Sadarbojoties ar transportlīdzekļu apdrošinātājiem varētu meklēt veidus, kā apdrošināt risku, ka ar citas personas īpašumā esošu transportlīdzekli tiku parkāpti ceļu satiksmes noteikumi, lemts Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcas sēdē pirmdien, 29. novembrī.
Pie šāda lēmuma eksperti nonāca, pārrunājot transportlīdzekļa konfiskāciju kā sankciju par smagiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tomēr diskusijas gaitā domnīcas dalībnieki secināja, ka šāda sankcija gadījumos, ja transportlīdzeklis nepieder tā vadītājam, bet, piemēram, darba devējam, līzinga kompānijai vai ģimenes loceklim, rada satversmības riskus, proti, šādu ietekmēšanas līdzekli varētu atzīt kā nesamērīgu un neatbilstošu Satversmei. Pašlaik transportlīdzekļa konfiskāciju likums paredz tikai ļoti konkrētos gadījumos – transportlīdzekļa vadītājam, kurš ir arī tā īpašnieks un kurš, atrodoties pie stūres alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē, izdarījis pārkāpumu.
“Mūsu mērķis ir padarīt ceļu satiksmi drošāku ikvienam tās dalībniekam un atrast instrumentus, kas mainītu recidīvo pārkāpēju rīcību. Darbs ar šiem pārkāpējiem braukšanas uzvedības korekcijas grupās, pārkāpumu punktu piešķiršanas dažādošana un sankciju pilnveide ir galvenie virzieni, kuros šobrīd strādājam. Kvalitatīvu uzlabojumu ieviešana prasa laiku, taču galvenais, lai tie dotu uzlabojumu ilgtermiņā ar noturīgu rezultātu,” norāda Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka transportlīdzekļa īpašnieks ir atbildīgs par savu īpašumu, eksperti secināja, ka apdrošināšanas riski varētu būt veids, kā iedarboties uz likumpārkāpējiem. Tomēr šeit rodas jautājums, kā un cik lielā apmērā nodrošināt informācijas pieejamību trešajām pusēm, piemēram, darba devējiem, jo pašlaik Satversmes tiesas spriedums paredz, ka pārkāpumu punkti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir ierobežotas pieejamības informācija. Līdz ar to, pilnveidojot CSDP domnīcā pausto ideju, sadarbībā ar Datu valsts inspekciju un Tieslietu ministriju nepieciešams arī noteikt, kam un kādos gadījumos šādi dati ir pieejami.
Tāpat domnīcā pārrunāta pārkāpumu punktu sistēmas pilnveide. Eksperti secināja, ka esošo sistēmu varētu attīstīt, uzvedības korekcijas nodarbības paredzot plašākam personu lokam, jo darbs ar psihologu un rīcības cēloņsakarību analīze rada lielāka iespēju, ka persona mainīs uzvedību uz ceļa. Priekšlikumus, kurām personu grupām attiecināt prasību apmeklēt psihologu lekcijas, izstrādās Satiksmes ministrija sadarbībā ar Valsts policiju.
Tāpat Satiksmes ministrija kopā ar Valsts policiju un Iekšlietu ministriju izstrādās priekšlikumus par plašāku sodu apmēru gradāciju dažādiem pārkāpumu veidiem un virzīs to izskatīšanai Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības darbā grupā. Pie šāda risinājuma eksperti nonāca, secinot, ka pašlaik Administratīvās atbildības likumā ir grūti atgriezt atkārtotības principu, ko varētu piemērot recidīviem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, taču pašreizējā regulējumā pastāv gradācijas princips. Līdz ar to tiek apsvērta ideja to plašāk piemērot tieši atkārtotiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Informācija par Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcu:
Ceļu satiksmes drošības padome (turpmāk – padome) darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija noteikumiem Nr.245 “Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums”. Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca ir izveidota, lai tās ietvaros eksperti veiktu dažādu politikas risinājumu diskusijas un labākās prakses analīzi, kā arī nodrošinātu ceļu satiksmes drošības procesa nepārtrauktību padomes sēžu starplaikos. Šajā domnīcā sagatavotie un apspriestie starpnozaru jautājumi tiek virzīti konceptuālu lēmumu pieņemšanai padomē.