Turpinoties Rail Baltica būvniecības darbiem, ceturtdien, 17. jūnijā notika tiešsaistes diskusija, kurā Rail Baltica projekta ieviesēji, dzelzceļa un autotransporta nozares pārstāvji kopā ar pilsētplānošanas, vides pieejamības un labiekārtošanas speciālistiem pārrunāja aktualitātes un risināmos jautājumus ceļā uz multimodālu mobilitātes centru.
“Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai,” tiešsaistes diskusijā “Rail Baltica būvniecība Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā – veidojot multimodālu mobilitātes centru” teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru, kur cilvēki ratiņkrēslā, ar bērnu ratiņiem vai saviem velosipēdiem var ērti nokļūt uz stacijas peroniem,” sacīja satiksmes ministrs. “Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem.”
“Rīgas Centrālā dzelzceļa stacijas pārbūvē ievērots “Pilsēta pilsētā” princips,” sacīja Kaspars Vingris SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs. “Tas paredz transporta plānojumu ar daudzveidīgu transporta pieejamību, saistīto teritoriju savienojamību, papildu pakalpojumu nodrošināšanu stacijā un sasniedzamību. Stacijā pieturēs 1435mm un 1520mm sliežu vilcieni, atradīsies multimodāla sabiedriskā transporta zona, tās tuvumā izbūvēs jaunus gājēju un velosipēdistu ceļus, pilsētas transporta pieturas. Rīgas Centrālajā stacijā atradīsies arī restorāni, kafejnīcas, uzgaidāmās telpas un citi pasažieriem nepieciešamie pakalpojumi. Pēc uzbēruma norakšanas tiks savienoti divi pilsētas rajoni, kā arī uzbūvēts jauns gājēju un velosipēdistu tilts. Tikai 1h brauciena laikā Rīgas Centrālā stacija būs sasniedzama 847 000 cilvēku, t.i., gandrīz pusei valsts iedzīvotāju,” skaidroja SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas pārstāvis.
Lai īstenotu multimodāla mobilitātes centra ieceri, Rail Baltica projekta ieviesēji sadarbojās ar vairāk nekā 50 dažādām ieinteresētām pusēm. Sabiedrības iesaistes rezultātā rasti risinājumi vides pieejamības jautājumos, velo ceļu novietojumam un tiltu izmantošanai.
““BERERIX uzdevums ir projektēt un būvēt Rail Baltica Rīgas Centrālo mezglu tā, lai šī infrastruktūra būtu funkcionāla, ilgtspējīga un droša vēl daudzas desmitgades. Mēs veidojam Rīgas centru nākamajiem 100 gadiem. Tas rada papildus atbildību par risinājumiem, ko mēs projektā iekļaujam. Piemēram, stacijas ēka tiek veidota ar īpašu rūpību, domājot par efektīvu siltumizolāciju, lai samazinātu izdevumus un ietekmi uz vidi,” uzsvēra Guntis Āboltiņš-Āboliņš, būvsabiedrības BERERIX padomes pārstāvis RERE Grupa valdes priekšsēdētājs.
Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš papildināja, ka “Rail Baltica projekts ir ļoti gaidīts, jo apzināmies, ka Rīgai būtiski trūkst tās kapacitātes, kāda ir nepieciešama sabiedriskā transporta infrastruktūrai. Šis projekts dos iespēju paplašināt pieejamību autobusu, dzelzceļa kustībai.”
AS Pasažieru vilciens Pasažieru pārvadājumu departamenta vadītājs Edgars Auziņš diskusijā atzīmēja, ka “pasažieru vilcienam būs 32 jauni elektrovilcieni, kuros tiks nodrošināta viena līmeņa iekāpšana no jaunajām platformām, klimats tiks kontrolēts ar gaisa kondicionieriem, būs pieejamas labierīcības, atbilstoša vide un ērtības pasažieriem ar īpašām vajadzībām, būs paaugstināts ātrums un paātrinājums, iespējas uzlādēt viedierīces un izmantot bezvadu tīklu, kā arī iespējas modernai pasažieru video un audio informēšanai.”
“Šo staciju mēs būvējam visam Baltijas reģionam. Pēc vilcienu līnijas izbūves ievērojami samazināsies braukšanas laiks līdz Tallinai un Viļņai. Cilvēku plūsma, kura dosies no un uz Rīgu ar visdažādākiem biznesa, tūrisma vai izklaides mērķiem, veidos vienotu Baltijas telpu. Līdz šim tāda nav eksistējusi, bet tagad tās centrā atradīsies Rīga. Pateicoties ģeogrāfiskam novietojumam, Rīga var pozicionēt sevi par Baltijas lielāko transporta mezglu, ko veidos stacija, lidosta Rīga, osta ar prāmjiem, kā arī autoosta un sabiedriskais transports, “ pasvītroja Neils Balgalis, SIA Grupa93 pilsētplānošanas eksperts.
“Šobrīd Rīgas pilsētā visā Rail Baltica trases garumā tiek izstrādāts Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums, Mērķis ir veiksmīga multimodāla satiksmes mezgla izveide un integrācija Rīgas pilsētas struktūrā, veidojot labāku pilsētas daļu sasaisti un nosacījumus pievilcīgai darba un dzīves vietas attīstībai,” norādīja Viesturs Krūmiņliela, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes pārvaldes Transporta infrastruktūras plānošanas nodaļas pārstāvis.
Diskusijas uzmanības lokā bija arī jautājumi par vides pieejamības risinājumiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī plānotie apzaļumošanas un labiekārtojuma risinājumi Centrālās stacijas Dienvidu laukumā. Kā atzīmēja Edgars Neilands, SIA LABIE KOKI vadītājs: “Lai radītu patiesu sajūtu, kas atbilst Latvijas atrašanās vietai pie ūdeņiem, plānots iestādīt 38 liela izmēra kokus - priedes, kombinējot tās ar tādiem Latvijai raksturīgiem lapu kokiem kā ozols, kļava, pīlādži. Stacijas laukuma apstādījumus papildinās vairāk nekā 4000 krūmu un ziemcietes, kuru dekorativitāte plānota visa gada garumā.”
Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā būvniecības darbi norit Rīgas Centrālās Dzelzceļa stacijas dienvidu laukumā, kas ir sagatavots jaunās stacijas ēkas būvdarbiem un jauno Eiropas platuma un vairāku esošā 1520 mm sliežu ceļu izbūvei, nepārtraucot esošās stacijas darbību.
Rail Baltica projekta ieviesēji Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS. Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība BERERIX, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums BESIX Group, nacionālais būvnieks RERE Būve un Itālijas uzņēmums Rizzani de Eccher.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.