Satiksmes ministrija (SM) rosina BEMU vilcienu projektu pārtraukt, pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus novirzot projektiem dzelzceļa nozarē ar augstāku gatavības pakāpi. Galīgo lēmumu attiecībā uz BEMU vilcieniem pieņems, valdībai apstiprinot SM pārziņā esošā ES fondu finansējuma pārdali un saņemot oficiālu apstiprinājumu no Eiropas Komisijas (EK). Pozitīva MK lēmuma un EK apstiprinājuma gadījumā BEMU projekts tiks pārtraukts, pieejamos līdzekļus novirzot atbilstoši SM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā norādītajiem mērķiem un aktivitātēm.
SM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021.-2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā” ir izklāstīti SM priekšlikumi esošā dzelzceļa tīkla un Rail Baltica projekta turpmākai integrētai attīstībai, nodrošinot konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa transporta izveidi Latvijā. Plānoto pasākumu finansēšanu nodrošinās, veicot SM pārziņā esošo dzelzceļa nozarei plānoto ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Atveseļošanas fonda (AF) finansējumu pārskatīšanu un optimizēšanu, lai efektīvi izmantotu nozares attīstībai pieejamo ES fondu finansējumu.
Pārskatot ar ES fondu finansējumu plānoto dzelzceļa attīstības projektu portfeli, secināts, ka bezemisijas dzelzceļa infrastruktūras attīstības projekts nevar tikt īstenots atbilstoši AF finansēšanas noteikumiem, jo nav pieejamas nepieciešamās ražošanas jaudas elektroapgādes apakšstaciju u.c. projektam būtisku komponenšu ražošanai noteiktajos termiņos. Attiecīgi SM rosina atteikties no bezemisijas jeb BEMU vilcienu iegādes, jo to ekspluatācija nav iespējama bez pielāgotas dzelzceļa infrastruktūras. Tāpat tiek ņemts vērā, ka bezemisijas vilcienu iepirkumā noskaidrots tikai viens pretendents un tādējādi nav iespējams piedāvāto cenu salīdzināt ar citu tirgus spēlētāju piedāvājumiem, lai racionāli rīkotos ar pieejamo finansējumu. Pārvērtējot BEMU programmu, SM ir secinājusi, ka piedāvātie risinājumi bez būtiskām papildu investīcijām elektrifikācijas infrastruktūrā nav optimāli satiksmes organizācijai tālajos maršrutos (Daugavpils, Rēzekne, Zilupe un Liepāja).
Vienlaikus ritošā sastāva pieejamības jautājumi neelektrificētajās zonās tiks risināti kopsakarībā ar iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu tirgus atvēršanu konkurencei, izvērtējot tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus. Viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt sadarbības paplašināšana dzelzceļa pārvadājumu jomā ar citām Baltijas valstīm. Tāpat šī brīža prioritāte ir nodrošināt esošo dzelzceļa platformu un staciju modernizāciju, lai iedzīvotāji, pārvietojoties ar jaunajiem elektrovilcieniem, pilnībā varētu izmantot ērtības.