Šodien, 10. augustā, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas iesniegto priekšlikumu izvērtēt iespēju Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērot publiskās un privātās partnerības modeli. Sagaidāms, ka apvedceļš uzlabos satiksmes drošību, samazinās vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, uzlabojot dzīves kvalitāti Bauskas un Iecavas iedzīvotājiem.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Ministru kabineta sēdē uzsvēra: “Ar šo valdības lēmumu mēs uzsākam ar reālu saturu piepildīt Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020-2040. Bauskas un Iecavas apvedceļu projekts būs svarīgs ieguvums gan Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitātei, gan ērtam, drošam un modernam Latvijas autoceļu savienojumam ar Eiropu. Valsts budžeta iespējas jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekamas, tāpēc mēs izvērtēsim iespēju šī ceļa posma pārbūvei piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kura sagatavošanā jau esam guvuši vērtīgu pieredzi, plānojot Ķekavas apvedceļu."
Valdība lēma, ka līdz 2022. gada 1. jūlijam Satiksmes ministrijai ir jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Kopējās orientējošās būvniecības izmaksas autoceļa A7 pārbūvei no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļus ir 301,2 miljoni eiro.
Šis ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem, bet, neskatoties uz transporta kustības intensitāti, visā autoceļa posmā nav neviena divu brauktuvju posma, un tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes vajadzībām. Autoceļa A7 maršruts šķērso Iecavas un Bauskas pilsētas teritorijas, kurās satiksmes ātrums jāsamazina un jāveic apstāšanās pie luksoforiem, tādā veidā palielina transportlīdzekļu radīto izmešu apjomu, kas negatīvi ietekmē Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Papildus tam tehniskajiem parametriem neatbilstoši autoceļu maršruti, kas šķērso apdzīvotas vietas, tai skaitā autoceļš A7 posmā no Ķekavas līdz Bauskai, katru gadu tautsaimniecībai nodara apjomīgus zaudējumus, jo, veidojoties autotransporta sastrēgumiem, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš.
Satiksmes ministrijas izstrādātā valsts autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam, paredz izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, nodrošinot Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Kā prioritāte ir izvirzīta valsts galveno autoceļu posmu pārbūve par ātrgaitas autoceļiem, projektus realizējot atbilstoši pieejamajam valsts budžeta un ES fondu finansējumam. Kā viens no Stratēģijas prioritārajiem projektiem ir valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) pārbūve posmā no perspektīvā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi.
Šobrīd posmā no Rīgas pilsētas robežas līdz autoceļa A7 25. km ir uzsākts publiskās un privātās partnerības projekts “E67/A7 Ķekavas apvedceļš”, kura ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots pārbūvēt esošos autoceļa A7 posmus un izbūvēt jaunu autoceļu, t.sk. 12,22 km garu posmu ar četrām joslām (pa divām katrā virzienā), vairāklīmeņu satiksmes mezglus un vietējo paralēlo ceļu tīklu.