Šis gads ceļu būvniecības nozarei izvērties ļoti intensīvs, veicinot gan asu savstarpējo konkurenci, gan cenu līmeņa kritumu. Gada sākumā no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam bija piešķirti 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro. Kopumā tie ir 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Taču aprīļa sākumā valdība lēma par vēl papildu 75 miljonu eiro piešķiršanu, kas ļāva atjaunot segumu papildu 600 kilometros autoceļu, līdz ar to kopumā šogad tiks sakārtoti 1250 kilometri valsts autoceļu. Līdz 31. augustam bija noslēgti jau 119 līgumi par būvdarbiem uz valsts autoceļiem (sk. infografiku pielikumā).
Pēdējo trīs gadu laikā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) rīkotie iepirkumi tiek pārsūdzēti mazāk nekā 10 % gadījumu. Tāds pats vidējais pārsūdzību skaits ir arī pārējās tautsaimniecības nozarēs.
2020. gadā līgumi par dažāda veida būvdarbiem uz valsts autoceļiem ir noslēgti ar 10 ceļu būvniecības uzņēmumiem (sk. infografiku pielikumā). Līgumi tiek slēgti atklāto iepirkumu rezultātā, kā arī pēc cenu aptaujām noslēgto vispārīgo vienošanos ietvaros.
Konkurence pieaugusi
2020. gadā, salīdzinot iepriekšējiem gadiem, būvdarbu iepirkumos ir pieaugusi konkurence un vienā iepirkumā piedalās vidēji 5,5 pretendenti, pretstatā 3,6 pretendentiem pērn. Konkurences padome (KP) līdz šim nav veikusi ceļu būvniecības nozares pastiprinātu izpēti un norāda, ka patlaban arī nav indikāciju, kas liktu šo nozari iekļaut prioritāri izpētāmo sarakstā.
Savukārt ceļu pārbūves darbu izmaksas ir strauji samazinājušās, salīdzinot ar 2019. gadu – par 27 %. 2020. gada būtisko būvdarbu cenu samazinājumu izraisīja gan globālās Covid-19 pandēmijas radītais degvielas cenu kritums, kas būtiski ietekmē materiālu transportēšanas un darbu veikšanas izmaksas, gan konkurences līmenis.
Runājot par iepriekšējiem gadiem, būvniecības izmaksu pieaugumu izraisīja vispārēja ekonomikas izaugsme, tai skaitā strādnieku darba samaksas palielinājums un degvielas cenu celšanās. Par to liecina arī kopējais būvniecības izmaksu indekss: 2018. gadā ir vērojams pieaugums 4,4 %, 2019. gadā – 4,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. “Šogad mēs redzam, ka iepirkumos pieaug konkurence. Cenu kritums turpinājās arī tad, kad tika pieņemts lēmums par papildu 75 miljonu eiro piešķiršanu ceļu nozarei. Nevienā brīdī šī tendence nav apstājusies, kas pēc būtības ir pretrunā ekonomikas likumiem, bet acīmredzot konkurences apstākļi ir pozitīvi ietekmējuši cenu līmeni,” norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Tomēr vai šī tendence varētu saglabāties arī turpmāk šobrīd grūti prognozēt, konkurences līmenis nozarē nākamgad lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāds būs nozares finansējums un vai būs kāds papildu finansējums. LVC turpina sistēmiski strādāt, gatavojot iepirkumus nākamā gada būvdarbiem. Rudens un ziemas sezona būs aktīva.
Nodrošina standartu
Vērtējot LVC iepirkumu pārsūdzību datus sākot no 2017. gada, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir secinājis, ka pārsūdzību tendence ir zem 10 %, un tas atbilst arī kopējam pārsūdzību rādītājam. Šis rādītājs raksturo IUB izskatīto sūdzību skaitu pret izsludinātajām iepirkuma procedūrām (neskaitot iepirkumus, kas tiek rīkoti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 9. pantam vai kuriem nepiemēro likuma regulējumu).
IUB pārstāve Samanta Krieva skaidro, ka LVC pārsvarā rīko ar ceļu būvniecību saistītus iepirkumus un būvniecība ir tā nozare, kurā ir vislielākā pārsūdzību tendence. “Attiecībā uz LVC iepirkumiem visvairāk pārsūdzību ir tieši saistībā ar būvdarbu konkursiem (projektēšana, ceļu būvdarbi, ceļu aprīkojuma uzstādīšana, būvuzraudzība). Vidēji gadā birojs izskata vairāk nekā desmit sūdzības par LVC iepirkumiem. Izņēmums bija 2019. gads, kad birojā ir saņemtas un izskatītas divas sūdzības. Turklāt abas sūdzības par kopētāju nomas un servisa pakalpojumu iepirkumu,” norāda S. Krieva. Viņa arī uzsver, kā pozitīvs aspekts LVC iepirkumos ir vērtējama būvniecības iepirkumu standartnolikumu izstrāde. Tas gan atvieglo pretendentu dalību LVC iepirkumos, gan samazina sūdzību skaitu tieši par nolikuma prasībām. Piemēram, 2018. gadā IUB kopumā ir izskatītas astoņas sūdzības par LVC iepirkumiem, no tām tikai divas sūdzības bija par nolikuma prasībām, un visas astoņas izskatītās sūdzības ir atzītas par nepamatotām. Šogad Covid 19 krīzes rezultātā ir pieaugusi pārsūdzību tendence gan kopumā, gan arī par LVC iepirkumiem. Attiecīgi šogad visas desmit saņemtās sūdzības par LVC rīkotajiem iepirkumiem ir saistītas ar būvdarbu iepirkumiem. Pārsvarā sūdzības ir saistītas ar būvdarbu konkursu rezultātu apstrīdēšanu, kad pretendents iesniedz sūdzību par sava piedāvājuma noraidīšanu vai arī tieši pretēji uzskata, ka pasūtītāja izvēlētais pretendents nav atbilstošs.
Izaicinājumu sezona
Ceļu būvniecības nozares uzņēmumi šo gadu raksturo kā izaicinājumu pilnu, kas liek rūpīgi izsvērt un apdomāt katru soli, kas tiek sperts. “ACB Grupa vērtē 2020. gada sezonu kā smagu, jo, neskatoties uz lielo darbu apjomu, kuru uzticēts veikt ceļu būvniecības nozarei, un Covid-19 ietekmes uz ekonomiku seku likvidēšanai, sezona norit ļoti intensīvas konkurences apstākļos ar ievērojamu cenu līmeņa kritumu. To ietekmēja gan neskaidrība par ilgtermiņa finansējuma apjomu nākotnē, gan arī jaunu tirgus spēlētāju ienākšana,” stāsta Armands Sviķis, A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs.
Arī SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis uzsver, ka šobrīd konkurence ir ļoti asa, īpaši LVC iepirkumos, jo pēdējā laikā pašvaldībās lielu infrastruktūras izbūves iepirkumu ir maz vai pat nemaz. “Bieži nākas novērot, ka, piemēram, ceļu būves uzņēmums strādā ap 250 kilometru prom no savas bāzes vietas (asfaltbetona ražotnes), kas ceļu būvniecībā, ņemot vērā tās teritoriāli smagnējo mobilizāciju un loģistiku, ir ikdienai neraksturīgi attālumi. Tas mazliet atgādina 2009. gada krīzes procesus,” situāciju raksturo M. Radželis. Kā pozitīvu ieguvumu viņš atzīmē valdības papildu piešķirtos 75 miljonus eiro, kas mazliet samazinājis konkurences plosīšanos. Kā vēl vienu asās konkurences piemēru viņš min salīdzinoši ar citiem gadiem daudzās sūdzības IUB. “Šogad ir iespēja iegūt daudz līgumu par nelielām summām, kas atsaucas uz cenām un laika grafikiem, mobilizāciju, satiksmes organizēšanu, jo ir atšķirība, vai, piemēram, ir viens apjomīgs līgums par 20 miljoniem vai 20 līgumu ar viena miljona apjomu,” piebilst M. Radželis.
Ienāk jauni
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti 409 uzņēmumi, kas kā savu darbības veidu ir norādījuši ceļu un maģistrāļu būvniecību, liecina Lursoft pieejamā informācija. Pagājušā gada nogalē par darbības apturēšanu paziņoja viens no nozares zināmajiem uzņēmumiem SIA Aizputes ceļinieks. Konkrēti iemesli nosaukti netika, bet minēts, ka tas saistīts ar iepriekš prognozēto būvdarbu apjoma kritumu nozarē. Jāmin, ka Lursoft informācija liecina, ka uzņēmums nav likvidēts un tā apgrozījums 2019. gadā bija 4,5 miljoni eiro.
Ceļu būvniecībā Latvijā pārsvarā darbojas uzņēmumi ar vietējo kapitālu, tomēr ir atsevišķi uzņēmumi, kas pieder ārvalstu investoriem. Piemēram, ceļu būvniecības uzņēmums SIA Strabag, kura īpašniece ir Vācijas Strabag. Arī SIA Saldus ceļinieks lielākais īpašnieks ir Francijas uzņēmums Eurovia, kam pieder 83,59 % uzņēmuma. SIA Saldus ceļinieks valdes priekšsēdētājs Gints Karols norāda, ka ārvalstu akcionāra ienākšana devusi iespēju Latvijas uzņēmuma darbiniekiem iegūt starptautisku pieredzi.
Runājot par ārvalstu uzņēmumu startu ceļu būvniecības iepirkumos Latvijā, J. Lange atzīmē: “Daudz ko nosaka ģeogrāfija. Pie mums strādā uzņēmumi no Igaunijas un Lietuvas. Tālāko ārvalstu uzņēmumi nāk tajos tirgos, kur tiek veikti lieli ieguldījumi ceļu infrastruktūrā. Mums tradicionāli šo līdzekļu nav bijis tik daudz, lai mēs būtu interesanti ārpus robežām. Tomēr tuvākie kaimiņi startē mūsu iepirkumos regulāri. Arī atsevišķos Latvijas uzņēmumos ir ārvalstu kapitāls.”
Savukārt M. Radželis bilst, ja runā par LVC iepirkumiem, tad konkurenci pastiprina ne gluži citu valstu uzņēmumi, bet ir sarosījušies vietējie laimes meklētāji, kas ir nelieli, jauni uzņēmumi, iespējams, ar kvalifikāciju no ārzemēm.
Tomēr arī Latvijā bāzētie uzņēmumi startē iepirkumos citās valstīs. Kā viens no pieredzes bagātākajiem ir A.C.B. A. Sviķis, stāstot par pieredzi, norāda, ka ACB Grupas uzņēmumi pēdējo piecu gadu laikā ir piedalījušies būvniecības iepirkumos Lietuvā, Igaunijā un Moldovā, plašāko pieredzi gūstot Lietuvā, kur realizēti vairāki liela apjoma projekti. Līdzīgi kā Latvijā, katrā no valstīm ir noteiktas iepirkumu īpatnības, kuras jāņem vērā sagatavojot un iesniedzot piedāvājumus, tomēr kopējie iepirkumu procesa principi ir līdzīgi. Būtiskākās atšķirības, piemēram, Lietuvā ir plaši izmantota iepirkumu procedūra, kurā pēc cenas iesniegšanas ar pretendentiem tiek rīkotas pārrunas par iespējām cenu samazināt.
Pilno raksta versiju varēs lasīt Autoceļu avīzes jaunajā numurā septembra beigās.
Informāciju sagatavoja
VAS Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa