Salīdzinot pērnā gada sākumu ar šī gada pirmajiem diviem mēnešiem, Latvijas ostās samazinās kopējais kravu apjoms. Vienlaikus vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos kravu segmentos – ģenerālkravām, labībai, koksnes šķeldai, konteineru kravām un kokmateriāliem. Gada pirmajos mēnešos par 14,5% kravu apgrozījumu kāpinājušas mazās ostas salīdzinājumā ar aizvadītā gada tādu pašu periodu.
Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati liecina, ka gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 14,9% ir samazinājies kopējais kravu apgrozījumus. Šo samazinājumu ietekmē kritums par 47,7% lejamkravās, par 12,5% samazinājums beramkravās un 15,5% ro-ro kravu segmentā. Būtiskākie samazinājumi sankciju rezultātā ir naftas produktu apgrozījumā par 54,5% un ogļu kravu apjomā par 60,9%.
Līdztekus vērojams apgrozījuma pieaugums citos kravu segmentos, kas nav tik atkarīgi no ģeopolitiskiem satricinājumiem. Par 57,1% pieaudzis koksnes šķeldas kravu apjoms, par 24,8% kāpis labības kravu apgrozījums, par 3,6% – ģenerālkravu apjoms. Par 17,2% vairāk nekā pērn šajā laikā pārkrautas konteineru kravas un par 4,5% palielinājies kokmateriālu kravu apjoms.
Joprojām pozitīva kravu apgrozījuma tendence vērojama Liepājas ostā, kur šī gada divos mēnešos pārkrauti 1,3 miljoni tonnu, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2023. gada šajā periodā. Liepājā par 13,1% pieaudzis pārkrautās labības kravu daudzums, par 61,4% koksnes šķeldas kravu apgrozījums un par 17,2% audzis ro-ro kravu apjoms.
Rīgas ostā janvārī un februārī pārkrauti 3,2 miljoni tonnu. Ogļu kravas šajā ostā šogad nav ienākušas vispār. Naftas produktu apjoms sarucis par 42% pret pagājušā gada sākumu, kad sankcijas pret tiem vēl nebija stājušās spēkā. Pozitīva tendence ir koksnes šķeldas kravu apjoma pieaugumā, tas palielinājies par 68,6%. Par 37% kāpis arī labības kravu apgrozījums, par 29,8% koksnes granulu, par 17,1% konteineru kravu un par 10,1% kokmateriālu kravu apjoms.
Arī Ventspils ostā gada sākums iezīmējas ar kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmajiem diviem mēnešiem. Šajā periodā ostā pārkrautas 1,6 miljoni tonnas. Tāpat kā Rīgas ostā, lielākais kravu sarukums bija naftas produktu kravām, jo pērn attiecīgajā periodā sankcijas pret šīm kravām vēl nebija ieviestas, un tās šogad ir samazinājušās par 57,3%. Sarukums ir arī ro-ro kravu segmentā par 33,9% un kokmateriālu kravu apjomā par 46,1%. Ventspilī par 43,1% pieaudzis labības kravu apjoms un par 10% palielinājies arī ogļu kravu apgrozījums.
Apkopojot statistiku par dzelzceļa kravu apjomu, dati rāda, ka 2024. gada janvārī un februārī kopējais kravu apgrozījums bijis 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 20,2% mazāk nekā pērn šajā laikā.