Visi ar “vidējās jūdzes” optiskā tīkla izveidi saistītie būvniecības darbi reģionos ir noslēgušies un ekspluatācijā ir nodota 3620 km gara optiskā tīkla trase un izveidotie 459 trases pieslēguma punkti, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC).
LVRTC platjoslas tīklu veidoja kopš 2012. gada, īstenojot projektu “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Kopumā tīkla izbūvē desmit gados LVRTC ir investējis nedaudz vairāk kā 10 miljonus eiro, kā arī saņēmis Eiropas Savienības līdzfinansējumu 65.2 miljonu eiro apjomā.
Tīkls Latvijas reģionos ir izbūvēts vietās, kur elektronisko sakaru komersanti neplānoja veidot savu infrastruktūru zemā iedzīvotāju blīvuma un augsto būvniecības izmaksu dēļ. Kopsummā tās ir 312 “baltās” teritorijas. Pārdomātā tīkla arhitektūra operatoriem, kas izmanto un vēl izmantos tīklu, ļauj sasniegt ap 136 620 mājsaimniecības.
“Mūsu uzdevums bija radīt apstākļus elektronisko sakaru komersantu pakalpojumu attīstībai, kas nozīmē ne vien ātru internetu reģiona iedzīvotājiem, bet arī iespēju attīstīt e-komerciju, būvēt mūsdienīgas ražotnes, kurās iekārtu darbu uzrauga vai darbina arī izmantojot jaudīgu datu pārraidi, kā arī strādāt vai mācīties attālināti, dzīvojot Latvijas laukos. Projekta realizācijā bija iesaistīta plaša speciālistu komanda, kas ne vien gādāja, lai tīkla izbūve notiktu savlaicīgi un atbilstoši budžetam, bet arī uzraudzīja tīkla plānojumu, lai tas pēc iespējas vairāk atbilstu komersantu un iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
LVRTC ir pienākums nodrošināt jebkuram elektronisko sakaru komersantam, kurš vēlas sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, iespēju iznomāt tīklu un pieslēgties izveidotajiem pieslēguma punktiem vai veidot jaunus pieslēgumus vietās, kur operatoram tas ir izdevīgāk.
Šobrīd 14 elektronisko sakaru operatori ir iznomājuši nedaudz vairāk kā 6400km optiskā tīkla. Deviņi no tiem ir reģionālie operatori, divi nacionālie un trīs mobilo sakaru operatori. Mobilo operatoru ērtībai ir izveidoti pieslēguma punkti 65 mobilo sakaru torņos. Gandrīz trešdaļa no tiem ir Latgalē. Visplašāk tīklu izmanto operatori Vidzemē, kur iznomāti 2235km optiskā tīkla. Tai seko Zemgale un Latgale. Abos plānošanas reģionos pēdējā gada laikā dubultojies iznomātā tīkla apjoms sasniedzot, attiecīgi, 1644km un 1294km optiskā tīkla.
Operatori optisko tīklu visplašāk izmanto Bauskas novadā, tam seko Madonas novads, kas vairākus gadus bija līderis pēc iznomāto tīkla kilometru skaita. Vairāk nekā 500km optiskā tīkla iznomāti Talsu un Rēzeknes novados, bet gandrīz 500 – Valmieras un Dobeles novados.
Lai padarītu izbūvētā tīkla izmantošanas nosacījumus iespējami pievilcīgus elektronisko sakaru komersantiem, jau divus gadus ir būtiski samazināts tīkla nomas tarifs un šobrīd viena kilometra nomas maksa ir 10 eur/km mēnesī. Atbalstāmajās teritorijās, kur iedzīvotāju skaits uz vienu iznomāto km ir mazāks par 20 un pēdējo 36 mēnešu laikā vai ilgāk nav bijusi noslēgta neviena vienošanās par pakalpojuma izmantošanu, tīkla nomas maksai tiek piemērota 30% atlaide. Platjoslas tīkla projekts ir bezpeļņas projekts un tīkla nomas maksu veido tikai tā uzturēšanas izmaksas.
Par optiskā tīkla izbūvi
Tīkla izbūve tika īstenota divās kārtās. Otras kārtas laikā izbūvētā optiskā tīkla trase bija turpinājums pirmajai kārtai, tādejādi izbūvētie kilometri loģiski papildina iepriekš izbūvēto trasi, veidojot tīklu izdevīgāku un pievilcīgāku komersantiem. Tīkla paplašināšana rezultējās ar būtisku elektronisko sakaru komersantu intereses paplašināšanos, jo kopš 2018.gada iznomāto tīkla kilometru skaits pieaudzis sešas reizes.
Projekta otrās kārtas laikā pieslēguma punkti izveidoti 18 izglītības iestādēm, 27 bibliotēkām, 128 pagasta/novada pārvaldēm. Liela daļa no pieslēguma punktiem pieejami pētniecības un biznesa centros, ārstu praksēs un iestādēs, stadionos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju lokācijās, kā arī uzņēmumos, kas intensīvi izmanto digitālos resursus.
Uzsākot Platjoslas projekta īstenošanu atsevišķas pašvaldības, saredzot platjoslas tīkla potenciālu turpmākai attīstībai, pauda vēlmi, lai pagastā tiktu izveidots vairāk kā viens piekļuves punkts, tādejādi padarot platjoslas infrastruktūras tīklu pievilcīgāku komersantiem pakalpojumu sniegšanai, un vietās, kur ir iedzīvotāju interese, piem., pie daudzdzīvokļu mājas vai tuvu ievērojamam tūrisma objektam, taču galvenokārt punkti atrodami pie sabiedriskā labuma (sociālekonomiskajiem virzītāju objektiem) un publiskām iestādēm. Tā padarot platjoslas infrastruktūras optisko tīklu pievilcīgāku komersantiem pakalpojumu sniegšanai.
Lai nodrošinātu izbūvētā optiskā tīkla un piekļuves punktu darbības uzraudzīšanu (monitoringu), ir uzstādītas iekārtu monitoringa sistēmas, kas veic optiskās šķiedras līnijas mērījumus, mērījumu datu analīzi un apstrādi, kā arī identificē optiskā kabeļa bojājumus.
Platjoslas tīkla 2.kārtas būvniecību īstenoja četri būvnieki – SIA “Citrus Solutions”, SIA “Reck”, SIA “LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS” un SIA “Ditra Network”. Būvuzraudzību objektos nodrošināja komercsabiedrība PS “CC&DP” un SIA “IxCom”.
Ilustratīvā attēla autors: Mark Kaletka, flickr.com
Informāciju sagatavoja:
Vineta Sprugaine
Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
E-pasts: vineta.sprugaine@lvrtc.lv
Tālrunis: 29665001
