Arī šogad, jaunajam mācību gadam sākoties, ceļu satiksmē ievērojami palielināsies elektroskrejriteņu braucēju un velosipēdistu skaits. Vienlaikus statistikas dati rāda, ka pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits (CSNg), kur iesaistīti elektroskrejriteņi – šī gada pirmajos sešos mēnešos CSNg, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, cietuši jau 116 cilvēki. Visiem jābūt vēl uzmanīgākiem un atbildīgākiem, tostarp, braucot ar elektroskrejriteņiem un velosipēdiem, jāvelk ķivere.
“Jauna mācību gada sākumā ikvienam satiksmes dalībniekam jāapbruņojas ar piesardzību, vērību un iecietību pret citiem. Skolēnus skolas gaitu sākumā, iespējams, vēl pavadīs vasarīga vieglprātība, bet autovadītājiem stresu var izraisīt jauns sastrēgumu vilnis. Ikdienas gaitās svarīgi būt uzmanīgiem, jāievēro satiksmes noteikumi un jāizturas cieņpilni pret citiem, īpaši mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem,” uzsver Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.
Pēdējos gados īpašu satraukumu satiksmes dalībniekos rada elektroskrejriteņi. Kā liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekspertu 2021. gada pētījums, elektroskrejriteņi daudzās situācijās var būt izteikti bīstami transportlīdzekļi un tie izceļas ar augstu traumu risku gan to vadītājiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem, tāpēc pētnieki iesaka, vadot elektroskrejriteni, vienmēr lietot aizsargķiveri.
“Būtiski uzsvērt, ka ar elektroskrejriteni aizliegts pārvadāt pasažierus un kravu, kā arī aizliegts braukt reibumā. Elektroskrejritenis paredzēts tikai vienam cilvēkam – lēmums braukt diviem uz viena skrejriteņa, palielina jau tā augsto risku, kas raksturīgs šim transportlīdzeklim! Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad vecāki izlemj uz skrejriteņa braukt kopā savām atvasēm. Svaram vai augumam te nav nozīmes – tā ir bezatbildīga rīcība ar potenciāli traģiskām sekām!” saka Novikova.
Jāpiebilst, ka, pieaugot elektroskrejriteņu popularitātei, aug arī negadījumu skaits ar tiem. Kā liecina Valsts policijas dati, ja 2020. gadā CSNg ar cietušajiem, kur bija iesaistīti elektroskrejriteņi, bija 70, tad 2021. gadā tādi bija 195. Šādos CSNg šī gada pirmajā pusgadā traumas, tostarp smagas, guvuši 116 cilvēku, kas ir divreiz vairāk, nekā pagājušā pirmajā pusgadā.
Vienlaikus populārs pārvietošanās līdzeklis jauniešu vidū ir arī velosipēds, tāpēc svarīgi neaizmirst par drošību uz tā. Lai ar elektroskrejriteni vai velosipēdu piedalītos satiksmē, tam jābūt labā tehniskā stāvoklī un aprīkotam ar bremzēm, priekšpusē jābūt baltam lukturim, bet aizmugurē sarkanam. Ar elektroskrejriteni un velosipēdu var pārvietoties pa veloceļiem un ietvēm, kur vienmēr priekšroka jādod gājējam. Tāpat ar elektroskrejriteni un velosipēdu var pārvietoties pa brauktuvi (ar elektroskrejriteņiem tikai tur, kur atļautais ātrums nepārsniedz 50 km/h) un atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu.
Ar velosipēdu patstāvīgi ceļu satiksmes var piedalīties no 10 gadu vecuma, bet ar elektroskrejriteni – no 14 gadu vecuma. Gan velosipēdistiem, gan elektroskrejriteņu vadītājiem līdz 17 gadu vecumam nepieciešama velosipēda vadītāja apliecība.
“Arī autovadītājiem ir jābūt vēl uzmanīgākiem, jo, sākoties skolas gaitām, satiksmē piedalās ievērojami vairāk bērnu un jauniešu. Negadījumu risku var mazināt, stingri ievērot atļauto braukšanas ātrumu. Ceļā ietaupītās minūtes ir potenciāli lielāks risks ceļu satiksmē,” uzsver Novikova.
CSDD apkoptie dati[1] liecina, ka pērn septembrī CSNg dzīvību zaudējuši 19 cilvēki, bet 2020. gadā – 18. Kopumā tradiģiskākais septembris bijis 2004. gadā, kad dzīvību zaudēja 51 cilvēks. 2021. gada septembrī CSNg ievainotas 40 personas, bet ievainotas – 358. Statistika par 2020. gadu liecina, ka septembrī smagi ievainoti 53 cilvēki, bet ievainoti – 440. CSNg smagi ievienoto statistikā drūmākais septembris arī bija 2004. gadā, kad smagi ievainoti bija 134 cilvēki, savukārt statistikā par ievainotajiem tas ir 2006. gada septembris, kad ievainoti bija 538 cilvēki.
[1] https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/ikmenesa-dati