Ir pabeigti ceļa remontdarbi vairākos ceļu posmos, kas savieno Latviju un Lietuvu. Remontdarbi tika veikti ES Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam (Interreg V-A) līdzfinansētā projekta Easycrossing ietvaros.
Robežas abās pusēs ceļa remontdarbi veikti sešos atsevišķos ceļu posmos ar kopējo garumu 46 km:
- autoceļa Ezere–Embūte–Grobiņa (P106) posmā 0,07.-13,95. km un autoceļa 163 Mažeiķi–Latvijas robeža posmā 0,0.-9,209. km; Latvijas pusē veikts seguma iesēdumu remonts un profila labošana, ko noslēdza virsmas apstrāde, atjaunoja arī tiltu pār Zaņu;
- autoceļa Bauska–Bērzi–Lietuvas robeža (V1028) posmā 7,44.-14,62. km un autoceļa 2912 Žeimelis–Vileiši–Latvijas robeža posmā 0,0.- 5,1. km; Latvijas pusē ieklāts jauns šķembu pamats un viena kārta asfalta, no nosedza ar virsmas apstrādi;
- autoceļu Jēkabpils–Lietuvas robeža (P75) posmā 56,08.-60,50. km un Nereta–Sleķi (V961) posmā 0,10.-1,15. km un autoceļa 3647 Pandēlis–Suvainišķi–Latvijas robeža posmā 13,3.-18,3. km; Latvijas pusē abiem ceļiem tika uzklāta izlīdzinošā grants kārta un veikta divkārtu un 3,5 kārtu virsmas apstrāde.
Projekta galvenais mērķis ir pierobežu ceļu tīkla sakārtošana, kas veicina pārrobežu mobilitāti un teritoriālo integritāti Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos, nodrošinot darbaspēka, pakalpojumu un preču kustību. Plānots, ka projekts veicinās satiksmes intensitātes pieaugumu uz atjaunotajiem ceļu posmiem par 12 %, un ikdienas robežšķērsošanas gadījumu skaita pieaugumu par 10 % piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas.
Par gada vidējās diennakts satiksmes intensitātes un līdz ar to arī mobilitātes pieaugumu var spriest jau tagad, salīdzinot 2019. gada datus ar datiem, sākot projektu īstenot:
- Uz autoceļa Jēkabpils–Lietuvas robeža (P75) pieaugums par 73 %, uz autoceļa Nereta–Sleķi (V961) pieaugums par 43 %; jāņem vērā, ka ceļa posms pirms būvdarbu veikšanas bija kritiskā stāvoklī un veiktie ceļa kvalitātes uzlabošanas pasākumi ir būtiski veicinājuši satiksmes dalībnieku interesi izmantot šo savienojumu starp Neretu un Pandeli. Turklāt Lietuvas pusē būvdarbi tika pabeigti vien 2019. gadā.
- Uz autoceļa Bauska–Bērzi–Lietuvas robeža (V1028) virzienā uz Žeimeli gada vidējā diennakts intensitāte 2019. gadā kritusies par 5 %, kas skaidrojams ar to, ka šajā ceļa posmā gan Latvijas, gan Lietuvas pusē 2018., 2019. un 2020. gadā norisinājās būvdarbi. Objektīvus datus par projekta ietekmi varēs iegūt, sākot no 2021. gada.
- Uz autoceļa Ezere–Embūte–Grobiņa (P106), kur darbi tika pabeigti 2018. gada būvsezonā, gada vidējās diennakts satiksmes intensitāte 2019. gadā, salīdzinot ar periodu pirms būvdarbu uzsākšanas, pieaugusi par 36 %.
Projekta ietekme vērtēta, salīdzinot datus par periodu, projektu uzsākot 2017. gada novembrī, ar datiem 2019. gadā, ņemot vērā, ka 2020. gadā, sākoties Covid-19 pandēmijai, zināmus periodus robežas šķērsošanas punkti uz minējiem ceļu posmiem bijuši pilnībā slēgti satiksmei vai arī iedzīvotāju pārvietošanās pāri robežai bijusi būtiski ierobežota.
Informāciju sagatavoja
VAS Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa