“Latvijas jauniešu pašnāvību skaits ir viens no augstākajām Eiropas Savienībā. To, kāpēc tas tā ir, nav īsti zināms. Tas ir saistīts ar dažādiem apstākļiem. Piemēram, Latvijai ir viena no augstākajām vietām pasaulē pēc mobinga izplatības un vardarbības skolās. Tāpat Latvijā ir vieni no lielākajiem alkoholisma rādītājiem. Iespējams, tas arī ir kaut kā saistīts. Un Latvijā ir vieni no augstākajiem šķirto ģimeņu skaitiem. Arī Covid-19 pandēmijas ierobežojumi Latvijas pusaudžiem, spriežot pēc aptauju datiem, sagādājuši vairāk psihoemocionālo grūtību. Visas šīs lietas ietekmē mentālo veselību,” stāsta pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
“Taču vēlos uzsvērt, ka jauniešu pašnāvības ir novēršamas! Atšķirībā no pieaugušo pašnāvībām, kuras visbiežāk tiek apzināti un ilgstoši izplānotas un izdarītas, jauniešu pašnāvības ir vairāk impulsīvas. Jauniešu pašnāvības var novērst tie, kas ir vistuvāk jaunietim. Vecāki, ģimene, skolotāji un pats svarīgākais – jauniešu draugi,” papildina Nils.
Kā liecina veiktais LDz pētījums, 85% aptaujāto ir gatavi iesaistīties un palīdzēt atrunāt cilvēku no pašnāvības mēģinājuma, ja redzētu, ka kāds to grasās darīt. 57% aptaujāto atzina, ka noteikti piedāvātu palīdzību tuviniekam, kurš piedzīvo līdzīgu situāciju, savukārt 21% aptaujāto gribētu palīdzēt, bet nezinātu, ko darīt.
Kā norāda Nils Sakss Konstantinovs, ja jums ir pamatotas bažas, ka otrs cilvēks tūlīt var izdarīt sev kaut ko sliktu, mēs noteikti katrs varam viņu uzrunāt. No mums netiek gaidīti varonīgi akti, bet mēs vienkārši varam uzrunāt, pasakot: “Sveiki! Kas ar Jums patlaban notiek? Es par Jums uztraucos.”
LDz ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, Aleksandrs, kurš zaudēja kājas īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas, pieķeroties braucošam vilcienam, kā arī Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ CARGO” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Dokumentālās filmas LDz izmantos drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs Facebook.com un Youtube.com kanālos. LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem stāstiem, kā arī kompānijai “Studija Lokomotīve”, kas sagatavoja tos.
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, kā arī ierindojas starp vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītajiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.
VAS “Latvijas dzelzceļš”
Ārējās komunikācijas nodaļa
Tālr.: 6723 3016, 2699 4767
e-pasts: Ieva.Karklina@ldz.lv
www.ldz.lv