Valsts autoceļi ir sadalīti pēc uzturēšanas klasēm un viena ceļa dažādiem posmiem var būt dažādas uzturēšanas klases. Klasi nosaka, balstoties uz satiksmes intensitāti. Proti, jo lielāka transportlīdzekļu intensitāte, jo attiecīgi augstāka uzturēšanas klase. Visiem valsts galvenajiem autoceļiem tiks nodrošināta A jeb augstākā uzturēšanas klase. Vienlaicīgi, piemēram, uz Pierīgas vietējiem autoceļiem ir augstāka satiksmes intensitāte nekā uz reģionālajiem valsts autoceļiem pierobežā, tādēļ šiem vietējiem ceļiem būs augstāka uzturēšanas klase nekā reģionālajam ceļam ar mazu satiksmes intensitāti.
Valsts ceļu uzturēšana ziemā notiek atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 26 Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. Ar noteikumu prasībām var iepazīties šeit.
Par Tallinas šosejas posma uzturēšanu 26. novembrī
Tallinas šoseja (A1) ir valsts galvenais autoceļš, tam ir noteikta augstākā uzturēšanas klase. 26. novembrī šosejas posmā no 36. līdz 101. kilometram uzturēšanas darbi veikti vairākas reizes:
- no plkst. 4.20 līdz plkst. 6.20 veikta slīdamības samazināšana, kaisot mitrā sāls materiālu;
- no plkst. 14.15 līdz plkst. 17.15 tika veikta brauktuves attīrīšana no sniega platumā līdz deviņiem metriem un vienlaicīgi mitrā sāls kaisīšana, Ainažos darbi veikti plkst. 16.10-16.20, darbu laikā turpinājās snigšana un braukšanas apstākļi bija apgrūtināti;
- arī no plkst. 19.30 līdz plkst. 22.30 tika veikta brauktuves attīrīšana no sniega deviņu metru platumā un vienlaicīgi mitrā sāls kaisīšana.
Drošas braukšanas principi ziemā
Mainīgi laikapstākļi, apledojums, sniegs un tumsa ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas apgrūtina braukšanu ziemā. Jādod vairāk laika gan bremzēšanai, gan manevru veikšanai, gan arī citu satiksmes dalībnieku reaģēšanai uz situāciju.
Ziemā autobraucējiem ir jārēķinās ar to, ka ceļi var apledot un būt sniegoti. Sniega sega un apledojums uz ceļa var veidoties atkārtoti arī pēc tam, kad ir veikti ziemas uzturēšanas darbi. Uzturēšanas darbu uzdevums ir uzlabot braukšanas apstākļus, bet novērst ziemu tie nevar. Aicinām ziemā plānot papildu laiku ceļā, jo braukšanas apstākļi bieži ir apgrūtināti un tāpēc ceļā jāpavada ilgāks laiks.
Lai arī Latvijā obligāta prasība aprīkot transportlīdzekļus ar ziemas riepām ir no 1.decembra, jāatceras, ka vasaras riepas savu uzdevumu pārstāj pildīt pie +5˚C. Tās kļūst cietākas, gumija nevar pilnvērtīgi nodrošināt bremzēšanu, līdz ar to pasliktinās automašīnas vadāmība. Saķeri ar ceļu nodrošina četri plaukstas izmēra laukumi, tāpēc svarīgi, cik kvalitatīvi tie ir.
Tāpat svarīga ir distances ievērošana starp transportlīdzekļiem, jo bremzēšana prasīs ilgāku laiku, bet arī garāku bremzēšanas ceļu nekā vasarā.
Ziemā satiksme bieži notiek apgrūtinātas redzamības apstākļos – tumsā, snigšanas vai puteņa laikā. Tāpēc svarīgi, lai automašīnas lukturi būtu pareizi noregulēti un tiem degtu visas lampiņas. Tāpat labā stāvoklī jābūt stiklu slotiņām, logu šķidruma tvertne savlaicīgi jāuzpilda ar piemērotu neaizsalstošu šķidrumu.
Par ziemas dienestu
Ziemas uzturēšanas darbus valsts ceļu tīklā veic VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU). Valsts ceļu tīkls ir sadalīts 19 iepirkumu daļās, šobrīd 13 no tām uzturēšanas darbi notiek atbilstoši Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam ar LAU, bet 6 daļās LAU veic uzturēšanas darbus atbilstoši iepirkuma rezultātiem un jaunam līgumam par ceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu.
Ziemas sezonā ceļu uzturēšanas darbi notiek diennakts režīmā, lēmumu par ziemas dienesta darbu uzsākšanu pieņem ziemas dienesta dežuranti, vadoties pēc faktiskā autoceļa virsmas stāvokļa un laika apstākļu prognozēm. Konstatējot sniegu vai apledojumu, tiek uzsākta ziemas darbu organizācija.
Ar ko kaisa asfaltētos ceļus
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem ziemas periodā, kā pretslīdes materiālu izmanto mitro sāli. Tehniskā sāls sastāvā ir vismaz 90% nātrija hlorīda (NaCl), kas nodrošina ledus kausēšanu. Sāls var būt ar piemaisījumiem, tie var būt sulfāti (līdz 3%) un ūdenī nešķīstošas daļiņas (līdz 2%), kas ir saistīts sāls ieguvi un transportēšanu. Kaisīšanas brīdī kravas automašīnās ierīkota sistēma sajauc NaCl ar NaCl šķīdumu ūdenī.
Slīdamības samazināšanu veic, lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu braukšanas apstākļus atbilstoši autoceļu ziemas uzturēšanas klasēm. Efektīvāko slīdamības samazināšanas tehnoloģiju izvēlas, ņemot vērā seguma virsmas temperatūru un seguma veidu. Ir vairākas slīdamības samazināšanas tehnoloģijas, kuras tiek pielietotas gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs. Proti, mitrais sāls, smilts-sāls maisījums, smilts vai šķembas un rievošana. Slīdamības samazināšanu ar mitro sāli veic, lai novērstu apledojuma veidošanos uz brauktuves vai nokausētu ledu un piebrauktu sniegu no brauktuves. Savukārt smilti vai sagatavotu minerālo materiālu (šķembiņām) izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Arī smilts-sāls maisījumu izmanto, lai paaugstinātu transporta līdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu. Darbu izpildē izmanto kravas automašīnu, kas aprīkota ar kaisītāju un nodrošina slīdamības samazināšanas materiāla vienmērīgu izkaisīšanu. Kaisāmā materiāla padeve notiek automātiski, uzstādot nepieciešamos kaisīšanas parametrus (dozu un platumu) uz kaisītāja pults.
Kā ziemā uztur grants autoceļus
Latvijā ir daudz grants ceļu, un ziemā tos izbraukt var būt īpaši sarežģīti. Tos uztur ar piebraukta sniega kārtu, ko nepieciešamības gadījumā rievo. Rievošanu veic ar greidera vai kravas automašīnas apakšējo lāpstu uz brauktuves izveidojot rievotu virsmu.
Grants ceļus nekaisa ar sāli, jo tas atkausē grants virskārtu, bet, ziemas vidū iestājoties šķīdonim, ceļš tiktu sabojāts. Bīstamās vietas – pagriezienus, uzkalnus – kaisa ar smilti. Atkusnī grants ceļi var būt ļoti slideni, jo rievas izkūst, bet smilti noskalo kūstošā sniega ūdens.
Sāls uz ceļa un dzīvnieki
Jāatceras, ka, iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kā arī pēc intensīvas snigšana un valsts ceļu apstrādes ar sāls maisījumu, uz ceļa biežāk var sastapt meža dzīvniekus, kuri nāk pēc sāls un sāls ūdens.
Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicam samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apbraukšanu.
Diennakts informatīvā līnija
Arī ziemas sezonā aicinām autobraucējus izmantot LVC diennakts bezmaksas informatīvās līnijas 80005555 iespējas, lai noskaidrotu nepieciešamo informāciju par satiksmi uz valsts autoceļiem, kā arī informētu ceļa pārvaldītāju par apledojumu, bedrēm, sniega sanesumiem vai citiem sarežģījumiem, kas ir novēroti uz autoceļiem. Informācija tiek operatīvi nodota atbildīgajiem dienestiem uzturēšanas darbu veikšanai. Informāciju var nodot arī LVC kontos sociālās saziņas tīklos Twitter un Facebook.
Informāciju sagatavoja
VSIA Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa