Satiksmes ministrija (SM) piekrīt Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojuma “Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība dotētajos maršrutos” ieteikumiem par reģionālā sabiedriskā transporta jomas un normatīvā regulējuma pilnveidošanu, lai piešķirtā valsts finansējuma ietvaros nodrošinātie pakalpojumi būtu pēc iespējas atbilstošāki iedzīvotāju pieprasījumam un vajadzībām. Vienlaikus pēdējo gadu laikā šajā jomā ir īstenoti un uzsākti virkne pasākumu, tostarp maršrutu tīkls samazināts par 30%, izstrādāts Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāns, pārskatot SM budžetu, rasts nozarei nepieciešamais papildu finansējums, turpinās vilcienu satiksmes salāgošana ar reģionālajiem autobusu reisiem.
Ieviešot VK ieteikumus, SM plāno veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzot pārņemt no Sabiedriskā transporta padomes (STP) valsts budžeta dotācijas sadales funkciju SM pārziņā, lai sabiedriskā transporta pakalpojumi tiktu nodrošināti atbilstoši kārtējā gadā piešķirtā valsts budžeta finanšu iespējām. Vienlaikus tiks precizēts STP pilnvaru apjoms. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā tiks ietverti papildu kritēriji maršrutu un reisu izveidei un slēgšanai reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, tāpat tiks veicināta komercmaršrutu attīstība un pilnveidots transporta pēc pieprasījuma koncepts.
Pašreizējais reģionālo sabiedriskā transporta maršrutu tīkls ir veidots tā, lai ievērotu iedzīvotāju vajadzības un pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Lai arī maršrutu tīkla apjoms pārsniedz ikgadējā valsts budžeta finansējuma bāzē paredzētos līdzekļus, esošie pakalpojumi saglabā stabilu pasažieru apjomu, dažviet pat pieaugot pasažieru skaitam. 2024. gadā SM nav plānojusi pieprasīt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, rodot iespēju līdzekļus pārdalīt no jau esošā resoram piešķirtā finansējuma.
SM ieskatā vienīgā pareizā pieeja ir samazināt maršrutu tīklu pakāpeniski, jo būtiska maršrutu un reisu skaita samazināšana veicinātu pretēju efektu – samazinātu sabiedriskā transporta lietotāju skaitu un palielinātu privātā autotransporta lietotāju skaitu. Viens no pasākumiem, kas jau tiek īstenots, ir reisu izpilde ar mazākas ietilpības autobusiem. Tas ir ekonomisks un vienlaikus videi draudzīgāks risinājums.
Uzlabojumi sagaidāmi pēc Atveseļošanas fonda finansētās Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas īstenošanas. Pamatojoties uz SIA “Ardenis” izstrādāto “Pētījumu par ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu”, kas veidots kā daļa no Rīgas metropoles areāla pilsētas mobilitātes plāna, SM ir izstrādājusi Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.-2030. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un privātā autotransporta izmantošanas mazināšanu Rīgas metropoles areālā, izveidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, kā arī veicinot un piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem. Tāpat plāns paredz izstrādāt maršrutu tīkla attīstības ceļa karti, vienotu biļešu cenu (tarifu) politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku. Iedzīvotāju pārsēšanās no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu nozares attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu.
Arī Eiropas Zaļais kurss tiešā veidā ietekmē sabiedriskā transporta attīstību, virzoties uz ilgtspējīgu, viedu un pieejamu mobilitāti. Tāpat Nacionālās enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam ietverti pasākumi, kas nosaka samazināt privāto transportlīdzekļu lietojumu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu pārvietošanās veidu kustību. Plānotie privāto transportlīdzekļu izmantošanas apjoma samazināšanas pasākumi galvenokārt ir iezīmēti, koncentrējoties uz lielajām pilsētām (pilsētām ar iedzīvotāju skaitu lielāku nekā 20 tūkst.), bet īpaši uz Rīgas pilsētu un aglomerāciju, Rīgas pilsētā un Pierīgā.
Jautājumā par autobusu satiksmes salāgošanu ar vilcienu satiksmi SM ieskatā savienots tīkls ir ne tikai autobusi, kas pieved pasažierus vilcienam un paralēlo autobusu maršrutu slēgšana, bet arī sinhronizācijas punkti dzelzceļā, lai būtu ērtāka pārsēšanās arī starp vilcieniem. No 2025. gada sarakstā paredzēta biežāka vilcienu kustība uz Aizkraukli, Jelgavu un Tukumu, kas ļaus labāk pārplānot autobusu maršrutus. Vēl pēc gada plānots elektrovilcienu kustības ātrumu palielināt un tas varētu veicināt iedzīvotāju interesi ikdienā pārvietoties ar vilcienu. Savukārt autobusu un vilcienu satiksmes salāgošanas process ir attīstības un ieviešanas stadijā.
Attiecībā uz komerciālajiem maršrutiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nenosaka izņēmumu braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanai tikai dotētajos maršrutos, tādēļ arī komerciālajos maršrutos (reisos) pakalpojuma sniedzējs uzņemas visus ar pārvadājumiem saistītos riskus un izmaksas par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanu pasažieriem. Vienlaikus pārvadātājs ir tiesīgs pieprasīt valstij segt izdevumus par šo personu pārvadāšanu.
SM piekrīt VK revīzijas ziņojuma ieteikumiem procesu uzlabošanai VSIA “Autotransporta direkcija” , lai uzņēmums pieņemtu datos balstītus lēmumus un sasniegtu sociāli un ekonomiski pamatotus rezultātus.
Tāpat SM ieskatā ir jāņem vērā, ka VK revīzija veikta par laika periodu 2022. gada 3. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, kad nozare saskārās ar lieliem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmiju, kuras ietekmē mainījās iedzīvotāju pārvietošanās paradumi, un pilna apmēra Krievijas karu Ukrainā, kas būtiski izmainīja piegādes ķēdes un sadārdzināja pakalpojuma izmaksas.
Covid-19 pandēmija būtiski samazināja sabiedriskā transporta pasažieru skaitu un pieprasījumu. Pandēmijas laikā un pēc tās plašāk tiek izmantotas attālinātā darba iespējas, samazinot cilvēku pārvietošanās nepieciešamību, kā rezultātā samazināts maršrutu tīkla apjoms. Pirms Covid-19 pandēmijas periodā 2019. gada pirmajos piecos mēnešos reģionālajos maršrutos tika pārvadāti 19,47 miljoni pasažieru, attiecīgi 2024. gada pirmajos piecos mēnešos pārvadāto pasažieru skaits atpaliek no 2019. gada rādītāja par 15% jeb par 2,97 miljoniem pārvadāto pasažieru. Ievērojami samazinoties pārvadāto pasažieru skaitam attiecīgi samazinās pārvadātāju negūtie ieņēmumi par pārdotajām biļetēm, kas palielinājis izmaksājamās dotācijas apmēru.