Jaunumi

Šodien, 9. aprīlī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja virzīt izskatīšanai otrajā lasījumā grozījumus Dzelzceļa likumā.

Ar likumprojektu paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes 2016.gada 14. decembra direktīvas (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību, (turpmāk – Direktīva (ES) 2016/2370) prasības.

Konsultējoties ar iesaistītajām pusēm, Satiksmes ministrija (SM) ir konstatējusi nepieciešamību precizēt un papildināt iesniegto likumprojektu, lai novērstu saturisku neatbilstību Direktīvas (ES) 2016/2370 normām, kuru prasību izpildi pārbauda un uzrauga dzelzceļa nozares regulatīvā iestāde, kas Latvijā ir Valsts dzelzceļa administrācija. Lai nodrošinātu, ka Valsts dzelzceļa administrācija atbilstoši izpilda izrietošās jaunās papildus regulatīvās funkcijas, nepieciešams attiecīgi palielināt Valsts dzelzceļa administrācijas budžetu, tādēļ nepieciešams veikt labojumus likuma 30. panta 2.1 daļā un pārejas noteikumu 48. punktā.

Vienlaikus SM ierosina papildināt likumprojektu ar jaunām normām - Dzelzceļa likuma 15. panta 2.1 un 2.2 daļu un pārejas noteikumu 53. punktu, lai veicinātu Rail Baltica projekta virzību, paredzot regulējumu attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecībai nepieciešamās valstij piederošās zemes un uz tās esošo ēku (būvju) valdījuma tiesību nodošanu attiecīgajam projekta īstenotājam. Papildus 15. panta 2.2 daļā tiek paredzēta servitūta tiesības nodibināšana uz publiskai personai piederošas vai piekrītošas vai valsts kapitālsabiedrībai piederošas zemes dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai uz estakādēm,galerijām, tiltiem, ceļa pārvadiem vai tuneļos, jo šobrīd esošais regulējums ir balstīts uz pastāvošo dzelzceļa būvniecības praksi un risinājumiem. To šobrīd nevar piemērot situācijās, kad, nodrošinot iespēju turpināt esošo zemes virsmas izmantošanu, dzelzceļš tiek būvēts citā līmenī, t.i. uz estakādes vai tunelī. Šādos gadījumos normas piemērošana rada liekus izdevumus zemes atsavināšanai, kā arī šķēršļus paredzētajai zemes izmantošanai zem estakādēm, ceļa pārvadiem vai virs tuneļiem.