Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, sākas arī paralēlo ceļu izbūve, to skaitā ir arī Jaunās Ķekavas ielas posms starp esošo Tūjas ielu līdz perspektīvajai Everesta ielai. Apvedceļa pamata trase nodrošinās tranzīta un starppilsētu satiksmi, savukārt šī iela kalpos kā savienojums starp pašvaldības ceļu infrastruktūru un apvedceļa vairāklīmeņu krustojumiem, lai vietējie iedzīvotāji varētu nokļūt gan uz Ķekavu, gan uz Rīgu, gan Ķekavas apvedceļa otrā pusē. Bez šāda savienojuma vietējo iedzīvotāju piekļuve ātrgaitas Ķekavas apvedceļam, kā arī tagadējai Bauskas šosejai būtu ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama.
Lai izbūvētu šo ielu, nepieciešams arī izcirst būvprojektā iezīmētos krūmus un kokus. Cits ielas novietojums nav iespējams maģistrālo inženierkomunikāciju (ūdensvadi, gāzes vads, augstsprieguma līnija) dēļ. Būvprojekts ir saskaņots atbilstoši likumdošanai un normatīvajiem aktiem, to ir saskaņojuši: Ķekavas novada pašvaldība, Valsts vides dienests, VSIA Autotransporta direkcija, inženiertīklu turētāji un citi. Tāpat Ķekavas apvedceļa pamata trases un paralēlo ceļu izbūvei tika veikta Ietekmes un vidi novērtēšanas (IVN) procedūra, kas ir saņēmusi apstiprinājumu no visām iesaistītajām institūcijām, tai skaitā no Vides pārraudzības valsts biroja. IVN izstrādes laikā notika arī sabiedriskā apspriešana, iespēju robežās iedzīvotāju izteiktie priekšlikumi tika izvērtēti un ņemti vērā. Ķekavas apvedceļam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Izbūvējot jaunus infrastruktūras objektus, bieži nav iespējas realizēt visas iedzīvotāju vēlmes, kā arī saglabāt neskartu apkārtni, tas attiecas arī uz apvedceļu un ar to saistīto infrastruktūru. Atsevišķi Everesta ielas iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar būvdarbiem un ar tiem saistītajiem darbiem. Pēc būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs VSIA Latvijas Valsts ceļi un privātais partneris AS Kekava ABT izvērtēs, vai ir iespējams starp trasi un dzīvojamo zonu atjaunot krūmu stādījumus, un, ja tāda iespēja būs, veiks apzaļumošanu.
“Ķekavas apvedceļa pamatbrauktuve tiks paplašināta līdz četrām joslām, izbūvējot maģistrālo ātrgaitas ceļu un ievērojot visas satiksmes drošības prasības. Šīs prasības tai skaitā paredz visu vienlīmeņa škērsojumu likvidēšanu. Savukārt Jaunā Ķekavas iela vietējiem iedzīvotājiem nodrošinās piekļuvi Bauskas šosejai (A7) Baložu ielā Baložos, kā arī Ķekavas apvedceļa un esošās Bauskas šosejas (A7) satiksmes mezglā. Jaunā Ķekavas iela veidos nepieciešamo sasaisti starp Baložu pilsētu un Lapenieku ciemu un samazinās braukšanas attālumus, kas būs jāveic vietējiem iedzīvotājiem, lai nokļūtu galamērķos tuvākajā apkārtnē,” norāda AS Ceļuprojekts pārstāvis, projektētājs Ilmārs Gorda.
Pavasarī jārēķinās ar palēninātu satiksmi Bauskas virzienā
Lai arī patlaban būvdarbu objektā nav ieviesti satiksmes ierobežojumi, jau pavasarī autovadītājiem varētu būt jārēķinās ar zināmām neērtībām un jāplāno papildu laiks ceļā, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju. Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi pie Valdlaučiem un Baložiem, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.
Vietējās nozīmes autoceļš V6
Iedzīvotājiem jārēķinās, ka pēc Ķekavas apvedceļa izbūves izveidosies autoceļa Ķekava–Plakanciems (V6) pārrāvums – šķērsojums pār apvedceļu nebūs iespējams, bet tā abās pusēs tiks izveidoti apgriešanās laukumi. Autoceļš V6 saglabāsies un turpinās nodrošināt piekļuvi īpašumiem abpus apvedceļam, braucot ar transporta līdzekļiem un izmantojot esošo ceļu tīklu no Jaunciema un Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils–Babīte) pusēm, taču būs jārēķinās ar garāku maršrutu.
Patlaban autoceļa V6 un Ķekavas apvedceļa šķērsojums netiek plānots. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka patlaban tiek izstrādāti risinājumi ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica trasei, kas atradīsies apvedceļa un autoceļa V6 tuvumā, līdz ar to pagaidām nav zināms, kādā attālumā un ar kādiem tehniskajiem parametriem tiks izvietots jaunais dzelzceļš. Tāpēc arī patlaban nav iespējams paredzēt, kādi risinājumi būtu nepieciešami vietējā autoceļa un abu ātrgaitas transporta maģistrāļu šķērsojumam. Nākotnē piekļūšanas risinājumi minētajā apvidū tiks vērtēti kontekstā ar Rail Baltica risinājumiem, kā arī plānoto Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils–Babīte) pārbūvi par ātrgaitas autoceļu.
Ķekavas apvedceļš skaitļos
Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.
Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.
Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.
Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.
Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.
Būvniecība un uzturēšana
Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.
Kāpēc Ķekavas apvedceļš
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Kas veic darbus
Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.
Vairāk informācijas par PPP projektu šeit: https://lvceli.lv/aktualitates/sak-buvet-kekavas-apvedcelu-fotoreportaza/
Informāciju sagatavoja
VSIA Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa