Tematiskās komitejas sēdē nozaru ministriju pārstāvji kopā ar Rail Baltica projekta ieviesējiem iepazīsies ar 2023. gada Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzsaukuma rezultātiem, kurā Latvijai nodrošināts finansējums 346 miljonu eiro apmērā, un ilgtermiņa finanšu stratēģijas izstrādi citu finansējuma avotu piesaistei Rail Baltica projekta ieviešanai.
Satiksmes ministrija (SM) informēs par darbu pie alternatīvu finansējuma avotu izvērtēšanas Rail Baltica projektam, tai skaitā publiskās un privātās partnerības piemērošanu atsevišķu projekta aktivitāšu īstenošanai. Finanšu stratēģijas darba grupā darbojas pārstāvji no SM, Finanšu ministrijas, Centrālās Finanšu un Līgumu aģentūras, Valsts kases, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un kopuzņēmuma RB Rail AS.
Sēdes dalībnieki iepazīsies arī ar SM vadītās Tehniskās darba grupas piedāvāto risinājumu Rail Baltica posma caur Rīgu integrācijai līdz 2030. gadam, kas paredz sinerģiju ar esošo dzelzceļa 1520 mm infrastruktūru. Mērķis ir pēc iespējas ātrāk uzsākt vilcienu kustību Rail Baltica līnijā un izmantot jaunās pasažieru stacijas Rīgas centrā un RIX Rīgas lidostā.
Tāpat tiks izskatīs jautājums par konsolidētu dzelzceļa būvmateriālu iegādi visās trijās Baltijas valstīs, ko paredz 2016. gada 30. septembrī noslēgtais nolīgums starp Rail Baltica projekta ieviesējiem visās trīs Baltijas valstīs. Konsolidēta materiālu iegāde plānota tādiem būvmateriāliem kā sliedes, gulšņi, pārmijas, balasts un kabeļkanāli. Pirmās centralizēti iepirktu materiālu piegādes Rail Baltica projekta pirmā posma izbūvei Latvijas teritorijā plānotas sākot no 2027. gada un līdz 2029. gada beigām.
Lai nodrošinātu efektīvu starpnozaru jautājumu koordināciju, uz Tematiskās komitejas sēdi aicināta Finanšu ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Ekonomikas ministrijas politiskā vadība – ministri vai viņu prombūtnes gadījumā ministriju parlamentārie sekretāri, kā arī projekta ieviesējinstitūciju pārstāvji.
Papildu informācija:
Tematiskā komiteja pēc satiksmes ministra Kaspara Briškena ierosinājuma tika izveidota 2024. gada 23. februārī ar Ministru prezidentes rīkojumu. Pirmā sēde notika šī gada 1. martā, kurā izskatīja Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijā un pārvaldības izmaiņas.
Tematiskās komitejas galvenie uzdevumi – identificēt un izvērtēt starpnozaru problēmas, kas kavē Rail Baltica projekta īstenošanu, un lemt par risinājumiem; pirms izskatīšanas valdībā izvērtēt Rail Baltica projekta finansēšanas jautājumus, īpaši to ietekmi uz valsts budžetu; konceptuāli vienoties par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un nodrošināt to izstrādi; ja nepieciešams, izvērtēt nesaskaņotus tiesību aktus par tematiskās komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem un vienoties par risinājumu pirms to iesniegšanas izskatīšanai valdībā.