VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir izsludinājusi atklātu konkursu “Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,8.-25,0. km (Ķekavas apvedceļa) būvdarbu uzraudzība”. Paziņojums par iepirkumu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, savukārt šī iepirkuma dokumentācija pieejama Elektroniskajā iepirkumu sistēmā. Šis ir nākamais solis publiskās un privātās partnerības projekta par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu īstenošanā.
Kā iepriekš ziņots, šā gada 13. augustā Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības iepirkumā “Publiskās–privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9.-25,0. km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu" personu apvienībai (PA) Kekava ABT, kas sastāv no Luksemburgā reģistrētās akciju komandītsabiedrības TIIC 2 S.C.A., SICAR, a/s A.C.B. un Ceļu būves firmas SIA BINDERS. Šo lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēja otrs pretendents, bet 14. oktobrī Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma lēmumu izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.
Pamatojoties uz minēto IUB lēmumu, kā arī atbilstoši Iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, 19. oktobrī PA Kekava ABT uzsāka sarunas ar pašu izvēlētiem finansētājiem, lai vienotos par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas gala nosacījumiem. Procedūras ietvaros finansētāji veiks PA Kekava ABT finanšu un tehnisko spēju padziļināto izpēti, lai no savas puses pārliecinātos par pretendenta spējām īstenot projektu. Atbilstoši iepirkuma nolikuma prasībām šī izpēte var ilgt līdz trim mēnešiem ar iespēju pagarināt šo termiņu vēl par trim mēnešiem, ja to ar pamatojumu pieprasa finansētāji.
Pēc padziļinātās izpētes no finansētāju puses pabeigšanas Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju nodrošinās, ka pirms PPP līguma parakstīšanas tiek saņemts Eiropas Savienības Statistikas biroja (EUROSTAT) viedoklis par to, ka Ķekavas apvedceļa PPP projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. Pēc EUROSTAT pozitīva viedokļa saņemšanas tiks slēgts PPP līgums par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu.
Ņemot vērā, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbu uzraudzība ir jānodrošina pasūtītājam, un savlaicīgi gatavojoties partnerības līguma izpildei, VAS Latvijas Valsts ceļi ir izsludinājusi būvdarbu uzraudzības iepirkumu.
Kā zināms, Latvijas Republikas Ministru kabinets šā gada 11. augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo Publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc projektē-būvē-uzturi-finansē modeļa. Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris – publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.
Publiskās–privātās partnerības iepirkuma procedūra tika uzsākta 2018. gada decembrī un noslēdzās šogad, saņemot pretendentu labākos un galīgos piedāvājumus.
Ķekavas apvedceļš.
Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms 7,8.-25,0. km. Tā joslas kilometru garums būs ~100 km, tai skaitā:
- 4 joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā): 12,22 km;
- 2 joslu ceļš ar vienu brauktuvi un 1 joslu katrā braukšanas virzienā: 5,36 km;
- paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi: 20,7 km;
- tuneļi: 2 gab.;
- tilti un pārvadi: 6 gab.;
- apļveida krustojumi: 10 gab.;
- gājēju tilti un tuneļi: 2 gab.;
- un citi inženiertehniskie risinājumi.
Būvdarbu izmaksas.
Ķekavas apvedceļa 1 joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas u.c.), būs ~ 1,23 milj. EUR (bez PVN).
Salīdzinājumam, Saulkrastu apvedceļa (A1) 1 joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007.gadā bija ~ 1,25 milj. EUR.
Projekta īstenošanai uz Valsts vārda Satiksmes ministrijas personā iegādātas 218 zemes vienības 132 ha platībā. Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas: 4,6 milj. EUR
Valsts maksājumi privātajam partnerim.
Projektēšanas un būvniecības laikā valsts nemaksās neko. Visus ieguldījumus veiks privātais partneris no saviem vai aizņemtiem līdzekļiem, uzņemoties visus riskus, kādi būvniecības laikā varētu rasties. Kad būvniecība pilnā apmērā tiks pabeigta, tās kvalitāte būs atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām un infrastruktūra būs pieejama sabiedrībai lietošanai, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pieejamības maksājumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.
Pieejamības maksājums ir PPP līguma summa, par kuru puses vienojas, noslēdzot līgumu. Pieejamības maksājums privātajam partnerim būs līdz 13,5 miljoniem eiro (bez PVN) gadā.
Pieejamības maksājums sedz privātā partnera izdevumus par projektēšanu, būvniecību, ikdienas uzturēšanu un periodisko uzturēšanu 20 gadu periodā pēc būvdarbu pabeigšanas, kā arī izdevumus par aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, apdrošināšanu, administrēšanu u.c. PPP līgumā noteiktā pieejamības maksājuma kopsumma ir maksimālā iespējamā summa, kuru var saņemt privātais partneris PPP līguma darbības laikā. Pieejamības maksājums var tikt samazināts gadījumā, ja Ķekavas apvedceļš vai tā daļa nav pilnībā vai daļēji pieejama satiksmei, t.i., par katru stundu un katru joslas kilometru, kurā attiecīgais būves posms nav pilnībā pieejams, izņemot gadījumus, kad braukšanas apstākļi ir ietekmēti no 3.personu puses (piemēram, autoavārija).
Kas ir potenciālais privātais partneris?
PA Kekava ABT 80% no kopējā ieguldījuma pieder Luksemburgā reģistrētam investīciju fondam Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR (TIIC 2 S.C.A., SICAR), kas specializējas transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos un kuram ir filiāles Luksemburgā, Portugālē un Francijā; 10% - ceļu būves uzņēmumam a/s A.C.B. un atlikušie 10% - ceļu būves firmai SIA Binders (vairāk informācijas www.tiic.pt).
Partnerības līguma periods.
Kopējais PPP līguma termiņš ir līdz 23 gadiem. No tiem būvniecības periods ir ne vairāk kā 3 gadi (projektēšana un būvniecība). Savukārt pieejamības periods, kura laikā privātais partneris pilnā apmērā nodrošina izbūvētā ceļa ikdienas uzturēšanu un ceļa seguma atjaunošanu, ir ne vairāk kā 20 gadi.
Kāpēc Ķekavas apvedceļš?
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji ap 17 000 automašīnām diennaktī, atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienības, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Kāpēc valsts neaizņemas un nerealizē pati?
Šāda apjoma aizņēmums apgrūtinātu valsts fiskālo telpu, jeb tiesības aizņemties citiem nacionālas nozīmes projektiem, ilgtermiņā nepārkāpjot ES nosacījumus par valsts budžeta deficīta robežām. Turklāt publiskā un privātā partnerība ļauj risināt problēmu jau tagad, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu vidējā termiņā.
Kāpēc PPP?
PPP projekts ir salīdzināms ar ģimenes lēmumu iegādāties dzīvokli un ņemt tam kredītu. Līdzīgi kā hipotēkas gadījumā, PPP modelis paredz, ka valsts “iegādājas” ceļu uz nomaksu, kur pirmos divus gadus, kamēr ceļš vēl tikai tiek būvēts, valsts nemaksā neko, savukārt sākot no trešā gada 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamata summu, gan procentus.
Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Tas ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas projekta izmaksas būtu jāsedz uzriez un no valsts budžeta.
PPP ir tradicionāls un izplatīts veids kā tiek realizēti lieli infrastruktūras projekti citās Eiropas valstīs.
Veiksmīgi realizējot pirmo PPP projektu, būs iespējams šo modeli piemērot arī citiem lieliem valsts infrastruktūras objektiem.
Risku sadale.
Praktiski visus riskus, kas varētu rasties projektēšanas, būvniecības vai uzturēšanas laikā (piemēram, kļūdas projektēšanas un būvniecības procesā, kas rada papildus izmaksas) uzņemas privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku. Jebkādi izdevumi, kas varētu rasties līguma darbības laikā papildus par jebkādām kļūdām vai nepilnībām projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas vai finanšu piesaistes procesā, ir privātā partnera izdevumi un Valsts zaudējumus nesedz. Jebkura riska radīto seku laicīga nenovēršana samazina privātajam partnerim maksājamo summu.
Būvniecība un uzturēšana.
Ķekavas apvedceļš būs pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa projektē-būvē-finansē-uzturi. Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk., brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl 5 gadus pēc PPP līguma darbības beigām Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.
Partnerības iepirkums.
Publiskās–privātās partnerības iepirkums tika uzsākts 2018.gada decembrī, procedūra ietvēra kvalifikācijas un atlases kārtu. Atlases kārta noritēja trīs daļās: sākotnējo finanšu un tehnisko piedāvājumu iesniegšana, sarunas un labāko un galīgo piedāvājumu sagatavošana un iesniegšana. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri atbilstošie pretendenti tika uzaicināti iesniegt sākotnējos tehniskos un finanšu piedāvājumus. Tos iesniedza divi pretendenti. Sarunas ar abiem pretendentiem par piedāvājumu uzlabošanu notika laikā no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada janvārim, pēc kurām pretendenti tika aicināti sagatavot labākos un galīgos piedāvājumus. Abi pretendenti tos iesniedza 21.04.2020.
Papildu informācija: Anna Kononova, 291144782, anna@lvceli.lv
Informāciju sagatavoja
VAS Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa