju vērstas sinerģijas starp dzelzceļu un aviāciju. Izmantojot iespēju, vēlos Rail Baltica saimē sveikt būvniekus un būvdarbu uzraugus – šis projekts ir vieta, kur veidot jaunas partnerības starp starptautiskajiem un vietējiem profesionāļiem.”
Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norādīja: „Mēs turpinām vispirms veikt darbus sarežģītākajos Rail Baltica objektos – šis ir viens no komplicētākajiem projekta objektiem Latvijā un pat Baltijā. Tā darām, lai brīdī, kad būs uzbūvēta Rail Baltica pamatlīnija, mēs nekavējoties varētu savienoties ar to un uzsākt vilcienu satiksmi.
Strādājot pandēmijas apstākļos, mums ir izdevies sagatavot šo objektu būvniecībai. Tāpēc liela pateicība par ieguldīto darbu Rail Baltica „ģimenei”: Eiropas Dzelzceļa līnijas kolektīvam un RB Rail komandai, kā arī mūsu būvprojekta izstrādātājam – apvienībai Prosiv, kā arī daudzajiem sadarbības partneriem, no kuriem īpaši gribu uzsvērt lidostas kolēģu veikumu un Mārupes pašvaldības ieguldījumu un atsaucību. Protams, vislielākā atbildība gulstas uz būvniekiem, kas šajos apstākļos ir spējuši mobilizēt profesionāļu komandu un visus resursus. Šī projekta būvniekiem – apvienībai B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries – ir izaicinošs uzdevums. Ir jāuzbūvē 6 km ātrgaitas dzelzcela līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan, protams, pašu staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu un pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru, kas veido šo avio un dzelzceļa savienojumu, neaizmirstot kravu pieslēguma iespējas. Vēlu sekmes arī mūsu būvuzraugiem – uzņēmumu Forma2 un Prointec apvienībai, paļaujamies uz atbalstu šajā sarežģītajā darbā.”
Lai būvdarbi noritētu sekmīgi, K. Vingris pasniedza simboliskas būvobjekta caurlaides diviem nozīmīgiem sadarbības partneriem - ministram Tālim Linkaitam un RB Rail valdes loceklim Agnim Driksnam.
Klātesošos uzrunāja arī uzņēmumu Forma2 un Prointec apvienības pārstāvji. Apvienība veic šī projekta inženiertehnisko un būvuzraudzību. Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.
Prointec ģenerāldirektore Marisola Martina–Kleto (Marisol Martin-Cleto) izteica gandarījumu, ka uzņēmums var piedalīties un sniegt savu artavu augstas kvalitātes nodrošināšanā Austrumeiropā lielākajā un nozīmīgākajā dzelzceļa projektā, kas ļaus savienot Baltijas valstis ar Eiropu un sekmēs gan mobilitāti, gan ekonomisko attīstību.
Uzņēmuma Forma2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs atzīmēja, ka šis objekts ir nozīmīgs viņa pārstāvētajam uzņēmumam ne tikai tā apjoma dēļ, bet arī infrastruktūras jomas ziņā. „Veiksmīga sadarbība ar starptautisku inženierkonsultantu biroju Prointec ļauj mums būt šeit starp būvniecības dalībniekiem, sniedzot atbalstu gan projekta pasūtītājam, gan arī aizstāvot būvuzrauga godu, kontrolējot būvdarbu kvalitāti,” teica viņš.
Pēc svinīgo uzrunu teikšanas projektā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji pacēla karogus, tādējādi apliecinot, ka būvlaukums ir atklāts un to, ka darbu process sākas, demonstrēja ar pirmā simboliskā testa pāļa iedzīšanu.
Šī projekta būvnieka – personu apvienības B.S.L. Infra pārstāvis Juris Frīdmanis teica: „Šobrīd esam vietā, kas dažu gadu laikā mainīsies līdz nepazīšanai. Šis ir nozīmīgs projekts gan Latvijai, Eiropai, gan arī mums, būvniekiem. Ir patiess prieks un gods būt šī projekta sastāvdaļai.” Viņš piebilda: lai gan šodien ir oficiālā būvlaukuma atklāšana, būvniecības process uzņēmumam jau ir sācies kopš līguma parakstīšanas dienas: izveidota komanda, kurā apvienota vietējā un ārvalstu pieredze, tādēļ „mums ir visas kompetences, lai sekmīgi realizētu šo projektu”.
Pēc simboliskā testa pāļa iedzīšanas J. Frīdmanis skaidroja, kā ir saplānoti darbi. „Ir jāpaveic daudz. Šis projekts jārealizē piecu gadu laikā un tas sastāv no piecām, atšķirīgām darbu fāzēm,” skaidroja viņš.
Kas notiks pirmajā darbu posmā, kas ilgs divus gadus? Pašlaik sāk ar testa pāļiem, lai testētu slodzes, bet kā viens no pirmajiem darbiem būs uzbūvēt jaunu pievedceļu lidostai, kas ļaus paplašināt būvlaukumu, kas ir paredzēts vismaz septiņas reizes lielāks nekā tas ir šobrīd. Tiks veikta jaunu inženierkomunikāciju izbūve un veco tīklu demontāža. Pēc testa slodžu veikšanas tiks sākta pāļu būvniecība. Kā pirmā posma noslēdzošais darbs būs uzbūvēt stacijas termināļa ēku: nesošās konstrukcijas, karkasu, lai otrajā darbu fāzē varētu pievērsties stacijas ēkas iekšdarbiem un fasādes apdarei, skaidroja būvnieka pārstāvis.
Jāpiebilst, ka darbi ir plānoti posmos, lai netraucētu lidostas darbu, kā arī lai netraucētu piekļuvi lidostai. Jau kopš 15. jūnija lidostas apmeklētāji un citi interesenti par izmaiņām satiksmes un gājēju plūsmu organizācijas plānos var uzzināt uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas mājas lapā edzl.lv izvietotajā interaktīvā darbu kartē reāllaikā, kurā tiek atspoguļoti darbu posmi. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem varēs uzzināt gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org.
Par Rail Baltica staciju lidostā „Rīga”:
Stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā.
Tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas tiks savienots ar lidostas infrastruktūru un piedāvās jaunas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem.
Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Jaunās stacijas ēkas pirmajā jeb zemes līmenī tiks izveidota ērta pieejamība stacijas un lidostas kompleksam: jauni piekļuves ceļi, auto un velo stāvvietas, kāpnes, eskalatori un lifti, lai nokļūtu citos stacijas stāvos. „Zaļais koridors” pasažieriem - platība brīvai pasažieru kustībai gan no lidostas termināļa, gan uz to, kuri lidostā ieradīsies ar automašīnu, sabiedrisko transportu, velosipēdu, kā arī atlidojošiem pasažieriem. Stacijas 2. stāvā - ērtas, plašas un gaišas pasažieru uzgaidāmās telpas, biļešu tirdzniecības automāti un kases, informācijas stendi, bet 3. stāvā būs ātrvilciena un ekspreša (shuttle) no Rīgas centra pietura. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām, pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai arī lai dotos uz lidostas termināli. Stacijas apkārtnē - jauni piekļuves ceļi auto un velo kustībai, izveidota auto stāvvieta, velo novietnes, elektroauto uzlādes vietas.
Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana.
Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda estakāde ir unikāla, jo līdz šim Latvijā nekas līdzīgs nav realizēts. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.
Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.
Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.