Otrdien, 23. jūlijā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Atveseļošanas fonda (AF) finansējuma 16,5 miljonu eiro apguvei, pagarinot īstenošanas termiņu platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstības projektiem līdz 2025. gada 30. jūnijam. Projektu īstenošanas termiņš pagarināts pēc sakaru nozares ieteikumiem.
Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko regulējumu AF plāna 2.4. reformu un investīciju virziena "Digitālās infrastruktūras transformācija" 2.4.1.2.i. investīcijai "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība". Laicīgi negrozot šos MK noteikumus, pastāv būtisks risks, ka projektu īstenotājs nevarēs nodrošināt izvirzītos nosacījumus, tādējādi zaudējot pieejamo AF finansējums 16,5 miljonu eiro apmērā.
Sākotnējais projektu īstenošanas termiņš līdz 2024. gada 31. decembrim nav reālistisks, jo līgumu noslēgšana indikatīvi varētu būt ātrākais šī gada septembrī, kad faktiski būvniecības sezona ir noslēguma fāzē. Tāpat administratīvi procesuālie termiņi nedod iespēju tik īsā laika periodā saņemt nepieciešamās atļaujas, sagatavot saistošo dokumentāciju, saskaņojumus, atzinumus būvprojektam, būvniecībai un visbeidzot nodošanai ekspluatācijā. Būvdarbu veikšana ziemas mēnešos ir izaicinoša laika apstākļu un sasalušās zemes dēļ.
Ar AF finansējumu plānots izveidot elektronisko sakaru infrastruktūru, kas spēj nodrošināt interneta pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 300 Mbit/s mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēm, kā arī sabiedriskām ēkām visā valsts teritorijā, izveidojot tehnoloģiski neitrālus pieslēgumus, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību. Minētā investīcija ļauj nodrošināt SM īstenoto “Platjoslas infrastruktūras attīstības” reformu.
Eiropas savienojamības mērķis paredz līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības, ārstniecības iestādēm un citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem pieķluvi ļoti augstas veiktspējas tīklam un visas apdzīvotās vietas aptvert ar nākamās paaudzes bezvadu ātrdarbīgiem tīkliem, kuru veiktspēja ir vismaz līdzvērtīga 5G.
SM veiktajā pētījumā, kura mērķis bija izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Eiropas savienojamības mērķiem, secināts, ka teritorijās ārpus lielākajām pilsētām trūkst “pēdējās jūdzes” infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Eiropas savienojamības mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus. Turklāt tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru komersantiem nav pietiekamas iniciatīvas izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus ekonomiski neizdevīgās teritorijās.
Īstenojot Eiropas savienojamības mērķus, iecerēts 6200 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēm, kā arī sabiedriskām ēkām līdz 2026. gada 30. jūnijam nodrošināt interneta pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 300 Mbit/s.
Finansiālā atbalsta saņēmēji ir elektronisko sakaru komersanti, kurus Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izvēlēsies atklātā projektu iesniegumu atlasē.