Latvijas ostās gads sācies ar pārkrauto kravu apjoma pieaugumu – kopumā gada pirmajā mēnesī ir pārkrauts 4,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022. gada janvārī. Kravu apjoms janvārī, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušogad, palielinājies Ventspilī un Liepājā, vienlaikus nedaudz samazinājies Rīgā.
Pastiprinoties Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, nozare turpina strādāt, lai pielāgotos mainīgajai ģeopolitiskajai situācijai un rastu iespējas jaunu kravu piesaistei. Viens no virzieniem ir kravu saņemšana un nosūtīšana uz Āzijas valstīm - Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Azerbaidžānu.
Kopējais kravu apgrozījuma palielinājums Latvijas ostās bijis pateicoties naftas produktu un labības kravu kāpumam. Naftas produktu kravu apgrozījums janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 47%, savukārt labības kravu apgrozījums par 21%.
Janvārī lielākais kravu apgrozījums, sasniedzot 1,8 milj. tonnas, joprojām ir Rīgas ostā, bet tas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada janvārī. Rezultātus ietekmēja ogļu kravu kritums par 22,8%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri.
Ventspils ostā janvārī kravu apgrozījums bija 1,6 milj. tonnas, kas ir palielinājums par 39,9%, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo mēnesi. Ventspils ostas kravu apjoma palielinājumu ietekmēja naftas produktu kāpums, kas Ventspilī pieaudzis par 74% un ievērojamais pieaugums rūdas kravu segmentā par 4,7 reizēm.
Arī Liepājas ostā gada pirmajā mēnesī kravu apgrozījums palielinājies. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri tas pieaudzis par 4,7%, pārkrautas 0,6 milj. tonnas kravu. Liepājas ostas kravu apjoma pieaugumu veicinājis ro-ro kravu apgrozījums, kas pieaudzis par 34,2% un kokmateriāli, kur vērojams ievērojams kāpums – vairāk nekā 2 reizes.
Latvijas mazajās ostās kopumā gads sācies ar nelielu kravu apjoma pieaugumu, kopējais kravu apgrozījums palielinājies par 3,7%, salīdzinot ar 2022.gada janvāri.
Gada pirmajā mēnesī dzelzceļa pārvadājumos vērojams kritums par 37,4%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri. Pārvadājumu apjoma samazinājums skaidrojams ar ievērojamo minerālmēslu kravu samazinājumu par 95,9%, naftas produktu samazinājumu par 35,1% un ogļu kravu kritumu par 55,6%.