Izpildot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes 2019.gada 3.oktobra lēmumu Par universālā pasta pakalpojuma saistībām, Latvijas Pasts ir iesniedzis SPRK abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu no 2021.gada, kas rēķināti saskaņā ar SPRK noteikto tarifu metodiku. Šis nav Latvijas Pasta iniciēts piedāvājums piegādes tarifiem, bet SPRK lēmuma izpilde, tostarp ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Latvijas Pasts uzskata, ka efektīvāka un loģiskāka būtu tarifa diferencēšana atbilstoši piegādes ģeogrāfiskajām zonām un piegādes apjomam. Turklāt jāuzsver, ka Latvijas Pastam piegādes izmaksas nācās rēķināt un iesniegt bez iespējamā kompensācijas mehānisma ietveršanas, jo konkrēts lēmums par to valstī patlaban vēl nav pieņemts.
Latvijas Pasts regulatoram un publicēšanai Latvijas Vēstnesī iesniedzis saskaņā ar SPRK tarifu aprēķināšanas metodiku veidoto abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu no 2021.gada, kura iesniegšana 2020.gada aprīlī noteikta SPRK padomes 2019.gada 3.oktobra lēmumā Par universālā pasta pakalpojuma saistībām. Latvijas Pasts uzsver, ka iesniegtais projekts nav Latvijas Pasta iniciēts tarifu piedāvājums, bet izmaksu aprēķins, ievērojot SPRK tarifu metodikas nosacījumus.
Turklāt tajā nav ietverts mehānisms piegāžu radīto zaudējumu kompensēšanai starp preses izdevējiem noteiktajām piegādes cenām un faktiskajām piegādes izmaksām, jo patlaban par periodu no 2021.gada konkrēts kompensācijas mehānisms valstī nav noteikts un lēmumi šajā jautājumā vēl nav pieņemti. Līdz ar to iesniegto projektu nevar uzskatīt par Latvijas Pasta iniciētu tarifu piedāvājumu, bet izmaksu fiksāciju saskaņā ar SPRK noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku.
Latvijas Pasts uzskata, ka normatīvajā regulējumā jāatsakās no prasības noteikt vienotu abonēto preses izdevumu piegādes tarifu visā valstī un tā aprēķinā jāņem vērā piegādes izmaksas būtiski ietekmējošie faktori – piemēram, attālums vai vienību skaits. Pretējā gadījumā tarifu projekts neatspoguļo reālo situāciju, kurā daļa piegāžu izmaksu varētu pat samazināties, ja tiktu ievērotas piegāžu ģeogrāfiskās zonas un piegādātie apjomi.
Šāda projekta publiskošana patlaban var radīt maldinošu priekšstatu par Latvijas Pasta iniciētu piedāvājumu, kas neatbilst patiesībai, jo Latvijas Pastam, kā uzsvērts iepriekš, ir cits skatījums uz tarifa veidošanu, kas ne vienmēr nozīmē tā pieaugumu. Loģiski pirms šādu izmaksu iesniegšanas būtu sagaidīt arī konkrētu lēmumu par kompensācijas mehānisma modeli.
Latvijas Pasts jau vairākkārt vērsis Kultūras ministrijas un Latvijas Preses izdevēju asociācijas uzmanību, ka nepieciešama maksimāli ātra rīcība jaunā kompensācijas mehānisma izstrādē, ņemot vērā gan SPRK noteikto termiņu 2020.gada aprīlī piegāžu tarifa projekta iesniegšanai, gan arī to, ka 2020.gada vidū Latvijas Pastam jāslēdz līgumi ar preses izdevējiem par piegādēm 2021.gadā.
Jāatgādina, ka abonēto preses izdevumu piegādes zaudējumu kompensācija ir samaksa, ko Latvijas Pasts saņem par reāli paveikto darbu, piegādājot abonētos preses izdevumus visā valstī par valsts noteiktām cenām, kuras nesedz reālās piegādes izmaksas. Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 21.punktam zaudējumus, kas radušies, sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus, veido starpība starp abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu faktiskajām izmaksām un Pasta likuma 32.2 pantā minētajā kārtībā noteiktajām cenām.
Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi nr.292 Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām nosaka cenas preses izdevējiem, ko tie maksā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam. Taču Ministru kabineta noteikumos noteiktās cenas veido tikai daļu no kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām, tādējādi radot Latvijas Pastam zaudējumus.
Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs veic zaudējumu aprēķinu saskaņā ar SPRK noteikto universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku un universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku un kopā ar auditēto ziņojumu iesniedz to Satiksmes ministrijai.
Par VAS Latvijas Pasts
Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 3400 darbinieku. Uzņēmuma iekšzemes sūtījumu piegādes kvalitātes mērījumus veic viena no Latvijas vadošajām tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrām Kantar TNS, savukārt pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes kontroles mērījumi tiek nodrošināti Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) ietvaros ar izpētes kompāniju Kantar TNS, Ipsos un Quotas starpniecību.
Sīkākai informācijai:
Gundega Vārpa | Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja
Tālr.: +371 67608505 | Mob.: +371 26628729
twitter.com/latvijas_pasts|facebook.com/latvijas.pasts|instagram.com/latvijas_pasts