Trešdien, 14. augustā, Satiksmes ministrijā notika Autoceļu padomes sēde, kurā nozares institūcijas un eksperti pārrunāja Latvijas valsts autoceļu stratēģijas, valsts autoceļu būvniecības ieceres, tostarp izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kā arī sprieda par nepieciešamajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un izmaiņām autoceļu fondā.
“Stratēģija reģionāliem un vietējiem ceļiem skaidri parāda prioritātes, kas jāīsteno, nodrošinot ceļu būvniecību un uzturēšanu, tāpat arī to, ka nauda autoceļu infrastruktūras attīstībai nepietiek, tādēļ iestājamies par godīgu finansējuma sadali, proti, ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē. Piemēram, ja veicam izmaiņas Autoceļu fondā, varam iegūt vairākus desmitus miljonus eiro finansējumu. Tāpat, ja pielīdzinām Autoceļu lietošanas nodevu pārējām Baltijas valstīm, arī iespēja saņemt finanšu līdzekļus, ko atvēlēt Latvijas ceļu infrastruktūras pilnveidošanai. Nozares pārstāvjiem vienkopus esot, varam vienoties par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā un virzīties uz kopīgu mērķi – labiem un kvalitatīviem ceļiem,” uzsvēra satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Ņemot vērā, ka šī gada jūnijā mainījās Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, Autoceļu padomes sēdē tika pārrunāta nepieciešamība aktualizēt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju 2020.-2040. gadam atbilstoši jaunajai TEN-T regulai un esošajai situācijai. Tādējādi stratēģijā tiks iestrādātas prasības autoceļu infrastruktūras izveidei. Piemēram, ka ceļi ir īpaši projektēti, būvēti vai modernizēti mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, ka ceļi nodrošina atsevišķas brauktuves diviem satiksmes virzieniem, kuras viena no otras atdalītas ar sadalošo joslu, kas nav paredzēta satiksmei vai ar citiem līdzekļiem, kam ir līdzvērtīgs drošuma līmenis. Tiek noteikta prasība, ka ceļiem nav viena līmeņa krustojumu ar autoceļiem, dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem. Tāpat regulā paredzētas vairākas iespējas atbrīvojumiem no TEN-T regulas prasībām, kas jāiestrādā Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijā.
Izmaiņas atbilstoši aktuālajai situācijai nepieciešamas arī reģionālo un vietējo ceļu būvniecības stratēģijai laika posmam līdz 2030. gadam, jo valstī ir mainījušās pašvaldības, tādējādi primāri ir jānodrošina pilnvērtīga infrastruktūra un datos balstīta sasaiste ar administratīvi teritoriālās, izglītības, veselības reformas un sociālās aprūpes mobilitātes vajadzībām, kā arī jāpilnveido militārās mobilitātes infrastruktūra. Lai īstenotu stratēģijā noteiktos mērķus, ir nepieciešams papildu finansējums.
Autoceļu būvēšanai, uzturēšanai un remontdarbiem, īpaši autoceļu A4 un A5 attīstībai, arvien līdzekļu nepietiek, tādēļ jāmeklē risinājums finansējuma piesaistei. Pieaugot būvniecības izmaksām, ieņēmumi no Autoceļu lietošanas nodevas (ALN) nespēj kompensēt izmaksas bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi, tāpēc nepieciešams noteikt jaunas likmes. Savukārt, ņemot vērā “Zemnieku saeimas” lūgumu, noteikt jaunu likmes periodu – deviņi mēneši – , tādējādi palīdzot atbrīvot gan nodevas iekasētājus, gan pircējus no administratīvā sloga.
Autoceļu padomes sēdē izskanēja priekšlikums, ka ALN ieņēmumi jānovirza valsts TEN-T autoceļiem. Ja ALN likmes palielinās, tad, piemēram, 2025. gadā papildus iekasētos aptuveni 25 miljonus eiro varētu novirzīt Daugavpils A6 šosejas 20 km gara posma Nīcgale-Daugavpils atjaunošanai. Izmaiņas Autoceļu lietošanas likumā jānosaka arī tāpēc, ka Latvijā ir zemākās ALN likmes starp Baltijas valstīm, tādēļ nepieciešams noteikt to līdzvērtīgu citām Baltijas valstīm, turklāt atšķirībā no citām nodevām un nodokļiem 45%-50% no kopējām ALN iemaksām veic ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu turētāji un īpašnieki, nevis Latvijā reģistrētie transportlīdzekļu īpašnieki.
Autoceļu padomes sēdē diskutēja arī par valsts autoceļa A7 – Iecavas un Bauskas apvedceļa – būvniecību, kur tiks izmantots PPP princips, kā arī par valsts autoceļa A4 un A5 – Rīgas apvedceļa – būvniecības ieceri un šīm būvniecībām nepieciešamo finansējumu.
Autoceļu padome sēdē piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Automoto biedrības, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas, Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes, Zemgales plānošanas reģiona un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras.