Šodien, 25. februārī, valdība izskatīja Satiksmes ministrija (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums” ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi – samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027. gadā par 35%, salīdzinot ar 2020. gadu. Papildu steidzami veicamie un vidēja termiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem.
“Lai izglābtu dzīvības un mainītu mūsu attieksmi ceļu satiksmē, plānā nosprausto mērķu sasniegšanai noteiktajā termiņā ir nepieciešami efektīvi papildu risinājumi. Šis nav politisks dokuments, bet pētījumos balstīts ceļu satiksmes drošības ekspertu sagatavots pasākumu plāns. Galvenais mērķis nav sodīt, bet novērst pārkāpumus un, lai uzlabotu situāciju, plānojam īstenot virkni pasākumu, kas jau ir sekmīgi realizēti citās valstīs”, uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
SM sadarbībā ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju ir apkopojusi informāciju par Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam ietverto pasākumu izpildi un tiešajiem darbības rezultātiem, kā arī sagatavojusi jaunus priekšlikumus un pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kas vērsti uz plāna mērķa izpildes nodrošināšanu.
Informatīvajā ziņojumā apkopoti statistikas dati par CSNg smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu Latvijā u.c. ES valstīs. Vērtējot CSNg statistiku attiecībā pret pārējām ES valstīm, Latvijā provizoriski 2024. gadā ceļu satiksmes negadījumos ir bojāgājušas 111 personas, kas ir ievērojami vairāk kā citās ES valstīs.
Lai samazinātu CSNg smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027. gadā par 35% sasniegšanai, papildus jau veiktajiem pasākumiem nepieciešams īstenot virkni jaunu pasākumu Informatīvajā ziņojumā ir ietverti priekšlikumi, kas sadalīti trīs līmeņos – augstas prioritātes pasākumi, kas jāīsteno nekavējoties, vidējas prioritātes pasākumi, kas jāīsteno tuvāko trīs gadu laikā un ilgtermiņa prioritārie pasākumi, kuru īstenošana paredzēta ilgākā laika posmā. Pasākumus plānots nodrošināt trīs virzienos - drošs ceļu satiksmes dalībnieks, drošs transportlīdzeklis un droša vide, un tam nepieciešams 1,1 milj.eiro papildu finansējums no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem (apdrošinātāju veiktie maksājumi CSNg novēršanas pasākumu veikšanai).
Augstas prioritātes pasākumi ietver sistemātisku smago CSNg izpētes ieviešanu, uzlabojumus ceļu infrastruktūrā, ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu samazināšanu un kreiso pagriezienu likvidēšanu, kā arī vidējā ātruma radaru tīkla četrkāršošanu. Attiecībā uz ceļu satiksmes dalībniekiem kā augsta prioritāte plānota transportlīdzekļu vadītāju apmācību procesa pilnveidošana un kontroles paplašināšana. Tāpat arī pasažieru sabiedrisko autobusu un kravas transportlīdzekļu autovadītāju noguruma novērtēšanas un uzraudzības izvērtēšana, kā arī mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošana.
Tuvāko trīs gadu laikā plānots īstenot virkni pasākumu, tostarp izvērtēt esošās sodu politikas efektivitāti un progresīvo administratīvo sodu politikas un obligātās ceļu satiksmes izglītības nepieciešamības ieviešanu, izvērtēt OCTA cenas, ņemot vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tostarp ar tehniskajiem līdzekļiem, paaugstināt prasības jauno transportlīdzekļu vadītāju apmācībās. Tāpat plānots dzērājšoferu korekcijas kursu izvērtējums, “nulles” tolerances politikas vērtēšana, pārkāpumu punktu piemērošana, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, vadlīniju izstrāde efektīvai un drošai pilsētas infrastruktūras attīstībai u.c. pasākumi.
Dokumentā ir apkopoti jau īstenotie pasākumi, kas ietver ārpus ES (trešās valstis) reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā deklarēšanu, paaugstinātu atbildību un pastiprinātu atbildības apmēru par traucēšanu sabiedriskā transporta kustībai, paziņojuma nekavējoša nosūtīšanu, ja ar tehnisko līdzekli fiksēts, ka transportlīdzeklim noteiktajā termiņā nav veikta tehniskā apskate vai nav OCTA, soda par ilgstošu konkrēto pārkāpumu (nav valsts tehniskā apskate, nav OCTA) piemērošanu vienu reizi 24 stundu laikā, OCTA elektroskrejriteņiem, atļautā braukšanas ātruma izlīdzināšanu 90 km/h vieglajam un kravas transportam. Tāpat paplašinātas pašvaldības policijas un kontroles dienestu pilnvaras un tehnisko kontroles līdzekļu izmantošana.
Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027. gadam ir izstrādāts, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību Latvijā, samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu un to radītās sekas.