Pirmo reizi vēsturē valsts budžetā apstiprināts papildu finansējums arī valsts veloceļu attīstībai. Tas paredzēts Saeimas izskatītajos un pieņemtajos likumos “Par valsts budžetu 2022. gadam” un “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.
“Eiropas valstīs velobraukšanas kultūra jau sen kā ir attīstījusies un nevienam nav jautājumu, kāpēc nepieciešami velosipēdu un gājēju ceļi. Cilvēkiem ir jābūt iespējai nokļūt ar kājām vai velosipēdu darbā, skolā, pie ārsta vai citur drošā un ērtā veidā,” stāsta Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un 13. Saeimas deputāts Jānis Butāns.
“Eiropas prakse savulaik bija kā pamudinājums veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai arī Latvijā varētu izveidot atbilstošu mikromobilitātes infrastruktūru, kas cilvēkiem dotu plašākas mobilitātes iespējas. Principā ar šī valsts budžeta pieņemšanu tiek pārkāpta viena no “astēm”, lai tiktu iedzīvināta mikromobilitātes infrastruktūras attīstība. Jau nākamajā gadā par papildus piešķirto finansējumu tiks uzsākta divu jaunu veloceļu Rīga – Carnikava un Rīga – Saulkrasti būvprojektu izstrāde,” skaidro Jānis Butāns.
Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam papildus paredzētajam finansējumam piešķirti 1,15 milj. eiro, ko plānots izmantot Satiksmes ministrijas veidotā Veloceļu attīstības plāna īstenošanai.
Jau iepriekš ziņots, ka ir izstrādāts pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, kas paredz izveidot nacionāla mēroga velosipēdu un gājēju ceļu infrastruktūru, savienojot tuvākās apdzīvotās vietas ap nacionālas nozīmes attīstības centriem. Jau šajā gadā, balstoties uz pētījumā konstatēto, tiek veikti maršrutu izpētes darbi virzienos Rīga – Carnikava, Rīga – Saulkrasti un Rīga – Valmiera.