Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar “Rail Baltica” projekta ieviesējiem šodien, 9. augustā, apmeklēja Bauskas novada pašvaldību, ko šķērsos topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija. Darba tikšanās laikā ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani, pašvaldības deputātiem un speciālistiem tika pārrunāta “Rail Baltica” projektēšanas gaita un apspriesti plānotie mobilitātes punkti Bauskas un Iecavas teritorijās.
Jaunajā Bauskas novadā iekļaujas “Rail Baltica” pamata trases dienvidu posms no Misas līdz Lietuvas robežai un 700 metri no posma Vangaži–Salaspils–Misa, kas atrodas Iecavas teritorijā. Tajā ietilpst arī Bauskas un Iecavas reģionālās stacijas, un Iecavas infrastruktūras apkopes punkts. Projektēšanas darbus Satiksmes ministrijas uzdevumā šajā posmā īsteno “RB Rail AS”. Darbi uzsākti 2020. gadā, pašreiz turpinot šī posma projektēšanu sadarbībā ar pašvaldību.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits sarunā uzsvēra: ““Rail Baltica” jaunā infrastruktūra tiek būvēta daudzām nākamajām desmitgadēm, tāpēc ir svarīgi nodrošināt visu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību. Pirmais posms, kur sāksies “Rail Baltica” līnijas būvniecība, ietver Bausku. Tas būs dienvidu virziens līdz Lietuvas robežai, lai savienotu Latviju ar Eiropas dzelzceļa sistēmu. Kamēr vēl līnijai notiek projektēšanas darbi, ir īstais laiks, lai projekta ieviesēji ar pašvaldības pārstāvjiem precizētu detaļas un pārrunātu projekta īstenošanas gaitu nākamajos gados.”
“Esmu gandarīts par tikšanos, kuras laikā pārliecinājos, ka Bauskas novada pašvaldība jaunā dzelzceļa projektā saskata reģiona attīstības iespējas un ir gatava sadarboties ar valsti “Rail Baltica” infrastruktūras izbūvē. Tādā veidā varēsim nodrošināt pievienoto vērtību gan reģiona iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan radīsim pienesumu Latvijai kopumā, piesaistot tūristus un investorus,” teica Tālis Linkaits.
Par projektēšanas darbiem trases posmā no Misa līdz Lietuvas robežai dalībniekiem pastāstīja Ēriks Diļevs, “RB Rail AS” tehniskais direktors. “Šajā posmā esam pavirzījušies vistālāk, tostarp ir fiksēts konceptuālais risinājums Bauskas pilsētas dzelzceļa pieslēgumam pie “Rail Baltica” pamattrases un saņemtas visas nepieciešamās būvatļaujas projektēšanas darbu turpināšanai. Šis ir viens no prioritārajiem “Rail Baltica” posmiem saistībā ar plānoto pamattrases būvniecības iepirkumu,” skaidroja Diļevs. “Kopā ar projektētājiem turpinām darbu pie iedzīvotāju interesēm piemērotāko risinājumu izstrādes, tostarp, lai Bauskas novada iedzīvotāji varētu šķērsot “Rail Baltica” trasi iespējami ērti, neradot papildus grūtības piekļūt saviem īpašumiem, esam paredzējuši papildus un kopā 14 pārvadus. Tāpat turpināsim atvērtu dialogu gan ar pašvaldības pārstāvjiem, gan iedzīvotājiem.”
Tikšanās laikā “Rail Baltica” ieviesēji no “Eiropas Dzelzceļa līnijām“ akcentēja plašu sadarbības jautājumu loku ar pašvaldību, lai novada iedzīvotāji iegūtu maksimālos iespējamos labumus no “Rail Baltica”. “Esam gatavi iesaistīties un kopā ar pašvaldību pārskatīt attīstības plānus, iestrādājot visas iespējas, ko sniedz “Rail Baltica” būvdarbi. Tāpat arī sadarboties, lai pasažieru apkalpošanā un dzīves telpas attīstībā ap mobilitātes punktu Bauskā un Iecavā būtu jauni pakalpojumi un ērtāka satiksme iedzīvotājiem,” uzsvēra Kaspars Vingris, “Eiropas Dzelzceļa līniju” valdes priekšsēdētājs.
Turpinot novadu pašvaldību apmeklējumus, trešdien, 11. augustā, ministrs un projekta ieviesēji no “RB Rail AS” un “Eiropas dzelzceļa līnijas” apmeklēs Ropažu novada pašvaldību, bet 13. augustā dosies uz Limbažiem. Līdzīgas tikšanās šomēnes tiks organizētas Mārupē, Olainē, Salaspilī, Saulkrastos un Ķekavā.
Jaunievēlētie pašvaldību deputāti tiks iepazīstināti ar “Rail Baltica” progresu, projekta ieviesējiem un to atbildības jomām, kā arī katrai pašvaldībai aktuālākajiem projektēšanas risinājumiem.
Papildu informācija:
Rail Baltica ir ilgtspējīgs dzelzceļa transporta infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija, netieši arī Somija, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.
Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar kopējo trases garumu 870 km. Latvijas pamata trase – 265 km.
Rail Baltica nodrošinās ātrgaitas starptautisko pasažieru pārvadājumus ar maksimālo kustības ātrumu 249 km/h, kravu pārvadājumus ar ātrumu 120 km/h, kā arī reģionālos pasažieru pārvadājumus ar ātrumu 200 km/h.
Šobrīd uz Rail Baltica pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna 1520mm stacija Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas. Reģionālo staciju plānošana un projektēšana tiks veikta līdz 2023. gadam un tiks finansēta Rail Baltica projekta ietvaros.
Satiksmes ministrija ir Rail Baltica projekta īstenotājs un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējs. Projekta finansējumu 81–85% robežās nodrošina ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. Rail Baltica projekta ieviesēji Latvijā ir RB Rail AS un SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.