Otrdien, 28. maijā, valdība piešķīra Satiksmes ministrijai (SM) 300 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma lietā C-454/22 izpildi. Saskaņā ar 2024. gada 14. marta EST spriedumu minētā summa Latvijai jāmaksā Eiropas Komisijai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (turpmāk – Kodekss) prasību savlaicīgu nepārņemšanu nacionālajā regulējumā.
Kā iepriekš informēts, iepazīstoties ar Latvijas skaidrojumiem un ņemot vērā faktisko rīcību pārkāpuma novēršanā, EST lēma noteikt Latvijai samazinātu soda naudu 300 000 eiro apmērā, bet nepiemērot kavējuma naudu 1145,34 eiro apmērā par katru kavējuma dienu.
Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm, Kodeksa pārņemšana, ņemot vērā tā apjomu un tvērumu (127 panti un 13 pielikumi), prasīja ievērojami vairāk laika nekā ierasts. Kodeksa izstrādes laikā gan Latvija, gan citas dalībvalstis norādīja uz pārāk īso ieviešanas termiņu. Kodeksa pilnīgai pārņemšanai Latvijā bija jāizstrādā ne tikai jauns Elektronisko sakaru likums, bet arī vairāki Ministru kabineta (MK) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikumi. Kopumā Elektronisko sakaru likumā ir dots deleģējums 19 MK un 25 SPRK noteikumiem. Latvijas ieskatā Kodekss pilnībā tika pārņemts 2022. gada 15. novembrī.
Lai nodrošinātu nozarē aktuālajai situācijai atbilstošu regulējuma izstrādi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu būvniecību, datu apstrādi un citiem jautājumiem, kas nebija tieši saistīti ar Kodeksa prasībām, likumprojektā tika iekļautas arī citas nozarei būtiskas normas. Nepieciešamība līdzsvarot visu iesaistīto pušu intereses arī ievērojami pagarināja likumprojekta saskaņošanas procesu.
Valdība Elektronisko sakaru likumprojektu apstiprināja 2021. gada 19. oktobra sēdē. Likumprojekta izskatīšana un apstiprināšana Saeimā prasīja vairāk laika nekā ierasts, jo prioritāri tika risināti jautājumi saistībā ar ģeopolitiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem. Pēc Likuma trešā lasījuma Saeimā 2022. gada 2. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits 9.jūnijā to nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, lai nodrošinātu personas datu saglabāšanas regulējuma atbilstību ES tiesu aktuālajai judikatūrai, iestrādājot likumā ar Kodeksa pārņemšanu nesaistītas papildu normas. Otrreizēja likumprojekta caurlūkošana Saeimas Prezidija sēdē notika 2022. gada 16. un 17. jūlijā. Elektronisko sakaru likums izsludināts 2022. gada 28. jūlijā.
Par Kodeksa prasību nepārņemšanu nacionālajā regulējumā līdz 2020. gada 21. decembrim Eiropas Komisija uzsāka tiesvedību arī pret Īriju (lieta C-439/22), Poliju (lieta C-452/22), Portugāli (lieta C-449/22), Slovēniju (lieta C-457/22) un Latviju (lieta C-454/22). Spriedumi lietās pasludināti š.g. 14. martā, attiecīgi nosakot soda naudas Īrijai – 4,5 milj. eiro, Polijai – 4,05 milj. eiro, Portugālei – 2,8 milj. eiro un Slovēnijai – 800 tūkst. eiro.