Ministru kabinets (MK) 2015. gada 13. februārī iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Rail Baltica projekta nacionālās izpētes progresu un Latvijas aktivitātēm kopīgajam Baltijas valstu pieteikumam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pirmajā projektu uzsaukumā (CEF1). MK apstiprinātais ziņojums ietvēra arī priekšlikumus Rail Baltica punktveida objektu izbūvei Rīgas Centrālā stacijā un Rīgas lidostā, tostarp aprēķinus nepieciešamam finansējumam.
Izprotot sabiedrības interesi un lai veicinātu iesaistīto pušu labāku sapratni un sadarbību, tiek pārskatīts ar Rail Baltica projektu saistīto lēmumu dokumentu statuss, lai tos atslepenotu un nodrošinātu caurskatāmību par pieņemtajiem lēmumiem, tostarp attiecībā uz finansējumu. Minētais informatīvais ziņojums pēc statusa maiņas uz vispārpieejamu, publicēts Satiksmes ministrijas mājas lapā. SM turpinās informēt par jau pieņemtajiem lēmumiem, publicējot atslepenotos dokumentus SM mājas lapā.
Saskaņā ar Rail Baltica nacionālās izpētes gaitā secināto 2015. gada ziņojumā rekomendēts Rail Baltica projekta ieviešanu sākt ar Latvijas centrālo daļu, t.i. ar centrālās daļas tehnisko projektu, punktveida objektu – Rīgas Centrālā stacija un Rail Baltica stacija Rīgas lidostā – realizēšanu, kā arī to savienošanu ar sliežu ceļu. Izvēlētā pieeja paredzēja vispirms izbūvēt sarežģītākos objektus, lai pēc dzelzceļa savienojuma nodošanas ekspluatācijā varētu uzsākt šī trases posma pilnvērtīgu lietošanu pirms pilna tvēruma Rail Baltica projekta ieviešanas Latvijā.
Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka lidostas savienojums ar ātrgaitas sliežu ceļu atbilst VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un Rīgas attīstības stratēģijai, kā arī Eiropas Savienības (ES) prasībām.
Uz ziņojuma sagatavošanas brīdi jau bija identificēts iespējamais Rail Baltica trases novietojums Latvijas teritorijā, kam uzsākts Ietekmes uz vidi novērtēšanas process (IVN). Papildus, trases posmiem un to ieviešanas kārtām, tika iezīmēti galvenie punktveida objekti, kas kalpotu par pamatu nākamo kārtu realizēšanai un nodrošinātu dzelzceļa līnijas funkcionalitāti, tostarp pasažieru un kravu pārvadājumus, kā arī infrastruktūras uzturēšanu. Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes un IVN veica pilnsabiedrība "RB Latvija".
Tāpat ziņojumā norādīts, ka Latvijas EISI garantētās aploksnes apmērs kopā ar nacionālo līdzfinansējumu, kas sastāda 294,23 miljonu eiro, ir nepietiekams pilnīga savienojuma Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta būvniecībai līdz pilnai funkcionalitātei. Atbilstoši tā laika aprēķiniem pilnīgai minētā posma realizēšanai papildus bija nepieciešams finansējums 186,12 miljoni eiro.
Atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam 2015. gada 24. novembrī Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS parakstīja līgumu par finanšu palīdzības piešķiršanu 442 miljonu eiro apmērā no EISI triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.
Rail Baltica projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm piešķirtais 287 miljonu eiro finansējums tika novirzīts Rail Baltica dzelzceļa līnijas Latvijā detalizēta tehniskā projekta izstrādei, IVN, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas, kā arī dzelzceļa savienojuma starp abām stacijām tehniskajam projektam un būvdarbiem. Papildus finansējums tika piešķirts zemes iegādes plāna izstrādei centrālajai daļai.
Finansējums tika piešķirts aktivitātēm, kas uzsāktas 2015. gadā ar apguves termiņu līdz 2024. gada beigām.