Nākamgad valdības prioritāte ir valsts drošība un Satiksmes ministrijas budžets –finansējums transporta un sakaru nozarei būs 752,7 milj. eiro, kas ir par aptuveni 36 milj. eiro mazāk nekā šogad. Vienlaikus, kā uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens, ministrija turpinās uzsāktos pasākumus, lai īstenotu noteiktās prioritātes – virzību uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanu, labas pārvaldības ieviešanu un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu.
“Nākamais gads nozarei būs izaicinošs, ir jāmeklē efektīvi risinājumi, lai esošā finansējuma ietvaros nodrošinātu iedzīvotāju mobilitātes vajadzības visā valsts teritorijā. Investīciju programma pašvaldībām Stacija 2.0 pašvaldībām dos iespēju uzlabot staciju infrastruktūru, tādējādi veicinot sabiedriskā transporta pieejamību un pievilcību un stiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Autoceļu infrastruktūras uzlabošanas projekti, t.sk. tilta pār Salacu Salacgrīvā nodošana ekspluatācijā un tranzītielu būvniecība, ne tikai nodrošinās labāku savienojamību, bet arī vienlaikus uzlabos pilsētvides kvalitāti. Tāpat darbu turpināsim, lai uzlabotu satiksmes drošību – plānots uzstādīt papildu vidējā ātruma mērīšanas iekārtas, izbūvēt velo ceļus un īstenot virkni citu pasākumu”, skaidro satiksmes ministrs.
Virzībai uz zaļo kursu, turpinot attīstīt iedzīvotājiem pieejamu, kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu sabiedrisko transportu, nākamgad paredzēti 162 milj.eiro. Finansējums dotācijām reģionālajam sabiedriskajam transportam – autobusiem un vilcienam plānots 93,8 milj.eiro tostarp, lai nodrošinātu braukšanas maksas atvieglojumus bērniem bāreņiem u.c. iedzīvotāju grupām. Tāpat nākamgad plānota jauna elektrovilcienu remontu centra izbūve, kam paredzēti 2,7 milj.eiro un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas turpināšana, nodrošinot 64,2 milj.eiro finansējumu. Vienlaikus tiks meklēti risinājumi vilcienu satiksmes nodrošināšanai neelektrificētajos dzelzceļa posmos.
Nākamgad sagaidāma tālāka virzība investīciju programmai pašvaldībām Stacija 2.0, kur kopumā pieejami 88 milj.eiro, t.sk. Eiropas Savienības fondu finansējums 75.milj.eiro. Tāpat plānots turpināt pilnveidot esošo reģionālās nozīmes maršrutu tīklu, veicot izmaiņas normatīvā regulējuma, ietverot papildu kritērijus maršrutu un reisu izveidei un slēgšanai reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.
Valsts autoceļu nozarei, plānojot papildu ieņēmumus no mainītajām vinješu likmēm, paredzēti 354,7 milj.eiro, kas ir par aptuveni 20 milj.eiro vairāk nekā šogad. Papildu finansējumu plānots novirzīt valsts galveno autoceļu kvalitātes uzlabošanai. Lai arī finansējums nav pietiekams visu nozares vajadzību nodrošināšanai, pieejamā budžeta ietvaros plānots veikt valsts vietējo, reģionālo un galveno autoceļu būvdarbu īstenošanu, uzturēšanu un projektēšanu, nodrošinot savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos.
Nākamā gada beigās paredzēta Latvijai nozīmīga projekta – jaunā tilta pār Salacu Salacgrīvā būvniecības pabeigšana. Vecā tilta vietā tiks uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts, nodrošinot arī ērtu un drošu gājēju infrastruktūru. Tāpat nākamgad tiks izstrādāts privātās partnerības projekta “A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūve” jeb Bauskas apvedceļa iepirkuma dokumentācija.
Viens no pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, ir papildu vidējā ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšana, nākamgad papildu jau 16 uzstādītām ierīcēm, plānots izvietot vēl 17 ierīces. Vienlaikus, lai samazinātu uz autoceļiem bojāgājušo skaitu un uzlabotu drošību uz ceļiem, plānots ieviest virkni citu uzlabojumu, tostarp izveidot papildu velo ceļu infrastruktūru.
Rail Baltica projekta īstenošanai nākamgad plānots apgūt 175,2 miljonus eiro, no tiem138 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējums. Galvenais uzsvars tiks likts uz pamattrases būvdarbiem prioritārā posmā virzienā uz Lietuvas robežu, kā arī uzsākto būvniecības darbu turpināšanu abu starptautisko staciju objektos. Tāpat ar piešķirtiem līdzekļiem tiks turpināta pamattrases projektēšana Latvijas centrālajā un ziemeļu posmā, kā arī būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšana.
Tāpat nākamgad plānoti darbi, lai turpinātu digitālo risinājumu ieviešanu transporta jomā – transporta nozares informācijas nacionālā (valsts) piekļuves punkta izveide, elektroniskā kravu starptautiskā autopārvadājumu līguma (eCMR pavadzīmes) un elektroniskās informācijas par kravu pārvadājumiem (EFTI) regulējuma piemērošana, kā arī Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) attīstība, iekļaušanai vienotajā Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidē (EMSWe).
Darbs turpināsies, lai uzturēt un attīstītu ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas sniedz drošus, kvalitatīvus un pieejamus gaisa satiksmes pakalpojumus sabiedrībai. Plānots izveidot dinamisku gaisa transporta sistēmu, kas veicinās valsts tautsaimniecības attīstību un nostiprinās Rīgu par gaisa satiksmes centru tiešajiem un tranzīta pasažieriem. Tāpat plānots īstenot pasākumus, kas uzlabos drošību lidostās.
Lai turpinātu virzību uz vienotu valsts IKT resursu pārvaldību un veicinātu valsts pārvaldes mākoņdatošanas lietojumu un informācijas sistēmu darbību drošā vidē, ar Atveseļošanas fonda (AF) finansējumu tiks īstenota koplietojamās mākoņdatošanas infrastruktūras pilnveidošana un paplašināšana. Tāpat ar AF finansējumu plānots īstenot “pēdējās jūdzes” infrastruktūras projektu īstenošanu, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību.
SM turpinās īstenot satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas reformu, kuras ieviešana, ņemot vērā plašo tvērumu, ir plānota vairāku gadu garumā. SM pārvaldībā ir daudz valsts kapitālsabiedrību un risināmo jautājumu lokā ir to pārvaldība, dalība starptautiskos kapitāla tirgos, darba tiesības un darbinieku iemaņu attīstība, kā arī transporta infrastruktūras pielāgošana reģiona aizsardzības spēju stiprināšanai.
Komunikācijas nodaļa
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv