Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrā ir reģistrēti 12 125 aktīvie jūrnieki (jūrnieki, kuriem ir derīgi profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti). Pēdējo desmit gadu laikā jūrnieku skaits ir samazinājies par 7% - 2010. gadā Latvijā bija 13 000 aktīvo jūrnieku. Būtiskākais jūrnieku skaita samazinājums ir ierindas jūrnieku vidū, kuru skaits pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies par 16%, bet kuģa virsnieku skaits ir palicis salīdzinoši stabils un pat nedaudz pieaudzis – 10 gadu laikā par 3%.
Neraugoties uz kopējo jūrnieku skaita samazināšanos, Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, rēķinot jūrnieku skaitu pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. Jūrnieku skaita izmaiņas, tas ir, ierindas jūrnieku skaita samazināšanos un jūras virsnieku skaita nelielu pieaugumu pēdējo gadu laikā, kompleksi ir ietekmējuši vairāki faktori, kas ir saistāmi gan ar ekonomisko situāciju un tās izmaiņām Latvijā, gan starptautisko pieprasījumu pēc jūras virsniekiem no Eiropas.
Profesionālo augstāko izglītību jūrniecībā un kuģu virsnieka kvalifikāciju Latvijā var iegūt 3 mācību iestādēs (Latvijas Jūras akadēmija, Liepājas Jūrniecības koledža, Novikontas jūrniecības koledža). Latvijas Jūras akadēmija un Liepājas Jūrniecības koledža piedāvā arī profesionālās vidējās izglītības programmas jūrniecībā. 2019. gadā mācības profesionālās vidējās un augstākās izglītības programmās Latvijā kopā uzsāka 522 topošie kuģu vadītāji un kuģu mehāniķi, bet absolvēja 266 jūrnieki. Ierindas jūrnieka kvalifikāciju (kuģa matrozis vai kuģa motorists) savukārt var iegūt pēc profesionālās tālākizglītības programmas apguves vienā no divām tālākizglītības iestādēm, kas īsteno šīs programmas – mācību centrs Zerko un mācību centrs Marine Training. 2019. gadā abos mācību centros tika sagatavoti 70 ierindas jūrnieki.
No kopējā Latvijas jūrnieku skaita 11140 jeb 92% ir sertificēti darbam uz tirdzniecības flotes, bet 985, jeb 8% jūrnieku ir sertificēti darbam uz iekšējo ūdeņu vai zvejas flotes kuģiem. 2019. gada dati par jūrnieku nodarbinātību liecina, ka 2019. gadā 97% no Latvijas jūrniekiem strādāja uz kuģiem zem ārvalstu karogiem, no tiem 46% strādāja uz Eiropas Savienības valstu karoga kuģiem un 51% uz trešo valstu karoga kuģiem. 8% no jūrniekiem 2019. gadā strādāja uz kuģiem zem Apvienotās Karalistes karoga, kas pēc Brexit 2020. gada 31. janvārī ir kļuvusi par trešo valsti.
Sarma Kočāne,
VAS Latvijas Jūras administrācija
sabiedrisko attiecību speciāliste,
tel. 26454516, 67062125.