Ceturtdien, 25. aprīlī, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz iekļaut vairākas jaunas ar dzelzceļa infrastruktūru saistītas definīcijas.
Likums paredzēs, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana ir pasākumu komplekss (infrastruktūras tehniskā apkope, atjaunošana), ko nepārtraukti veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem. Tāpat noteikti arī citi dzelzceļa infrastruktūras darbi, kas paredzēti, lai uzglabātu esošās infrastruktūras stāvokli un spējas.
Saeimas deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka dažādām vienībām, kuras ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā, informācijas sistēmas ir kopīgas, piekļuve sensitīvai informācijai ir tikai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja personālam, kam šādas tiesības ir piešķirtas.
Atbalstīts tika arī priekšlikums, ka lēmumi attiecībā uz dzelzceļa attīstību un finansējumu ir valsts lēmumi, un Satiksmes ministrijas (SM) kompetence ir lemt par nozares finansēšanu Latvijā.
Dzelzceļa likumā turpmāk arī noteikts, ja uz zemes vai zemē, kas pieder vai piekrīt valstij SM personā, ir plānots izvietot valstij piederošus dzelzceļa infrastruktūras elementus, šo valstij SM piederošo vai piekrītošo zemi un uz tās esošās būves satiksmes ministrs nodod valdījumā projekta īstenotājam atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras tehniskās ekspluatācijas apsvērumiem par dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, izmantošanai un attīstībai nepieciešamo zemes platību.
Likumu papildināts arī ar punktu, kas nosaka servitūta tiesību nodibināšanu uz publiskām personām vai valsts kapitālsabiedrībai piederošas zemes tādu dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, kas atrastos citā līmenī (uz estakādēm, tiltiem, tuneļos utml.), tādējādi nodrošinot esošo zemes vienību izmantošanu. Zemes īpašniekam par servitūtu maksās vienreizēju atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne lielāku par 5% no zemes kadastrālās vērtības.
Atbalstīts arī priekšlikumu Valsts dzelzceļa administrācijai ik gadu no Dzelzceļa likumā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķirt finansējumu nevis līdzšinējā 0,34% apmērā, bet gan 0,37% apmērā no kopējā likumā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apmēra par iepriekšējo gadu.
Pārejas noteikumos precizēts, ka 2019., 2020. un 2012.gadā finansējums Valsts dzelzceļa administrācijai nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds attiecīgi piešķirts 2015.gadam un reizināts ar koeficientu 1,42 (līdz šim - 1,3).
Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu par to, ka "Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības īstenošanai nepieciešamie valstij SM personā piederošie nekustamie īpašumi ar līgumu ir jānodod minētā projekta īstenotājam pārvaldīšanā, kura uzdevums ir atbilstoši normatīvo aktu prasībām tās apsaimniekot un uzturēt.
Tāpat projekta īstenotājs nedrīkst pieļaut sabiedrības un personas darbības vai veselības aizskārumu, kā arī viņam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāveic obligātos maksājumus valsts vai pašvaldību budžetos. Ja vajadzīgs, viņš var slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, kā sadzīves atkritumu izvešanu un citu pakalpojumu nodrošināšanu.