2018. gadā lidosta “Rīga” sasniedza jaunu rekordu, apkalpojot 7,06 miljonus pasažieru, kas ir par gandrīz 16% vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt kravu apjoms lidostā pērn pieaudzis par gandrīz 10,4%, veidojot 51% no Baltijas valstu aviokravu tirgus, tiekoties ar satiksmes ministru Uldi Auguli, norādīja VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” vadība.
Lai informētu par 2018. gadā paveikto un šogad ieplānotajiem darbiem, piektdien, 11. janvārī, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci, valdes locekļiem Laumu Jenču, Normundu Feierbergu un Artūru Saveļjevu. Satiksmes ministrs atzinīgi novērtēja ievērojamo pasažieru skaita un aviokravu pieaugumu, jo īpaši stratēģiski nozīmīgo tranzīta pasažieru skaita pieaugumu. Ministrs akcentēja, ka 2018. gadā un turpmākajos gados jauna pasažieru termināļa attīstībai ir jābūt lidostas “Rīga” prioritātei.
I. Līce informēja, ka starptautiskās lidostas “Rīga” attīstības 6. kārtas ietvaros plānotais pasažieru termināļa publiskās daļas paplašinājums būs integrēts un savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju, veidojot mūsdienīgu, multimodālu satiksmes centru. Jaunā pasažieru termināļa publiskās daļas būvniecību plānots pabeigt 2023. gadā – vienlaikus ar “Rail Baltica” dzelzceļa savienojumu un staciju. Pēc tā pabeigšanas lidostas kapacitāte pasažieru apkalpošanā sasniegs 10 miljonus pasažieru gadā.
Līce uzsvēra, ka mērķtiecīgas un veiksmīgas attīstības stratēģijas īstenošanas rezultātā lidosta ir aizvadījusi veiksmīgu gadu, kāpinot ne tikai apkalpoto pasažieru skaitu par 16%, bet arī par vairāk nekā 10% palielinot kravu apjomu. Tas ļāva lidostai “Rīga” vairākkārtīgi ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 savā lidostu grupā (5 – 10 miljoni apkalpoto pasažieru). Ik dienu lidosta apkalpo teju 20 000 tūkstošus ielidojošo un izlidojošo pasažieru.
Lidosta “Rīga” turpina nostiprināt pozīcijas kā ērts tranzīta mezgls, lai dotos tālāk uz citiem galamērķiem. 2018. gadā šajā segmentā pasažieru skaits pieaudzis par gandrīz 13%, veidojot vidēji 30% no kopējā pasažieru skaita. Aviācijas nozare attīstās arī reģionā kopumā – Baltijas valstu lidostās pasažieru skaits pērn pieaudzis par 17%, sasniedzot 14,8 miljonus pasažieru.
Lielāko tirgus daļu lidostā “Rīga” ieņem nacionālā aviokompānija “airBaltic”, kuras pasažieru skaits 2018. gadā pieaudzis par gandrīz 19%, “airBaltic” tirgus daļai sasniedzot 54,5%. Otro vietu ieņem Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair”, kas pārvadājusi 17% lidostas “Rīga” pasažieru, savukārt trešais lielākais gaida pārvadātājs ir Ungārijas zemo cenu aviokompānija “Wizzair”, kura aizņem 8% tirgus.
Populārākie lidostas “Rīga” galamērķi 2018.gadā bija Londona, Maskava un Helsinki. Maskavas virzienā 2018. gadā vērojams 13,4% pasažieru pieaugums, uz Helsinkiem devās par 10% vairāk ceļotāju nekā 2017. gadā, bet Londonu izvēlējās par 4,1% vairāk ceļotāju nekā gadu iepriekš.
2018. gada vasaras sezonā lidosta “Rīga” piedāvāja doties uz 100 galamērķiem, kas ir lielākais galamērķu skaits lidostas vēsturē un plašākais maršrutu tīkls Baltijā. Kopumā 2018. gadā tika atklāti 14 jauni galamērķi.
Strauju pieaugumu 2018. gadā lidostā “Rīga” piedzīvoja gaisa kravu apkalpošanas tirgus, apkalpoto kravu apjomam pieaugot par 12,4%. To veicināja veiksmīgais “Latvijas Pasta” sadarbības projekts ar e-komercijas gigantu “Alibaba”, kā rezultātā Rīgas lidostā tika apkalpotas pasta kravas no Ķīnas. Kā norādīja I. Līce, kravu segmenta tālāka attīstība ir viena no lidostas “Rīga” attīstības prioritātēm, tādēļ jau nākamgad tiks uzsākts jauna kravu perona izbūves projekts. Tāpat notiek aktīvs darbs, lai piesaistītu investorus plaša kravu loģistikas centra izbūvei lidostā.
Turpinot lidlauka infrastruktūras pilnveidošanu, Kohēzijas fonda atbalstītā projekta “Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā “Rīga””, lidostas manevrēšanas ceļos tiks ierīkotas ass ugunis, tādējādi sperot pirmo soli, lai lidostā ieviestu inovatīvo “seko zaļajam” (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu. Līdz ar to lidosta “Rīga” ir kļuvusi par vienu no pirmajām lidostām Eiropā, kas uzsāk šīs modernās gaisa kuģu vadības sistēmas ieviešanu.
Ar Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu paredzēts arī uzlabot civilās aviācijas drošību lidostā: izbūvēt neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas, kā arī militāro, valstu valdību un citu helikopteru nosēšanās laukumu. Plānots arī iegādāties sprāgstvielu atklāšanas sistēmas iekārtas. Tāpat ar KF atbalstu plānots īstenot pasākumus lidostas saimnieciskās darbības uzlabošanai: izbūvēt manevrēšanas ceļa ātro nobrauktuvi un modernizēt manevrēšanas ceļus, pārbūvēt lidlauka publiskās daļas pievedceļus, rekonstruēt tehniskā servisa ēku, kā arī modernizēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmu un apgaismojuma infrastruktūru.
Iveta Kancēna
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003, 29466959
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv