Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē Eiropas Parlamentam vērš uzmanību uz Pirmās mobilitātes pakotnes negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības vienoto tirgu un klimata politiku.
Eiropas Parlaments š.g. 8. jūlijā plāno noslēguma balsojumu par t.s. Mobilitātes pakotni I, kas turpmākos gadus regulēs nosacījumus par piekļuvi starptautiskajam autopārvadājumu tirgum Eiropas Savienībā. Šis ir noslēdzošais balsojums, lai gaidāmais regulējums tiktu publicēts Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī un tas stātos spēkā pēc 18 mēnešiem, tā noslēdzot trīs gadu garas un neviennozīmīgas diskusijas Eiropas Savienības līmenī. Tāpēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē vērš Eiropas Parlamenta uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt riskus un saskaņotību ar Eiropas Savienības politiku, ko radīs jaunais regulējums.
Regulējuma pārskatīšanas mērķis bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, t.sk. autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību, vienlaikus īstenojot vienmērīgu un efektīvu Eiropas Savienības vienotā tirgus funkcionēšanu. Tomēr starpinstitūciju diskusiju rezultātā ir radīti jauni un ierobežojoši nosacījumi, kas ir pretēji sākotnējam mērķim un kas ierobežo piekļuvi vienotajam tirgum, stiprinot tirgus protekcionismu.
Eiropas Parlaments plāno vienoties par noteikumiem, kas paredz pienākumu transportlīdzekļiem regulāri atgriezties tajā valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, kā arī ietver ierobežojumus attiecībā uz pārrobežu un kabotāžas pārvadājumiem (kravu pārvadājumu veikšana starp diviem punktiem citas valsts teritorijā), paredzot “4 dienu miera periodu”, kura laikā vienu un to pašu transportlīdzekli nevar izmantot starp secīgiem kabotāžas pārvadājumiem tajā pašā valstī.
Attiecībā uz pienākumu transportlīdzeklim reizi astoņās nedēļās atgriezties valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību nav veikts attiecīgs ietekmes novērtējumus uz ES politikām (vides, ceļu satiksmes drošības, ietekme uz vienotā tirgus funkcionēšanu, ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem).
Transportlīdzekļa obligātā atgriešana faktiski izstumj dažas dalībvalstis no ES vienotā tirgus un radīs būtiskus un, iespējams, atsevišķos gadījumos nepārvaramus šķēršļus. Šāda prasība radīs lielākus sastrēgumus un, kas ir satraucoši, ņemot vērā ceļu satiksmes drošības pasliktināšanos risku, tā ir pretrunā ES transporta politikai, kas satiksmes negadījumos bojāgājušo un nopietnu ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanu izvirza kā būtisku prioritāti.
Transportlīdzekļa obligātās atgriešanas princips ir klajā pretrunā ar Eiropas Savienības Zaļo kursu un tajā vērstajiem pasākumiem, ko ir atzinusi arī Eiropas Komisija, solot veikt ietekmes novērtējumu, bet diemžēl ne ātrāk kā rudenī. Vienlaikus jāuzsver, ka šis izvērtējums ir būtisks pirms regulējuma gala lēmuma pieņemšanas, jo nozarei ir nepieciešams laiks, lai sagatavotos jaunajām izmaiņām.
Jāņem vērā, ka Mobilitātes pakotne tika izstrādāta citā ekonomiskajā realitātē, t.i. pirms COVID-19 radītās pandēmijas, kas tiešā veidā ir ietekmējusi arī autopārvadājumu nozari un kā rezultātā atsevišķi uzņēmumi pārtrauks vai beigs savu darbību. Tāpēc ir būtiski, lai topošais regulējums veicina sektora atkopšanos. Vienlaikus jāuzsver, ka tieši autopārvadājumiem bija kritiska nozīme brīvu preču apritē, t.i. nodrošinot primārās nepieciešamības preču piegādi.
Ministri kopīgā vēstulē aicina Eiropas Parlamenta deputātus izsvērt visus aspektus pirms gala lēmuma pieņemšanas un ņemt vērā identificētos riskus.
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv