Ceturtdien, 28. martā, notika Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēde, kurā diskutēja par šobrīd sarežģīto situāciju ostu un loģistikas nozarē saistībā ar kravu apjoma straujo samazināšanos, pārrunāja iespējamos scenārijus jaunu klientu piesaistei un tirgus apguvei.
LOTLP sēdē nozares pārstāvji prezentēja datos balstītu aktuālo situāciju ostu un dzelzceļa tranzīta nozarē, parādot, ka nozare aktīvi strādā pie risku mazināšanas un darbības restrukturizācijas, kā arī lai izveidotu jaunas piegāžu ķēdes un piesaistītu jaunus klientu. Ostu darbība ir nozīmīga Latvijas ekonomikai. Ostu teritorijās arvien vairāk tiek attīsta ražošana un kāpināta pakalpojumu pievienotā vērtība. Ostās strādājošie termināļi reaģē uz izaicinājumiem un maina savu darbību, attīstībai gadā investējot no 60 līdz pat 120 miljoniem eiro. Attīstot ražošanu, ostās pieaug apgrozījums un nodokļu maksājumi, kas gadā sasniedz aptuveni 100 miljonus eiro.
Kā uzsver nozares pārstāvji, domājot par turpmāku attīstību un nozares konkurētspējas kāpināšanu, jāorientējas uz kravu piesaisti no Rietumiem, uz sadarbību ar Centrālāziju un Tālajiem Austrumiem, kā arī jāveicina Eiropas ražotāju piesaiste ostās. Vienlaikus jāturpina veiksmīgi uzsāktā ūdens termināļu izveide Liepājā un Ventspilī, tāpat arī vēja parku un citu enerģētikas projektu attīstība.
“Lai arī situācija Latvijas ostu un tranzīta nozarē ir sarežģīta, mums ir jādomā par nozares attīstību. Latvijas ostas jau ilgstoši ir strādājušas pie sava biznesa pārorientācijas, tostarp industriālās kapacitātes celšanas, taču ir pietrūkusi mērķtiecīga valdības rīcība. Tagad mēs esam vienojušies strādāt kopā ar ostām, meklējot optimālos risinājumus vēsturiski ierasto kravu plūsmu aizstāšanā ar citām kravām vai jaunu darbības veidu attīstībai. Es Latvijas ostas nākotnē redzu kā multimodālus loģistikas, rūpniecības un inovāciju centrus, kuros koncentrējas investīcijas Latvijas attīstībai. Jāņem arī vērā, ka ostas un dzelzceļš ir stratēģiski nozīmīga infrastruktūra, būtiska militārās mobilitātes sastāvdaļa”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Satiksmes ministra Kaspara Briškena komentārs:
“Beidzot pielikt punktu ilggadējai atkarībai no Krievijas izcelsmes tranzīta - tas ir Latvijas drošības un izaugsmes interesēs. Bet kā konkrēti mēs pārorientēsim savu ostu un loģistikas nozari? Šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrija piedāvāja piecus prioritāros virzienus:
(1) Sabiedroto valstu izcelsmes kravu plūsmas un investīcijas
Jau sen ir skaidrs, ka jaunas kravas mums neiekritīs klēpī no gaisa; mums pašiem aktīvi tās jāmeklē.
Pēdējo 12 gadu laikā esmu pirmais satiksmes ministrs, kurš uzrunājis ASV Transporta sekretāru par ASV investīcijām Latvijas ostās. Pēdējos gados ASV novirza veic būtiskas investīcijas un industriālo kravu piegādes Centrālāzijā, kā arī Kaspijas jūras un Kaukāza reģionos. Piemēram, jau tagad Rīgas osta tiek izmantota General Motors autobūves kravu nogādei Uzbekistānā. Šī ir iespēja Latvijai. Mums ir aktīvi jālobē sava loma ASV interešu nodrošināšanā - ieguvums būs ne tikai ekonomisks, bet arī mūsu drošībā.
Tuvākajā laikā plānoju vizītes Vācijā, Dānijā un Beļģijā, lai meklētu jaunas sadarbības iespējas.
Līdzīgi ir ar Tālo Austrumu jūras kravām uz Centrāleiropu. Latvijas ostas pašreiz neizmanto savu pilnu potenciālu, lai konkurētu ar Eiropas lielajām ostām. Piemēram, salīdzinot visu piegādes ķēdi Hamburga-Prāga un Rīga-Prāga, mums ir 300-400 eiro priekšrocība uz katru pārvadāto konteineru. Tā ir ļoti nozīmīga priekšrocība, ko jau ilgstoši izmanto mūsu dienvidu kaimiņi. Ja tagad no zemas pievienotās vērtības tranzīta Latvijas ekonomika iegūst ~17 eiro uz tonnu, tad iekļaušanās šādās augstākas pievienotās vērtības piegādes ķēdēs mūsu ieguvumu vismaz dubultotu. Latvijai stratēģiski ir jāskatās uz Ziemeļamerikas, Rietumu un Ziemeļvalstu, kā arī Centrālsāzijas tirgiem.
Tāpat prioritāri ir Ro-Ro pārvadājumi, tostarp stiprinot stratēģisko sadarbību ar “Stena line” un novirzot investīcijas piestātņu rekonstrukcijai, lai spētu uzņemt lielākus kuģus.
(2) Latvijas eksports un iekšzemes pārvadājumi
Kas jādara ar Latvijas dzelzceļu, būtiski krītoties Krievijas lēto kravu apjomiem? Loģiski ir sākt ar iekšzemes kravu pārvadājumiem, veicinot kravu pārcelšanu no autotransporta uz dzelzceļu.
Latvija ir ilgstoši investējusi milzīgus ES fondu līdzekļus lētā tranzīta infrastruktūras paplašināšanā. Bet tika aizmirsts par nepieciešamību savienot mūsu industriālos parkus ar dzelzceļu, kā arī veidot iekšzemes termināļus.
Šīs kļūdas steidzami jālabo. Piemēram, esam uzsākuši sadarbību ar graudkopības kooperatīviem par graudu elevatoru integrēšanu dzelzceļa sistēmā, kā arī uzsāksim sarunas ar Zemkopības ministriju par to, lai Latvijas valsts meži izmantotu dzelzceļu savam koksnes eksportam. Papildus SM virzīs uz MK priekšlikumu par ES fondu pārdali vairāku iekšzemes intermodālo termināļu jeb sauso ostu izveidei.
Mēs arī ministrijā atbalstīsim ostu teritoriju attīstīšanas projektus eksporta veicināšanai. Konkrēti, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un Ventspils brīvostas projektus par dzeramā ūdens termināļu izveidi eksportam uz Tuvajiem Austrumiem u.c. pasaules reģioniem.
(3) Rūpnieciskā attīstība ostās/speciāli ekonomiskajās zonās
Ostu darbību nedrīkst vērtēt tikai pēc pārkrauto tonnu apjoma. Jau šobrīd Latvijas tautsaimniecībai lielāku ieguvumu dod tieši ostu teritoriju rūpnieciskā attīstība.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Ventspils brīvostas industriālajos parkos kopā jau ir vairāk nekā 50 rūpnīcu. Atbalstot šo industriālo parku tālāku attīstību (t.sk., Rīgas brīvostas Spilves industriālo parku), mēs piesaistītu ārvalstu investīcijas un jaunu eksportspējīgu uzņēmumu klātbūtni Latvijā.
Konkrēts piemērs - nesen viesojos Ventspils brīvostā un tās industriālajā parkā bāzētajā “Bucher” ražotnē. Šis Šveices uzņēmums Latvijā saražotās ielu tīrīšanas mašīnas eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm, tā apgrozījums ir virs 80 milj. eiro, un tas nodrošina Latvijā ~400 labi apmaksātas darba vietas. Šis ir tikai viens no vairākiem piemēriem un iespējām, kuras valstij ir jāvairo ar atbalstu.
(4) Atjaunojamo resursu enerģētikas projekti
Viena no Latvijas stratēģiskajām prioritātēm ir enerģētiskās neatkarības veicināšana. Gan Latvijas piekrastē, gan citur reģionā plānoti apjomīgi atkrases vēja parku projekti. Jautājums ir – kāda būs Latvija loma šajos enerģētikas mega projektos?
“Van Oord Dredging and Marine Contractors B.V.” jau ir parakstījis līgumu ar Liepājas SEZ par atkrastes vēja parku atbalsta bāzes un lielgabarīta kravu termiņāļa būvniecību. Līdzīgi Ventspils brīvosta iesaistās ELWIND projekta ietvaros. Konkrēti, mēs runājam par iespējām ražošanas bāzei vēja turbīna negabarīta konstrukcijām, vēja turbīnu montāžu un komplektēšanu, utt.
Varam arī spēcīgi pozicionēties saražotās enerģijas pārvēršanā ūdeņradī, zaļajā amonjakā u.c. atjaunojamās enerģijas produktu ražošanā un uzglabāšanā. No ministrijas atbalstām Liepājas SEZ un Ventspils brīvostas ieceres par ūdeņraža rūpnīcu būvniecību, kā arī esam gatavi iesaistīties nākotnes ūdeņražekonomikas attīstībā.
Valstij ir jāsniedz nepieciešamais atbalsts infrastruktūras nodrošināšanai un ārvalstu investoru piesaistē. Šie ieguldījumi valstij atmaksāsies labi apmaksātās darba vietās, lielākos nodokļu ieņēmumos un klimata mērķu sasniegšanā.
(5) Militārā mobilitāte
Latvijai ir kritiski svarīgi veicināt savienojumību ar mūsu sabiedrotajiem Rietumos ātrai militāro kravu piegādei Baltijā. Dzelzceļa un ostu infrastruktūra ir neatņemama Latvijas drošības arhitektūras sastāvdaļa. Tādēļ jau šobrīd notiek darbs, lai Latvijas ostās celtu kapacitāti šādu kravu uzņemšanai. Tam nepieciešama ostu termināļu attīstība, lai mums veidotos iespējami daudz vietu, kurās jebkāda veida tehniku - sākot no puspiekabēm un beidzot ar tankiem - mēs spētu operatīvi izkraut un pārvietot.
Tāpat šo kravu mobilitātei ir nepieciešams pielāgots dzelzceļa tīkls. Aktīvi sadarbojamies ar Aizsardzības ministriju, lai pielāgotu gan esošo dzelzceļa un ostu infrastruktūru, gan arī nākotnes Rail Baltica infrastruktūrā iestrādātus konkrētus risinājumus militārās mobilitātes vajadzībām, t.sk. veidojot kravu izkraušanas rampas abos Daugavas krastos, vairākus pārkraušanas punktus un termināļus, savienojumu ar ostu un citus risinājumus.
Labākais laiks šo visu darīt bija jau vismaz pirms 10 gadiem, tomēr otrs labākais laiks ir darīt to tagad.”
Padomes locekļi vienojās maija otrā pusē organizēt nākamo sēdi un iezīmējot aktuālās tēmas un skatāmos jautājumus. Tāpat sēdē nolēma izveidot operatīvu darba grupu, kas risinās nozarei aktuālus jautājumus un nodrošina informācijas apriti LOTLP sēžu starplaikos.
Komunikācijas nodaļa
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv